Nu paldies par paldies
Es jau tautai nepastaastiiju, tikai Korfai privaati, jo vinja man uzmaacaas Meiteens (dzeltenaa, ne jau Korfa ) vakar visu dienu mani terorizeeja, aardiijas, nedarbus dariija, njeemaas kaa traka. Ar nepacietiibu gaidiiju, kad vinju savaaks Un kaadas min. 30 pirms otawas atbraukshanas, meiteens apseedaas un seedeeja. Es vinju saucu - nea, seezh. Paareejie turpina skraidiit, dauziities, nedarbus dara, ik pa briidim kaut ko nosper - shamaa tik seezh un seezh. Paarvaacaas uz koridori un pie kuliiteem piespiedusies seedeeja. Vinjai braucot pakalj mamma! Vot! Un viss! Paareejie tik skrien, bet shamaa tik seezh. Arii kad es izgaaju ielaist otawu ar viiru, citi kuceeni reeja, chiiksteeja un dauziijaas - shamaa seezh! Mamma tuulinj atnaaks un ir labi jaauzvedaas! ienaakam iekshaa, kuceeni priecaajas, leekaa - shamaa seezh! Un pasakiet veel, ka suns nejuut savu saimnieku! Nu vot KAA ko taadu var sajust? Bet redz var! Un juut. Un kad otawa pie vinjas pieliecaas, tad tik maiga un miiliiga! Man smiekli - shito tejaateri! Ar citiem vinja bija nejauka, ruuca, koda (bija taades periods), bet te! Melna un puukaina! Tirina astiiti, ta miiliigi priecaajas, ne taa kaa citi kuceeni, kas lec virsuu un trokshnjo.
Jaasaka, ka katrs kuceens pirms prombraukshanas saak savaadaak uzvesties. Vot kaut kaa juut vinji savus saimniekus.