Šī bija pirmā pieredze braukt uz izstādi ārpus Latvijas, un, diemžēl, nebija tā labākā.Viss sākās ar garo ceļu uz šo izstādi, kurš jaunajā mašīnā noritēja vienkārši ideāli, taču izkāpjot no mašīnas bija nežēlīgi auksts, tikai +3°C. Nu ko, ja jau tik auksts, tad vajadzētu ātrāk kravāt mantas ārā un iet uz telpām. Izrādījās, ka tur bija tikpat auksti. Bija ieslēgti diezgan primitīvi sildītāji (tika svilināta gāze, gluži kā parastai plītij, un pūsts vienkārši siltais gaiss). Nu ko, ja jau sildītāji ir ieslēgti, tad gan jau, ka sasils, tāpēc ieņēmām to ērtāko vietu, nevis siltāko blakus sildītājam (patiesībā bija nelielas bailes sēsties blakus karstajiem sildītājiem ar suņiem). Rokas saldējot, beidzot saķemmējām suni, un aizgājām vienā izmēģinājuma skrējienā.
Segums it kā bija okey, bet biju nedaudz kļūdījies, kāpēc tas būs aprakstīt vēlāk. Drebot, sagaidījām ringu, protams, iepriekš vēl reiz sakopjoties. Vispirms izstādījās mūsējais paziņa Junioru klasē, dabūja JCAC, ar ko arī mēs viņu apsveicām. Izskrēja vēl viens suns un tad bija mūsējā kārta. Un te es sapratu, ka tas grīdas klājums nav nemaz tik labs un to, ka patiesībā visas izstādes, par kurām es nebiju apmierināts bija nieks salīdzinājumā ar šo. Nezin kāpēc - paklājiņi bija izklāti tikai pa perimetru, taču skatoties uz suni, ekspertu, skatīšanai uz ceļu pat īsti laika nepietika, tikai tā , lai aptuveni zinātu, kur atrodos. Ringi nebija atdalīti viens no otra, paldies dievam, tajā laikā, kad mēs skrējām, neskrēja kāds blakus ringā. Nu ko, pienāca kārta mūs apskatīt - it kā up&down izpildījām pat ļoti skaisti, taču nostāties īsti nevarējām, jo tieši blakus ringam stāvēja liels bars citu izstāžu dalībnieku, rezultātā, ja pagriezu suni uz to suņu pusi, Jola nevarēja ciest elpot cita suņa dibenu tik ilgu laiku, pagriezu uz pretēju, viņai radās interese, ko tie suņi dara. Ja paietu tālāk no tās malas, būtu slidenajā grīdas daļā, un tad arī nesanāktu nostādīt. Rezultātā, nostādīju viņu vairāk uz to "dalībnieku" pusi, taču nostādīt pareizā stājā jau bija neiespējami, tiesnese piesējās par kompaktumu (mūsu mūžīgā dižķibele), ja kads nezin, tad suns izskatās pārāk garš.. Rezultātā, mēs nedabūjām CAC, tātad arī LT CH
. Salīdzināšanās ar citu kuci mums sanāca zaudēt. Nu ko, ja jau neveicās, tad var jau arī paskriet, galu galā izstāde ir nevis kaut kas nopietns, bet tikai un vienīgi tusiņš.
Izgājām ārā, un tur Jola atrada kaut kādu purvu, kurā arī padzērās. No purva mums vienmēr ir visgaršīgākais ūdens 
.Nu ko, ja jau tas Juniors tika līdz junioru bestam, tad pienācās tik gaidīt. Rezultātā, vienkārši pārsalām, kakls sāp, vismaz man... Junioru bestā nekādu labo panākumu nebija, erdeli pat nepamanīja, taču izbrīnīja lielais jauno hendleru daudzums, kas tik tiešām iepriecināja.
Nu ko, tagad turpināsim ar slikto, uz izstādes bestiem, visa grīda bija apdirsta(atvainojos par izteicienu), izmīdīta, sačurāta.
Daudzi nejēdza pļavā novākt sava suņa kakšus, gandrīz iekāpu 7 mīnās, izvedot suni ārā.. Mūzika, kas skanēja tur visas izstādes garumā, mani nedaudz traumēja 
. Un tas drīzāk ne tāpēc, ka dziesmas bija tizlas, bet drīzāk bija tizla, arī nepatika, ka bestus komentēja tikai lietuviešu valodā.Nu ko, tā arī beidzās šī diena, atbraucot uz mājām un liekoties saldā miegā
. Šī izstāde man paliks atmiņā kā viena no sliktākajām izstādēm, kurā esmu bijis, un kaut kā pat negribās atgriezties uz Lietuvas izstādi vēl reiz, it īpaši, ja ringi ir tik pretīgi atdalīti un darbinieki nejēdz palūgt cilvēkiem atiet tālāk no ringa. Kopā redzēju tikai 2 tādus ringus, kur cilvēki kāpa bezmaz vai uz ringa, gaidot savu kārtu - mūsējais un vēl viens.Nu ko, un beidzot arī pāris bildītes.
Te redzams, kā izskatījās ringi:
Te redzams, ka esam otrie starp kucēm
Un reku arī mēs pēc purviņa
No bildēm tas laikam būs arī viss.
Ups, laikam aizrāvos ar rakstīšanu, parasti galīgi nav fantāziju, ko rakstīt a te vesala eseja skolā sanāktu/
