Man jau sen ir radusies doma iekļaut līgumā punktu, ka, ja pircējs nebaro suni tā, kā es lieku, tad arī visu atbildību uzņemas viņš pats!
Iedomājaties situāciju- nopērkat jaunu "Mersedesu" un benzīna vietā bākā ielejat kandžu! Domājat, pēc tam kāds to "mersi" remontēs pēc garantijas?
Kāpēc tad ar suni jābūt savādāk? Ja audzētājs uzskata, ka kucēnam vajag dot mežrozīšu pulveri ēst un pašu mežrozīti ostīt, tad tam tā ir jābūt, ja grib, lai audzētājs par kaut ko kaut minimāli atbild un garantē! Citādi baro suni ar sazin kādiem brīnumiem un pēc tam izrādās, ka audzētājs ir vainīgs pie tā, ka suns klibo/kasās/ neaug/ pļūta/ vemj utt. (vajadzīgo pasvītro, trūkstošo pieraksti pats)
Un es jau te nemaz nedomāju, ka būtu jābaro ar tieši to barību, ar kuru es baroju savus suņus,ja tā padomā, visas barības pēc sastāva ir +/- līdzvērtīgas, bet nu ir dzirdēti un piedzīvoti tādi brīnumi!!!!
Ja nevar vienoties ar audzētāju jau tagad un uzskati tik kardināli pretēji, tad kucēns ir jāņem citur! Arī es, kā audzētājs, šādā situācijā kucēnu nepārdotu.