Abas komandas ir veiksmīgi atbraukuši mājās
Nu tad ko- neīsais apraksts kā Forsterīšiem tur gāja:
Izbraucām ap 06:00 no rīta kopā ar 12 suņiem un vēl diviem hendleriem. Bija bažas par to kā mēs tiksim ar suņiem pāri robežai, jo suņu ir 12, īpašnieks vispār ir Vācijas pilsonis, bet likumus jūs jau zinat, ne? ;D Noturēja mūs tur apmēram 2h. Izbesījāmies, sadusmojāmies, BET tikām pāri tai robežai. Nedaudz atslābām un kaut kur ap 17:00 bijām jau notikuma vietā.. Notiekošais neiepriecināja. Sākās viss tas bardaks,kura dēļ stress kāpa vēl augstāk. Sākumā bija problēmas ar stake-out. Nevar, redziet, mašīnas stāvēt tur blakus laukumā, var tikai piekabes. A to-kā piekabes līdz trienei nogādāt-neviens nepadomā. Kopā ar savu Ditu izgājām pa 5km trasi(kura īstenībā bija 4.1km). Kalns pēc kalna. Jo tālāk, jo stāvāks kalns. Līdz ar to arī stāvāks kritums lejā, ar ko man ir īpaši rūgta pieredze (no Kamparkalna). Atnākot atpakaļ jau vairs nezināja vai sacensības vispār būs,jo krievi ir dusmīgi un visi sola braukt mājās.
Nākošajā rītā bija vēl trakāk. No mājiņas es ar meitenēm ( Laini un Ditu V.) gājām ar kājām, jo mums nebij vajadzības agri braukt uz turieni. Atļāva mums pagulēt. Lutina mūs
Izbridāmies pa kaut kādiem mežiem un ļoti gudri apgājām policiju, kur normālie cilvēki maksāja vai arī sportisti uzrādīja caurlaides. Domājām ka tālāk vairs nebūs pārbaudes kaut kadas, bet aizmirsām par OMON un armiju, kura arī bija pieaicināta,protams. Ļoti neveiksmīgi bija noorganzēts. Lai tiku pie starta/finiša koridoriem bija jāiet caur metāla detektoriem + vēl tā apčamdīšana, un tā katru reizi. Mums pat katru reizi kamanas pārbaudīja, labi vēl, ka suņus nelaida cauri metāla detektoriem
nē, nopietni.
Grūti gāja ar vetkontoli,par to pārliecinājās BAT, jo vienam sunim, redz, vēders sāp, bet citam nagi par garu. Pilnīgs, atvainojos, stubums!
Edžam gāja vislbāk lai gan startēja ar pieciem suņiem. Palika kopvērtējumā piektais.
Man pašai?-pilnīgs bezspēks, trasē Lucky's atteicās skriet un vienkarši nokrita. Finišēju ar trīs suņiem. Lucky's pavizinājās maisā. Starp citu, grūti ir, ja kamanas ir par 20 kg smagākas; viens suns trūkst un jāstum tas viss vēl kalnā. Reāla fiziskā pārbaude. Mainās elpošana gan man, gan suņiem šādā trasē, līdz ar to ir grūti ja netrenējas pa kalniem.
Dita vispār kā zvērs. Šī trase NAV domāta divu suņu pajūgam. Nomocījās, bet finišēja abas dienas +vēl nepalika pēdējā
Musherparty'a es ar Raiti, PROTAMS, izcēlāmies. Mūs tur tagad atcerēsies
Nākošā diena- paziņo, ka sešu suņu pajūgiem anulē pirmās dienas rezultātus, jo daži sešinieki brauca 7km nevis 10km; tie paši metāla detektori un tas pats čakars. Liels aukstumus, bet spīd saulīte, kā priekš mums
Es startēju ar trijiem un finišēju arī ar trijiem ;D Tikai pēc otrās dienas rezultātiem izrādās esmu 10tā ar visu to ka man tikai trīs suņi un nenormālas bailes. Viss notiekās. Diemžēl mūsu pirmās dienas rezultātus neanulēja, tapēc pirmās dienas čakarēšanās trasē arī iespaidojās uz rezultātu, bet nu neko. Jāmācās, jātrenējās, man vēl ir laiks
Ditai suņi vispār atteicās skriet un visās iespējāmas vietās skrēja atpakaļ. Nekas, arī viņa vēl augs un mācīsies
Mājās atbraucām veikmīgi, ja neskaita to, ka piekabe saplīsa, nedaudz..jau atkal
Tā kā varam lepoties ar Edžu, jā