dresetajs wrote:Sanitiņ, es NEKAD neaizgāju no LKF. Jo pēc manas pirmas Pasaules Čempionāta skaidri zināju, ka gribu nodarboties ar sportu Pasaules Čempionātu līmenī, un tas ir iespējams tikai FCI (UCI arī, bet līmenis cits - neinteresanti). Jā, nevaru pateikt ka mani īpaši mīl LKF (brīžiem tieši otrādi), bet es nepielagojos - es sapratu ko es gribu darīt un daru to, panācu savus mērķus. Un ta kā esmu auns, ar pieri atveru visas durvis un salauzu šķēršļus ejot pie sava izvirzīta mērķa
Piedodi, es tīši tevi isprovocēju!
Žēli gan, ka ir kurus mīl un nemīl. Tā nedrīkst lai būtu, bet ir. Es jau arī neesmu mīluļu skaitā, bet tad kad bija iespēja izvēlēties, man pat divdomu nebija , ka atīstība tikai šeit un neskatoties ne uz ko, es cīnīšos par sevu un tiesībām iekš organizācijas, bet nekad nebiju neuzticīga šai organizācijai, neskatoties uz daudziem mīnusiem. dresetajs wrote:Tieši tapēc nolēmu pavasarī rīkot BH eksāmenu ar ne-LV tiesnesi. Ieteikumi? Es skatos uz Igauniju, jo tomēr lētāk sanāks, bet izskatas, ka mana kompānija būs pietiekoši liela lai izskatīt arī citas iespējas
Hmmm, Grube tak arī ar MGD nodarbojas cik atceros... Sanita, ja Tev ir kontakti iedosi, lūdzu?Kaut uzzināšu cik tas varētu maksāt...
Igaunija ir lielisks variants, tikai ne Aivo.... Apnika, gribās dažādību. Domaju, ka interesantu būtu tiesnesi no Somijas, arī nebūs īpaši dārgi, bet ļoti interesanti ( nu ko darīt, vini ir mani mīluļi) un igauni ir mācijušsies tieši no viņiem. Par Grūbi informāciju labāk paprasīt Solvitai, domaju ka VAsistu pulks arī piebiedrosies. Viņš ir pedantisks līdz ārprātam, kas saistīts ar dokumentiem.
dresetajs wrote:Jauna paaudze pagaidam tāda smieklīga, mīļa (bērnišķīga)
Tāds kolosāls vecums! Vel mēnesis un viss, būs nopietna dāma.
Cik es zinu, nolikumā ir arī punkts, ka suns jāvērtē atbilstoši šķirnei.
Un tas, ka ir atbalsts no tiem, kurus uzskatu par zinošiem savā jomā ir ļoooooti patīkami un motivācija, protams, aug! Un domāju, ne tikai man. Ja katru, kurš pienāk uzņem pozitīvi, tad arī ir vēlme darboties 
Skaistule!
Nestastīšu ko es tur redzēju, bet secinaju, ka kucēns tiek audzinats ļoti skarbi. Vini no visas sirds bija parliecinati, ka dara pareizi, bez niknuma, jo suns viņiem nozīmēja tieši - suns un sunim sava vieta. Viņiem bija bērniņš un kucēnu, lai tas netraucētu, viņi sēja klāt (ķēdes nebija, bet saite tomēr), un galvenais is biju lieciniece , kad bērns ( 4 gadiņi) iespera mazajam, jo tas viņam uzbāzās. vecāki nereāģēja un bērna uzvedību. Pēc sarunas ar viniem, Es savācu Stīvenu pie sevis atpakaļ. Nu gāja mēneši it ka es sapratu ar prātu, ka viņam ir jameklē saimnieki, bet viņš ir grandiozs suns, uzpirka mani ar savu mīlestību un tā arī viss gāda dienu pa dieniņai. Bet tagad ir konkrēta problema, man ir kuces, viņš ir ļoti aktīvs šajā ziņā un es neredzu jēgu mocīt dzīvnieku, jo parot ar savām kucēm es nevaru, bet latvija ir parak maza lai cerētu, ka kādu viņš ieintersēs. tapec ar asarām esmu pienēmusi lēmumu, ka labāk citas mīlošas rokas bet miers sirdī.
Panākumiem bagāta gada izdevas!
