Kucēnu nākšana pasaulē.
Pirmdiena, kamēr vēl esmu darbā, Sandra ziņoja ka Ure paliek nemierīgāka... 16:38 pirmais kucēns bija klāt... Melna meitene. Maziņa.... 210gr. Mazāka pat par iepriekšējā metiena mazāko kucēnu. Bet nu zīšanas refleks labs un viss ok. Pēc stundas jau es biju mājās. Piezvanīju vetārstam, lai ir dežūrējošais, ja nu kas. Sēdējām un gaidījām nākamo. Šoreiz ja ztraukums nav tik liels... ir jau +- sk kas un kā. Tehnoloģijas attīstījušās, iespējams sačatot ar porfesionāļiem caur Tableti (planšetdatoru). Iet iet laiks... paiet 3h un 19:39 ir klāt nākamais kucēns. Atkal melns. Un atkal meitene
420 grami. Tātad 2x lielāka par pirmo... vizuāli arī gandrīz vai 2x lielāka. Arī labi zīž. Ure kā vienmēr apēd placentas, mēs apgriežam nabas saiti un tā nu abas māsas gaida nākamos. Šoreiz neesam taisījuši rentgenu (pagājušoreiz jēga tā pat nebija)... vizuāli Ure bija nedaudz mazāka kā pagājušoreiz... domājām ka būs 5-6. Padzeram kafiju, jo skaidrs, ka pavadīsim pus nakti minimums. Labākais ir ka man rīt ir jābūt darbā, bet Sandrai uz darba interviju
Vēl 2h un tiekam pie nākamā... tas ir nākamās, atkal meitenes! Marmors. Zilais. Arī liels kucēns. Bet... nav placientas... jau bez nabas saites... zināms, ka tā var būt, bet zvans pārbaudīt. Jā, nākšot laukā pēc brīža. Bet tā arī nav. Pēc brīža, atnāk nākamā melnā meitene. Un atkal bez placientas. Hāglam pārojumā Lietuvā bija 4 meitas (4 kucēni). Tātad - 8 no vietas jau! Kādu laiku vērojam kucēnus, sarunājam ar Sandru ka viņa iet gulēt. Paiet jau 3h... nākamā nav... kontrakciju ar praktiski nav! Ik pa laikam Ja 2h nekas nenotiek, liekam Urei iet pastaigāt. Bieži tas nostrādā. Arī tagad ejam laukā staigāt... bet nekā nav. Veicam mākslīgu stimulāciju ar roku (pirkstu)... dzemde ir pavērusies, burbulis ir, bet laukā netiek izspiests. Ar stimulāciju panākam dažas saraušanās, bet nekā. Izlemju zvanīt vetārstam, lai dabūtu zāles. Sandra paliek dežūrā, es braucu pēc zālēm.
Kad jau braucu atpakaļ, pēc 4 stundām pēc iepriekšējā ir tomēr klāt nākamais. Jā, beidzot puika! Melnais. Papildus iznāk tās 2x placentas. Izlemju pēc ārsta ieteikuma ielaist 2ml, kas arī palīdz , pēc 40 min un 20 minūtēm mms ir vēl 2 marmora meičas. Abas lielas. Abas knap knap laukā, ka jau rāpo pupu virzienā. Kā pieliek pie pupa, tā burtiski to pakampj! Pika gan kādu laiku atkopās, jo bija saguris. Bet zīda vienalga labi pēc tam. 7 ir klāt. Vajadzētu būt visam. Lai nepaliktu nekas iekšā iešpricējam pēc ārsta ieteikuma vēl 1,5ml. Sandra atkl aiziet gulēt, es palieku dežūrā. sēžu kastē blakus un paijāju Uri. Jamā jau atslābst, pat paguļ. Zāles neko nav devušas, tāpēc ja nospriežu ka viss ir. Bet nu protams... pēc 1,5h ir vēl viena. Marmora meitene. Bez placentas (tā izkrita vēl pēc 2h). Pulkstens 6.00 jau čatā saņemu apsveikumus, atstāstu nedaudz par visu n tad ar 7.00 aizeju uz 2h pagulēt. Atnākot 9.00 visi smuki zīž. Ne visi, jo pupi nepietiek visām. Parasti 2 kucēni guļ, pārējie pie piena mašīnas. Piena ir daudz. Bet Galiņi ir lieli, mazajam švaki saķert. Bet cīnās un iet labi.
Kucēnu dzimšanas diena visiem būs 28.01, jo vairākums (laika ziņā) ir no šī datuma.
Bilde jau nākamajā dienā:
Mācības:
Tomēr ir jātur mājās zāles
Mākslīgā stimulācija (uz to ir jāspēj saņemties)
Kas jau bija iemācīts:
Pietiekams daudzums paklājamo sedziņu
Pastaigas starp kucēniem (ja lieli intervāli)
Kucēni jāceļ uzmanīgi (ne, nebija incidenti iepriekš)
Miers un bezstresa apstākļi (protams tas ka Gustavam tagad viss interesēja, bija sarežģīti)