Pats galvenais, īstenam bulterjeram ir jāmīl jūs un jāskatās uz jums ar uzticīgām, mikli mirdzošām ačelēm, kuras spīd naktī. Viņš mīl jūs tik stipri, ka viņa mīlestība jums kļūst par nelaimi. Viņš sēdēs jums uz galvas, ķepas un asti nokāris, visu dienu, viņš sekos jums pa pēdām, gulēs pie jūsu kājām, kad taisīsiet ēst, un sēdēs jums klēpī, kad smagas dienas beigās apsēdīsities uz dīvāna, lai paskatītos televizoru. Īsta bulterjera tieksme sēdēt vai gulēt uz dīvāna vai krēsla ir pilnīgi brīnišķīga lieta. Veicot šo patīkamo darbību, viņam obligāti jāatrodas uz tā paša dīvāna vai krēsla, kur esat atlaidies jūs. Ja krēsls ir izrādījies par mazu diviem sēdētgribētājiem, īsts bulterjers atradīs kādu visnegaidītāko izeju. Piemēram, viņš sāks mīdīties, iekaukties un ar visu savu izskatu rādīt, ka viņam ātrāk vajag ārā “ļoti steidzamās darīšanās”. Kad jūs stenēdams piecelsities, apģērbsities un apstāsities aukstajā gaitenī, lai pagaidītu savu buli, jūs varat galīgi nosalt viņa gaidās. Jūsu īstenais bulterjers jau sen saldi snauž jūsu siltajā un omulīgajā krēslā. Viņš pat var iekrākties, kad jūs kā taifūns iedrāzīsities istabā, lai pateiktu visu, ko par viņu domājat. Bet nesoliet sev, ka vairāk uz šā āķa neuzķersities – nākamreiz viņš izdomās ko vēl labāku. Īstens bulterjers ir ārkārtīgi ziņkārīgs un pašpārliecināts. Katru dienu viņš maina spēles noteikumus un cer, ka viņam izdosies kļūt par bosu. Viņš pārbauda visu, ko jūs darāt, novedot līdz ārprātam ar savu melno, slapjo degunu. Bet, atbildot uz jūsu taisnīgo sašutumu, sāks kā traks māt ar savu resno asti, kas ideāli noder kafijas vai tējas tasīšu izgāšanai un vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanai. Īstens bulterjers ēd visu, ko viņam dod, briesmīgos kvantumos. Un tomēr visvairāk viņam garšo eksotiski augļi un dārzeņi un saldējums. Buls elementāri pārbīdīs jūsu auto, ja viņam piesolīsiet banānu vai šokolādes plombīru. Bet ir iespējami sarežģījumi kuņģa darbībā, ja bulterjeru atstāsiet vienatnē ar maisiņu sulīgu, nogatavojušos bumbieru. Tas, ka jums iet secen prieks pagaršot bumbierus, vēl nav nekas. Bet jums nāksies dienas divas trīs atdzīvināt pusbeigtu, bet ar sevi ļoti apmierinātu bulterjeru. Tagad parunāsim par bulterjera izmēriem. Lai cik dīvaini tas būtu, gandrīz vienmēr viņš izrādās tieši tāds, kādu jūs vēlējāties viņu redzēt. Tas ir, jūsu īstenais buls vienmēr ir tāda izmēra, ka viņu var iekraut jūsu mašīnā, iesēdināt lielā somā vai noguldīt jūsu gultā, kur bez šaubu ēnas viņš tāpat drīz vien būs. Nelaimīgajiem vairāku bulterjeru saimniekiem vajadzētu izvēlēties mazāku “modeli” (teiksim, miniatūro buli) vai nopirkt sev citu gultu. Ja jūs uztrauc, vai jūsu bulterjeram nav pārāk “sēdošs dzīvesveids”, piedāvāju to pārbaudīt ar tenisa bumbiņas palīdzību. Testa jēga ir šāda: paņemiet tenisa bumbiņu un parādiet to bulim. Ja jūsu bulterjers kā zibens uzšaujas, noķer bumbiņu un diedz ar to futbola laukuma garuma attālumā ar greihaunda – čempiona ātrumu, tad jūsu īstenais buls ir lieliskā formā, neskatoties uz visām pārmērībām un komfortu, kurus viņš tā dievina. Tāpat vajadzētu brīdināt nākamos bulterjeru saimniekus, ka īstenam bulim gadās “aktivitātes lēkmes”, kuru laikā viņš šaudās pa māju un katru tās istabu ar mazas raķetes “Zeme-Zeme” ātrumu un nodarot aptuveni tādus pašus postījumus. Turklāt vislielākie zaudējumi rodas no bulterjera galvas sadursmēm ar dažādiem cietiem priekšmetiem (piemēram, ar sienu). Pēc tādas postažas jūs riskējat saņemt no kaimiņiem jautājumu: “Pie jums traktors, vai, te nobraucis?” Nē, tas bija īstenais bulterjers! Vispār šī šķirne nav domāta visiem, īstenam bulterjeram nepieciešams “dīvains” saimnieks, stipra māja un noteikumi, kurus jūs viņam katru dienu centīsities ieborēt. Un tomēr, ja esat izvēlējies Īstenu Bulterjeru, jums nekad nebūs garlaicīgi vai skumji un vienmēr būs ko darīt (teiksim, veikt kārtējo remontu vai segt zaudējumus kaimiņiem). Lai jums veicas nebūt ne vieglajā, bet brīnišķīgajā pasākumā – Īstena Bulterjera audzināšanā!
Publicēts: žurnālā "Astes" 2009 gada marta nummurā
Autors: Zane Piļka
Bulterjers ir viena no vispretrunīgāk vērtētajām šķirnēm pasaulē. Cilvēkos tas izsauc visplašāko emociju spektru – sākot no patiesas sajūsmas līdz pat dziļam naidam.
Neviens suns nav ticis tik plaši aprunāts kā bulterjers. Vieni viņu uzskata par Anglijas kinoloģijas šedevru, savukārt citi domā, ka bulterjeru audzēšana būtu jāaizliedz ar likumu. Vieniem bulterjers šķiet pilnības kalngals: suns ar ideālu ķermeņa uzbūvi, brīnišķīgām kustībām, pilsētas dzīvoklim piemērotu izmēru un apmatojumu. Citiem savukārt liekas, ka bulterjers ir visneglītākais un kroplīgākais suns pasaulē. Vieni – piemēram, rakstnieks Valters Skots, atombumbas izgudrotājs Roberts Openheimers un daudzi citi slaveni ļaudis – uzskata bulterjeru par visintelektuālāko suni pasaulē. Citi – piemēram, aktieris Oļegs Basilašvili – par stulbu suni, kas spējīgs izsaukt tikai apkārtējos šausmas. Kas tad īsti ir bulterjers? Un kāpēc cilvēkiem ir tik dažādi viedokļi par šo suņu šķirni?
Uzstāties par advokātu šai šķirnei, par kuru negatīvs viedoklis ir izveidojies no visiem iespējamajiem masu informācijas līdzekļiem,ir ļoti grūti. Taču pamēģināšu... Sabiedrībā iesakņojies stereotips, ka bulterjers ir briesmonis ar divām zobu rindām un nāvējošu tvērienu. Taču neviens nezina, ka bulterjers ir britu nācijas sirsnības simbols. Anglijas lepnums! Un lepojas tikai ar cienījamajiem. Bulterjera āriene ir specifiska, un tikai nedaudz cilvēku ir spējīgi iemīlēties šajā sunī no pirmā acu skatiena. Galvenais – pakavēties un ieskatīties viņa nelielajās, viltīgajās un pārsteidzoši gudrajās acīs. Un tev atklāsies tāda Personība, no kuras neiespējami šķirties.Bulterjers – tas ir iekšējs spēks, lepnums un neatkarība. Šo suni vajag cienīt.Ļoti apķērīgs un delikāts savā ģimenē. Un, neskatoties uz savu muskuļoto un spēcīgo ķermeni, arī ārkārtīgi maigs.
Šķirnes izveidošanas vēsture un īpaši selekcijas augstais līmenis, kas dažādās valstīs tika sasniegts pagājušā gadsimta pēdējā ceturtdaļā, nerada šaubas – mūsu priekšā ir Viņš. Asins princis. Taču pie mums šis princis ir tādā kā nevēlamo sarakstā. Apmelots, apgānīts, pārvērsts parkaut kādu nezvēru. Mūsdienās citu šķirņu vidū viņš nepelnīti ieņem izstumtāvietu. Kāpēc? Protams, tam ir arī objektīvi iemesli. Pirmkārt jau bulterjers kļuva par vienu no pirmajām komerciālajām šķirnēm. Deviņdesmito gadu sākumā bulterjeri izsauca vēl neredzēta mēroga pieprasījumu. Tas arī noteica šķirnes likteni, bulterjeri kļuva par popularitātes upuri. Lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu bulterjeri tika pavairoti uz vella paraušanu. Bulterjeru kļuva daudz,taču par nelaimi, vairākums no šīs suņu masas, kuru dokumentos bija ieraksts šķirne:bulterjers, neatbilda šķirnes standarta prasībām kā eksterjera, tā rakstura ziņā. Tika zaudēts šķirnes tips, tās stils. Un tieši šī milzīgā ala bulterjeru masa arī iedragāja šķirnes prestižu.
Ir vēl viens objektīvs iemesls sabiedrības negatīvajaiattieksmei pret bulterjeriem. Viņu saimnieki! Pārāk daudz nejaušu cilvēku kļuvapar bulterjeru īpašniekiem, īpaši šķirnes bezprecedenta tiražēšanas periodā.Vairākums no viņiem nebija gatavi satikties ar BULTERJERU. Šis suns ir izcils,taču, ja nepieredzējuša cilvēka rokās ir nokļuvis bulterjers ar nenosvērtu psihi...bet visšausmīgākais variants: pit – cilvēki kaujinieki, provokatoriielās, bezrūpīgi soļojošie pa bulvāriem, kamēr viņu suņi meklē upuri. Uzrīdīšana,kaujas, asinis, traumas, rētas. Ārēji pieklājīgu cilvēku piedalīšanās bezjēdzīgās un pretīgās derībās, kura suns ir asinskārāks. Šāda uzvedība spiež apkārtējos savu antipātiju pret īpašniekiem neviļus pārmest uz visu suņu šķirni.
Taču pamazām šķirne atgūst savu kādreizējo labo slavu. Netik strauji, kā gribētos, taču cilvēki vismaz neskrien spiegdami prom, bulterjeru vien ieraugot. Turklāt bulterjers vairs sen nav no dārgo šķirņu gala. Daudzi bijušie bulterjeristi jau sen šo šķirni nosaukuši par aizgājušu dienu un ir pārmetušies uz daudz modernākām un dārgākām šķirnēm. Un tikai bulterjeru fanātiķi var glābt šo šķirni, kura šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī visās pārējās bijušajās PSRS republikās pārdzīvo dziļu krīzi. Es ceru, ka Princis ir palicis Princis untikai uz laiku ir mainījies lomām ar savu ubaga dvīņu brāli. Bet palīdzēt viņam atgriezties var tikai labi cilvēki. Cilvēki, kas mīl šo šķirni un zina tāspatieso vērtību.
AUGSTUMS SKAUSTĀ: vidēji 40 līdz 55 cm, taču izmēra un svara ierobežojumu nav (pundurbulterjera skausta augstums gan nedrīkst pārsniegt 35,5cm)
SVARS: vidēji 25 kg
APMATOJUMS: īss, gluds, taisns, raupjš, ar spožu spīdumu;viegla, mīksta pavilna var parādīties ziemā
APMATOJUMA KRĀSA: tīri balta (ādas pigmentācija un plankumi uz galvas netiek uzskatīti par defektiem); krāsainajiem suņiem jābūt pamatkrāsu– var būt tīģerkrāsas, trīskrāsu, melnas tīģerkrāsas, sarkanas vai briežu krāsas kažoks.
Izcelsme
Pirms vairāk nekā simts gadiem tika sakrustots angļu buldogs un terjers ar nodomu radīt tikpat bezbailīgu un dedzīgu cīnītāju, kāds bija buldogs, kura medību objekts bija milzīgs savvaļas vērsis. Sākotnēji šo jaunošķirni (bull-and-terrier) izstrādāja tikai un vienīgi, lai rīdītu žurkas– īsu tā laika posmu. Taču ātri vien šo suņu prasmi cilvēki sāka izmantot izklaidei. Dziļā kulbā vai bedrē ar betonētām sienām un dibenu ielaida žurkas,kuras pirms tam tieši šim mērķim tika saķertas. Pēc tam bedrē ielaida suni un lika likmes – kurš suns ātrāk iznīcinās žurkas. Par visdižāko tā laika žurkuķērāju tika atzīts bulterjers vārdā Billijs, kurš svēra 11,8 kg (jāpiebilst gan, ka medību bulterjeri bija ievērojamāki mazāki un vieglāki nekā mūsdienu bulterjeri). Piecu gadu laikā viņš sacensību laikā (sasummējot kopā – 17 stundās) nolikvidēja četrus tūkstošus žurku. Turklāt jāņem vērā, ka Billijs bija arvienu aci akls.
Drīz vien parastu grauzēju iznīdēšana cilvēkiem vairs nešķita gana interesanta padarīšana un viņi gāja vēl tālāk – rīkoja asiņainas suņu cīņas. Tiesa, 1835.gadā angļu parlaments šo sporta veidu aizliedza arlikumu.
19.gadsimta piecdesmitajos gados Džeims Hinks no Birgingemassāka audzēt jaunu šķirni – balto bulterjeru. Šķirne tika iegūta vairāku gadu eksperimentos, kuros bez angļu buldoga un baltā angļu terjera piedalījās arī dalmācietis. Pirmo reizi balto bulterjeru Hinks parādīja suņu izstādē1862.gadā. baltā bulterjera ārējie dotumi, salīdzinot ar veco bull-and-terrier– mūsdienās vairāk pazīstamu kā angļu Stafordšīras bulterjeru, tika uzlaboti,suns bija kļuvis korpusā garāks, galva pieņēmusi pagarinātu, ovālu formu, bijapazudis lūpu un pakakles ļumīgums. No dažādām šķirnēm bulterjers bija pārņēmis vislabākās īpašības – augstu intelektu, aktivitāti, izturību un trenētu augumu.Dabiski, ka šo īpašību kopums padarīja balto bulterjeru ievērojami pievilcīgāku. Suns uzreiz iekļuva elitāro suņu grupā. Oksfordas universitātes studentiem un pasniedzējiem mājās turēt bulterjeru skaitījās labais tonis.Oficiālais bulterjera standarts tika pieņemts tikai simts gadus vēlāk –1964.gada 9.jūlijā.
Kāds tad ir īsts bulterjers?
Bulterjers ir īpaša stila suns. Suns, kuru ne ar vienu citu nesajauksi pirmkārt jau viņa īpatnējās galvas formas dēļ. Ilgu laiku viņš bija Anglijas aristokrātu neaizvietojams sabiedrotais. Varbūt tāpēc viņš ieguvis labas manieres, apķērību un jautru dabu. Agrāk viņu pat mēdza dēvēt par balto džentelmeni. Pēc estētu domām, grūti atrast citu suņu šķirni, kurai piemistu tik harmoniska ķermeņa uzbūve kā bulterjeram. Viņš ir bezbailīgs, viegli pakļaujas dresūrai, tīrīgs, var būt ļoti labs draugs un mājas sargs. Mūsdienās gan bulterjeru vairāk izmanto kā mājas mīluli vai dienesta suni, tajā pašā laikā viņš ir un paliek cīkstonis, lai gan izmanto to tikai ārkārtas nepieciešamības gadījumā. Viņu veiksmīgi izmanto mežacūku medībās, nošauta putna meklēšanā vai ievainota zvēra pēdas ņemšanai.
Neskatoties uz savu nikno ārieni, patiesībā bulterjers ir miermīlīgs un no visas sirds pieķeras saimniekam. Taču, ja viņu rupji aizskars kāds suns, viņš bezbailīgi metīsies cīņā un cīnīsies līdz spēku izsīkumam.
Pirms bulterjera iegādes
Gribētos gan atzīmēt, ka šī šķirne iesācējam ir diezgan sarežģīta. Tāpēc, ja tu nekad iepriekš suni neesi turējis, tavam lēmumam par bulterjera iegādi vajadzētu būt īpaši pārdomātam un rūpīgi izsvērtam. Rēķinies, tikko tu būsi iegādājies šo suni, viņš kļūs par tavu ēnu, sargeņģeli un vienlaicīgi arī par velnēnu uz kreisā pleca. Viņš atdos tev visu savu dvēseli, pretī neprasot neko, izņemot tavu mīlestību. Viņš smalki jūt nepatiku un ļoti pārdzīvo, ja kāds ar viņu nav apmierināts. Ja bulterjeram nākas jelkāda iemesla dēļ šķirties no sava saimnieka, tā viņam ir milzīga traģēdija, kuru viņš var arī nepārdzīvot. Ja tu vēlies iegādāties bulterjeru, izlasi visu iespējamo literatūru par bulterjeriem, obligāti ne reizi vien aizej ciemos pie audzētāja,pavēro suņu uzvedību (it īpaši plānotā metiena vecākus), sīki un smalki noskaidro visus tevi interesējušos jautājumus. Un tikai pēc tam pieņem gala lēmumu, no kura būs atkarīga ne tikai tava turpmākā dzīve, bet arī visuzticīgākās sirds laime, kādu vien var iegādāties par naudu.
Der zināt
*Bulterjeru nav ieteicams iegādāties cilvēkiem, kam nav nekādas iepriekšējās pieredzes suņu audzināšanā.
*Bulterjers jau kopš kucēna vecuma jāsāk radināt pie disciplīnas.
*Bulterjeram vajadzīga liela fiziskā slodze. Ja tā ir nepietiekama, viņš savu enerģiju novirza uz dažādām blēņām
*Vidējais dzīves ilgums: 10 gadi.
Raksturs
Bulterjeru raksturs ir ļoti daudzšķautņains – nekad nevar precīzi noteikt, ko sagaidīt nākamajā momentā. Bulterjeram ir laba humora izjūta un izcilas prāta spējas, tāpēc tev ar bulterjeru nekad nebūs garlaicīgi. Viņš atbalstīs visus tavus pasākumus, pat ja viņam to neviens neprasa, no sirdscentīsies tevi izklaidēt, palīdzēt mājas darbos, rūpēs par bērniem un visā pārējā. Tā ir viena no tipiskākajām bulterjera īpašībām – tiekšanās vienmēr un visur būt kopā ar saimnieku. Bulterjers ir tas suns, kurš nedomājot pārkāps kopā artevi nāves robežai un darīs to ar prieku. Tajā pašā laikā viņš desmit reizes dienā tevi var sadusmot ar savām izdarībām un tūliņ pat lūgties piedošanu, no sirds nožēlojot izdarīto. Tas ir tipisks bulterjers! Viņš patstāvīgi pārbaudīs tavu izturību, mēģinot palielināt atļautā robežas, un liks tev vienmēr būt modram. Un, ja viņam neizdevās no vienas puses, viņš obligāti mēģinās no otras. Bulterjers dievina arī komfortu, tā, ka ļoti drīz mazulītis ieņems vietu netikai tavā sirdī, bet arī gultā. Un tas notiks tik nemanāmi un neuzbāzīgi, katu sāksi domāt, ka tā tam arī jābūt.
Veselība
Bulterjeri nepieder pie slimīgajiem suņiem. Tas, protams,nenozīmē, ka suns nav jāpotē. Taču bulterjeri ir viena no nedaudzajām šķirnēm, kurai nav veselas slimību buķetes, pret kurām suņi ir uzņēmīgi. Baltajiem bulterjeru kucēniem jāpārbauda dzirde, lai novērstu aizdomas par kurlumu, taču parasti to izdara paši audzētāji. Pēdējā laikā šis fiziskais trūkums sastopams arvienretāk un retāk. Tiesa, daudzi profesionālie un vienkārši atbildīgie audzētājigan Eiropā, gan ASV un Austrālijā pārbauda dzirdi, acis, nieres un sirdi tiemsuņiem, kurus plānots pārot, neatkarīgi no krāsas.
Šai šķirnei ir nosliece uz alerģijām, tiesa tās vairākpiemeklē tieši baltos suņus.
Ja bulterjers tomēr ir saslimis, viņš vienmēr centīsiesizveseļoties. Pateicoties savai fiziskajai un morālajai izturībai, bulterjers dzīvo tur, kur cits suns jau sen būtu aizgājis bojā. Viņš vienkārši nevar atļauties tevi atstāt likteņa varā.
Apmācība
Kā audzināt un dresēt bulterjeru, nevar izstāstīt vienā rakstā, tā ir atsevišķas sarunas tēma. Bulterjeram nepieciešams saimnieks, kurš ir stingrs, taču tajā pašā laikā maigs. Bulterjeram jānosprauž stingras robežas.Tiesa, tās viņš noteikti mēģinās pārkāpt. Tev jābūt pacietīgam, uzstājīgam un konsekventam – ja nedrīkst, tad nedrīkst NEKAD! Nedrīkst atļaut sunim kļūt par bosu – ne šodien, ne rīt, ne pēc gada. Esi drošs, viņš to pārbaudīs ne vienu reizi vien un no dažādām pusēm. Parasti pietiek ar rājienu un papurināšanu aizčupra. Ja suns tomēr neklausa, palīdz arī kodiens ausī. Jā, jā – nebrīnies, šo paņēmienu rekomendējis Konrāds Lorencs, atzīta autoritāte etoloģijas jomā.Audzētāji, kas izmantojuši šo paņēmienu, atzīst to par labu. Knifs esot tajā,ka kucēni bērnībā pierod, ka līdzīgā veidā viņus soda mamma, bet vilku barā līdzīgu sodu pielieto bara vadonis. Tādējādi tu automātiski apstiprini savu vadoņa statusu un vienlaikus izrādi arī savu neapmierinātību. Tiesa, kucēnus šādā veidā sodīt nedrīkst, labāk uzšaut vieglītēm pa dupsi, piemēram, ar avīzi.
Turēšana
Šīs šķirnes suņus nevajadzētu ilgu laiku atstāt vienus.Dzīvoklī ieslēgtam bulterjeram ātri vien kļūs garlaicīgi, un tas var beigties ardzīvokļa izdemolēšanu. Bulterjers līdzinās nemierīgam un ziņkārīgam bērnam,kuram viss interesē un visu vajag izmēģināt uz zoba. Tāpēc centies izplānotsavu dienas režīmu tā, lai suns nepaliktu ilgu laiku viens. Novāc no suņa redzesloka visu, ko bulterjers var izmantot kā rotaļlietu. Ņemot vērā bulterjera žokļuspēku, piemeklē viņam rotaļlietas no lietās gumijas, kuras bulterjers nevar sagrauzt pāris minūtēs. Īpaši pievērs uzmanību bumbiņu diametram. Tām nevajadzētu ietilpt bulterjera mutē. Ņem vērā, ka visu, ko vien var sagrauzt, bulterjers sagrauzīs, bet visu, ko var norīt, - norīs. Bulterjeri ir aktīvi suņi, kuri ar lielāko prieku pieņems uzaicinājumu parotaļāties ar bērniem vai padauzīties pa āru. Taču vienmēr ņem vērā bulterjera spēku, viņš var nejauši notriekt mazu bērnu no kājām arvienkāršu astes vēzienu.
Kas gaida šo šķirni nākotnē
Bulterjers ir salīdzinoši jauna šķirne, un tās attīstība nebūt nav beigusies. Ir audzētāji, kas cenšas iegūt aizvien pilnīgākas bulterjera ārējā izskata formas, rādot savus sasniegumus šovos un izstādēs.Citi gluži otrādi – cenšas saglabāt un izmantot unikālās šķirnes īpašības, kas piemīt bulterjeriem no senčiem. Un, lai arī daudzi izcili bulterjeri jau ir pazaudējuši vairumu darba īpašību,joprojām eksistē audzētāji, kas cenšas iegūt pēc ārējiem dotumiem lieliskus suņus, tajā pašā laikā neaizmirstot par veselību un šķirnes darba īpašībām. Tieši pateicoties šādiem šķirnes cienītājiem, mēs šodien varam redzēt izcilus suņus,kas spējīgi kļūt par lieliskiem cilvēka draugiem un sabiedrotajiem. Jāsaka, ka šķirnes nākotne atkarīga arī no mums visiem. Atceries, ka tavas apdomātās vai neapdomātās darbības ietekmēs visu bulterjeru šķirni kopumā. Un nepērc bulterjeru no nezināmiem cilvēkiem, vai pēc sludinājuma, bet gan vērsies pie profesionāliem audzētājiem, no kuriem iegādājoties kucēnu vari būt drošs, ka tavās mājās nonāks patiešām labs bulterjers ar nosvērtu psihi un visām tām lieliskajām šķirnes īpašībām, par kurām iepriekš runājām.
Cik maksā kucēns
Precīzu summu ir ļoti grūti pateikt – viss ir atkarīgs no tā, kur un ar ko tiek pārota kuce, - jo augstākas klases suns, jo dārgāki kucēni. Cenu ietekmēs arī tas, vai kucēna vecākiem ir veiktas visas veselības pārbaudes.
Šķirnes priekšrocības
Viegli kopjams
Lieliski saprotas ar bērniem
Ārkārtīgi uzticīgs savam saimniekam
Kompakts izmērs, kas ļauj suni bez problēmām turēt dzīvoklī
Aktīvs, jautras dabas
Šķirnes trūkumi
Ja suns ir šķirnes brāķis, viņš var būt nervozs, ar paaugstinātu uzbudināmību, nelīdzsvarotu psihi
Ja saimnieks suni neaudzina vai apzināti kultivē viņā agresivitāti, buls var kļūt bīstams un neparedzams
Baltajiem bulterjeriem ir nosliece uz alerģijām
VideoBreed all about ithttp://animal.discovery.com/videos/breed-all-about-it-bull-terrier.htmlBreed bull terrierhttp://www.petnet.lv/sky/video/?id=1127ilustrētais pilnīgākais bulterjeru standarts angliski http://www.btca.com/content/documents/education/bull_terrier_illustrated_standard.pdfInterneta vietne, kas apvieno bullīšu saimniekus Latvijā un ne tikai
http://www.latvianbullies.webs.com