Latvijas bezsniega čempionāts 2013

[Bafija]

Ar kādu sab.transportu uz turieni var nokļūt skatītāji?

[D'Karlo]

1.variants.
Vilciens
Rīga - Skulte; Rīga - Saulkrasti

Kāpjam ārā stacijā "Carnikava". No turienes ar kājām aptuverni 2km pa galveno ielu Ādažu virzienā. Iela beigsies, turpināsies ceļš. Ejam taisni un labajā pusē būs redzama elektro tīklu stacija. Pie tās arī notiek mači. Paiet garām nevar ( Ja virziens uz Ādažiem paņemts pareizi). Tas būs pa labi no vilciena kustības virziena.
(vilcienu saraksts, bet lūdzu, pirms braukšanas precizējat)

2.Autobuss "Ekspress Ādaži"
6824 Rīga –Ādaži - Carnikava ( caur Gaujas paviljonu)°
6855 Rīga – Kalngale – Carnikava – Ādaži – Kadaga
5371 Rīga – Kalngale – Carnikava – Zvejniekciems
(kustības saraksts, bet pirms braukšanas vajag precizēt!)

Kāpjam ārā pieturā "Nagaiņi" (tā vajadzētu būt nosaukumam). Tā ir pirmā pietura Carnikavā autobusiem, kas iet no Ādažu puses un pēdējā pietura, kas nāk no Kalngales puses). Un atkal ar kājām jāiet uz elektro tīklu staciju pa ceļu prom no Carnikavas. No autobusa pieturas jau vajadzētu redzēt pasākuma norises vietu.

Ja kas, zvanam (28344788 Didzis) un jautājam virzienu. Centīšos palīdzēt.

[Bafija]

paldies! visiem skatīties gribētājiem nododšu šo ziņu

[sabulis20]

No cikiem līdz ,cikiem būs atvērta trasse aplūkošanai?
Līdz cikiem reģistrēšanās un vetkontrole?
Cikos atklāšanas ceremonija?
Čota nekur nevaru atrast

[eldberg]

Programma: http://sleddogsportsforum.com/images/fi ... LV2013.doc

[eldberg]

Provizorisks starta saraksts:
Notiks izloze starta grupām.
Informēt ja kāds dala tehniku un vajag mainīt kārtību!
http://sleddogsportsforum.com/images/fi ... ryland.xls

[D'Karlo]

Pasākuma karte/ Event map --> http://maps.google.com/maps/ms?msid=208104759919113946882.0004d6daf167e96fe5863&msa=0&ll=57.117721,24.310985&spn=0.011626,0.037808

Tur ir atzīmētas viesnīcas, kā arī vilciena un autobusa pieturas, lai zinātu, kā nokļūt līdz trasei.

There are marked hotels, train station and buss stop, and, the main thing, track location.

[eldberg]

Vēl nedaudz pielabots starta saraksts: http://sleddogsportsforum.com/images/fi ... ryland.xls (PROVIZORISKS!!!)

[Bu Kimi]

Trases shēma:

[Bafija]

maza reklāmiņa
sacenībās braukšu ar pašu jaunāko firmas "Kickbike" skūteri Cross MAX 20D+, kurš pamatā veidots tieši kamanu suņu sportam! Patreiz esmu izbraukusi 1 x, bet varu peteikt, ka ripo vienkārši lieliski!!!
Ja kādam ir interese, tad noteikti varu iedot izmēģinājuma braucieniem!

[Bu Kimi]

Ja kādam ir interese, tad noteikti varu iedot izmēģinājuma braucieniem!

super! mēs piesakamies!

[eldberg]

Pirmās dienas rezultāti un starta saraksts otrai dienai: http://sleddogsportsforum.com/images/fi ... ryland.xls

[eldberg]

http://sleddogsportsforum.com/images/fi ... ryland.xls - Rezultāti (bez brīdinājumu saraksta un formatējuma).

[D'Karlo]

Divos vārdos: Paldies dalībniekiem, pašam likās, ka pasākums izdevās. Sliktus vārdus par trasi nedzirdēju, mazliet nesanāca steik-out kā gribētos, bet arī tur visu sakārtojām. Milzīgs paldies tiem, kas palīdzēja to visu organizēt!
------------------

Par pašiem sportistiem - stāvēju trases malā, vienā no kontrolpunktiem. Teikšu kā ir - mums sacensībās sportiskais līmenis, īpaši disciplīnā, kurā pats plānoju startēt, ir krietni audzis. Mareks (PL) Raimonds, Jānis, Mārcis - fantastisks lidojums. Tiešām ar baudu skatījos. Arī citi malači, jo īpaši Pēteris L., kurš 2x bez pauzes noskrēja trasi, un pēc tam, tāpat, treniņa nolūkos, aizskrēja vēl trešo reizi! Es paspiedīšu roku tam divdesmitgadniekam, kas izdarīs to pašu (tādu būs jāpameklē ar uguni). Mareka (PL) brauciens ar skūteri arī atstāja pamatīgu iespaidu. Tāpat arī Martiņa Kr. četrinieks. Stāvākajā kalnā, viennozīmīgi, visātrāk uzbrauca Indre (LT), bet Mārtiņa komanda daudz neatpalika... tik viņi ir vēl par diviem mazāk, kā bija Indrei.

-----------------

Un tagad, beigās, pats nozīmīgākais. Jau ar daudziem par to runāju. SPORTISKĀ SOLIDARITĀTE!! Sportisti un skatītāji! Cieniet viens otru. Ne tikai palaižot garām, kad kāds ir ātrāks, bet arī elementāri pajautājam: "Vai viss kārtībā" cilvēkam, kurš ir apstajies! Novērtējam situāciju. Tas neprasa laiku vairāk par sekundi, lai novērtētu, kas noticis. Un vēl mazāk laika prasa tiesnešu kontrolpunktam pateikt, ka trasē ir kritiens, vai kaut kāda cita ārkārtas situācija. Nav iespējams nolikt darbiniekus trases malā tā lai pārredzētu katru metru. Jūs, sportisti, esat tie, kas visu redz no A - Z, tāpēc, lūdzu, esam uzmanīgi paši un sekojam līdzi arī citu veselībai!

Piebilde: jā, sacensībās gadījās viens smagāks kritiens kā parasti. Šoreiz viss beidzās labi! Veselību sportistam, un gaidam uz nākošajiem mačiem Tevi nu visus pārējos arī!

Trenējamies, jo sākam zaudēt pozīcijas disciplīnās!

[JanisKalaneps]

Un kāds komentārs arī no manas puses. Es par trasi esmu SAJŪSMĀ! Man viņa ļoti patika un es jutos kā velomaratonā, kas visvairāk patika. Paldies liels Didzim, par tik interesantas trases atrašanu, man jauna treniņu vieta, jo salīdzinoši tuvu mājām!

Bet jā, es sevi šajās dienās īsti nežēloju, bet es sapratu to, ka man vēl ir kur aug un aug, jo sunim īsti līdzi netiku. Mīlu savu Koriņu, kas strādāja no sirds un mani pacieta velkot! )

Bet visvairāk mani pārsteidza balvas, parasti dāvina balvas, kas der mūsu suņiem, bet šoreiz saņēmu suņu barību, kas der mini sunīšiem, bet nu īpašnieku atradu

UN LIELS LIELS PALDIES par atbalstu tieši tad, kad mani nosauca un es gāju pēc 2.rās vietas balvas Tā atmosfēra ļoti uzmundrināja! Paldies Jums par to


Bet beigās gribu atkal paslavēt Didzi!! Paldies viņam

[Ilze]

Arī es publisko artavu ieguldīt vēlos
Paldies organizētājiem par mačiem! Lai arī es arī mazliet piedalījos organizēšanā, tā bija salīdzinoši mazākā daļa no visa. Tomēr kārtējo reizi pārdomāju - vai vērts piedalīties sacensībās kā dalībniekam, ja iepriekšējā dienā esi 12 stundas nodzīvojies pa trasi ar retu dibena uzlikšanu uz sēžamā. Nav vairs tas vecums, kad var gāzt kalnus
Par savu startu. Pirmajā dienā: acis asaroja līdz pat grantātā ceļa vidum. Tas reāli kaitina, jo acis miglojas, un nākas tās visu laiku mirkšķināt, lai dabūtu prom miglu no acīm. Lēcas aizmirsu mājās. Sākums - ne spridzinošs, tomēr, iemetot aci spidomretrā - mežā tīri labi varēja noturēt ātrumu ~ 25 km/h, un jutu vēl rezervi, bet negribējās nokausēties. Max ātrums - mazliet virs 32 km/h. Pie stāvā kāpiena jutu, ka Hilux padziest, lai gan no kalna vēl nobraucām tā, ka man pat uzmetās slikta dūša, kad kalna pakājē, braucot caur bedri amortiņš iegrima, un tulīt atkal uzmeta priekšu uz augšu.Tad pagriezien pa kreisi... un Hilux nomet tempu, un nav pierunājams lidot, bet ietur ap ~ 20 km/h. Man tā ir gandrīz atpūta, un pat pamanos izšņaukt degunu Tā arī nobraucam pēdējo km - so/so. Rezultāti - mani neapmierina.Ceru uz otro dienu. Otrā dienā Hiluh līdz startam aizvelk labi, bet pēc starta... irmajā kalnā uzminu pati, no kalna suns saņemās, un līdz pirmajam pagriezienam attīstam ātrumu, tomēr jūtu, ka labi nebūs. Tā arī bija. Mums galīgi nesapasēja. Ja viņš izdomā uzņemt tempu, es tai brīdī cīnos savā nodabā, lūkojoties viņa dibencaurumā, un mēģinot uzminēt: Varbūt būs kaka?, kā rezultātā noguļu tempu, un Hilux arī nav noskaņots mēģinājumu turpināt. Un tā visu trasi. Man jau pēc 2 km ir sausa mute no suņa uzmundrināšanas. Stāvajā cēlienā viņš pat izdomāja pāriet riksī, bet es cīnos ar putām uz lūpām augšā. Redzu priekšā Jevgēniju, bet saprotu, ka ar šādu Hilux tempu varu aizmirst par domu atgūt zaudētās sekundes. Ieklausos vai aizmugurē nepielidos Elīna, un vismaz pavilktu mūs uz priekšu ātrāk. Bet arī aizmugurē ir klusums. Finišā esmu bez elpas, jo strādāju viena, vaktējot lai pavada neiepinās priekšējā ratā. Esmu šokā par Hilux tempu, jo esmu pārliecināta, ka varam iebrauk šajā trasē 13 minūtēs. Jautājums - kas notika? Faktiski, tas ir tik liels, ka man ir plāns aizbraukt ar Hilux uz to trasi vēl un vēl, un mēģināt saprast, vai Hilux uzliek visam pasākumam haskija mīksto, vai tā ir vienkārši apstākļu sakritība. Nu, un kārtējo reizi kļūdījos. Biju domājusi, ka neesmu paspējusi atgūt formu, un esmu vājākais komandas biedrs. Izrādījās, ka forma nekur tālu nav pazudusi. Savukārt Hilux, par kuru biju pārliecināta, atgādināja, ka pārliecināta nevaru būt nekad
Paldies maniem līdzjutējiem! Jo īpaši Gundegai, Reinim, Agai un abiem dvīņu puikām - Helvim un Danielam!

[LOOK]

Ļooooti sabalansēta un interesanta trase. Pārbaudīts tiek gan suns, gan braucējs. Man patika pilnīgi viss (ērta piebraukšana, vieta kur iesildīties, vieta kur izvest suni utt.).
Fantastiska vieta treniņiem, jo var izvēlēties dažādas konfigurācijas un virzienus. Nepieciešamības gadījumā trasi var pagarināt (iespējas ir).
Patīkami pārsteidza Mārtiņa ēdināšanas dāsnums. Nemanīju organizatoriskās ķibeles, ja tādas vispār bija.
Paldies Didzim ar Elīnu par "Carnikavas apļa" iedibināšanu. Paldies Ģirtam un Sandrai par sacensību pacelšanu augstākā pakāpē.
Paldies Olafam, Ilzei un pārējiem kuri rosījās. Paldies Togo Kristīnei par iespēju izbraukt ar Koru.

[sabulis20]

Vis bija forši it īpaši trase vienkārši bauda braukt,nebiju domājis ,ka pēc izskata necilā vieta var būt tāds brīnums.
Mārtiņ liels paldies ,ka palaidi mani startā un savaldīji manu zuti !!!
Šoreiz vairāk ar patiku vēroju kā startē jaunie Liene,Laine,Alens un Reinis malači tā tik turēt.Un teikšu jau vairs neesat jaunie jūs varat.
Paldies Pēterim & vilciņiem par dzirksteli acīs man tas arī deva pozitīvu lādiņu .Sen neesmu redzējis ,ka cilvēks un suni skrien ar tādu baudu.
Nu un Togo Team malači jūsu atbalsta saucieni komandas biedriem bija visskaļākie!

[LieneLe.]

Pielauzu arī sevi un ierakstīšu kādu komentāriņu
Trase- zelts! Man ļoti, ļoti patikās. Vēl reiz pārliecinājos, ka sunči ir jātrenē pa šādām trasēm, jo tie ātri nogurst, īpaši jau mans 4nieks, kuriem pagadījušās arī ļoti smagas velo kamanas. Par cik mūsu galā tādas īpaši kalnainas vietas nav, lādēsim sunčus piekabē un aidāaa uz kalniem, labosimies
Izbraucot trasi sestdien no rīta, sapratu, ka ir pāris asi līkumiņi, kuros būtu jāuzmanās ar velo kamanām un, protams, saknes, kuru dēļ mani tā 'tresīja' visu trasi, ka spranda un pleci joprojām sāp Startējot, likās, ka starts ir nedaudz par lēnu, t.i. zinu, ka mani mīluļi var labāk,bet neko, palīdzēju cik vien pati varēju. Ko līdz nonācām pie pirmā asā līkuma priekšā beibe vienkārši apstājās un, lai neietriektos suņos, es automātiski pagriezu stūri (nē, nevarēju es nobremzēt, ko jūs.. ) a tur koks. Ātrās reaģēšanas vienībā manī izdomāja, ka jāizmanto kāja, lai nesabojātu kartu (bāc, no kurienes man tā lōģika? )
Par Mūniju- ha.... starts jau labi izskatījās, vismaz man tā teica bet tālāk- auzas Mazais brīnums skrien pa priekšu tikai tad, kad trasē redz cilvēkus. (viņam arī laba lōģika )visu pārējo trases daļu viņu mēģinu pierunāt skriet biiiiš ātrāk. Finišēju dusmīga, neapmierināta, pēc tam jau nomierinājos un samierinājos ar to, ka ar suni vēl daudz jāstrādā, viņš, pie tam vēl visu ziemu vilka slēpotāju,kuram ātrums, protams, ka ir zemāks, nekā velobraucējam. Trenēsim, trenēsim un vēl reiz trenēsim. Pati arī vakar izvilku no atvilknes trenera sastādīto treniņprogrammu, iešu cauri vēl reiz, lai gan jutu, ka šajā trasē tieši man spēka bija.
Vēlāk vēl izbraucu ar Šatsi, uuhh, kaifs Viņas tempam gan man vēl jāuztrenē ātrums, gribu kopā ar viņu Krievijā paspēkoties ar open baiku dāmām, nezinu gan cik tas ir reāli, bet zinu, ka pa to trasi es varu uzņemt labus ātrumus, un mazā žurka mani nu toč nepiekāsīs un pie pakaļējās riepas neskries
Vēl reiz- milzīgs paldies Lindai un Raimondam par visforšāko riteni Ripo fantastiski viegli

[OL&SI]

Mūsu tandēma vārdā visiem milzīgs paldies!!!
Tik daudz emociju kā šajos mačos nebija pat piedaloties pasaules čepionātā 2011.g.

Trase bija vnk bonbonga- kā jau Ilze to rakstīja pirms mačiem!!! Bija vieta visiem un visam. PALDIES organizatoriem!!! SUPER!

bet nu par visu pēc kārtas.
šoreiz iekšēji bija nenormāls stress, jo nezināju ko sagaidīt no sevis. Pagājušā gada "noņemšana no trases" veselības problēmu dēļ darīja savu un galvā ir milzīga nepārliecība un nezināšana , ko tad īsti varēšu. Visa ziema gan ir slēpota un aiz muguras ir vairāk kā 800km, bet skriet- pilnīgi kas cits. Labi, ka sāku skriet, kad ārā vēl visi slēpoja. Ja Kurzeme jau bija bez sniega, tas Siguldā sniegs vēl šodien atrodams.
Pirmā diena- sākās ar ekipējuma neatbilstību- tas pats tiesnesis kas Vācijā mūs toreiz gandrīz diskavlificēja par ekipējuma neatbilstību, tagad atkal saka, ka ekipējums nav pareizs , kaut gan neko neesmu mainījusi no tās dienas... Paldies Ilžukam un vīriņam operatīvi un ātri sagtavojām ekipējumu - tiesnesis pieņēma. Tad garais gaidīšanas laiks. Lai īsinātu laiku, izeju trasi. Pārņēma neizsakāma laimes sajūta. Bija prieks skatīties kā viss notiek. Arī pēc sava starta sapratu, ka viss ir OK. Olvins strādā ļoti labi. Rezultāts priecē. Esam ieguvuši handikapu otrai dienai 1min un 6 sek.
Otrā dienā- rīts kā parasts svētdienas rīts - ceļos pirms 6-iem, izejam ar suņiem apskatīt burvīgo Gleznotājkalnu - jūtu, ka manī ienāk pavasara elpa un dabas spēks, tad vēl ierastā pelde Mežmuižas avotu dīķī. Restarts organismam iedots, ceru, ka tas palīdzēs, bet jo tuvāk Carnikavai, stress ir dubultā un liekas, ka manī ir jau noēstas visas spēku rezerves pirms starta. Izejam uz starta un redzu Olvītim baltas putas pa muti un viņš raujas čokurā. Sākam skriet- pilnīgs trakums- neko tādu neesmu piedzīvojusi. Olvins skatās tikai pa malām un skriet negrib. Pirmajā 1/2 km iezogas pat doma- nav jēgas, jāizstājas, ko es viņu mocīšu...bet tad otra- kas tā par sportisko attieksmi - jāiet līdz galam un kaut vai ejot , bet līdz finišam- vismaz būsim darījuši visu, nevis padevušies! Tiekam līdz pirmajam asajam pagriezienam, izrādās puikam nenormāla caureja... aiz līkuma varu ļaut izkāroties, jo te mūs Anastasija neredz. Turpinām, bet nav ... pie nākošā krūma čurā...un sapinās. Skrienam jau labāk, bet īsti nav. Ieraugām priekšā puisi- yes- ceru, ka ieslēgsies - jātiek garām- tā arī ir,arī Pēterim un vilciņam garām un nu sākas grūtākais, jo saprotu, ka priekšā vairs neviena nebūs. Uzmundrinu Olvinu, mute pilnīgi sausa- nekas nestrādā un nu jau jūtu RUS- Anastasijas elpu pakausī... viņa ir pietuvojusies. Un bladāc - esmu pilnā augumā uz zemes, nenormāls sāpju kliedziens, bet kā bulta esmu atkal augšā un turpinām. Olvins ir sapinies, skrienot atbrīvoju viņu. priekšā vēl apm 2km. Sāpes pēc kritiena nejūtu, bet spēki liekas, ka vispār pazuduši- paskatos pulsu- 165- tātad manī vēl ir rezerves. Nu "ieslēdzu" rezerves spēkus, jo lai LV paliktu uzvaras prieks man ir jādara visssssss. Jūtu ka mazliet atraujamies un nu jau drīz finišs. Pilnīgi sausu muti, no puikiņa uzmundrināšanas, bet visiem sakopotajiem spēkiem finišā tomēr ieejam labi. NOTURĒJĀM!!!!


Paskatos pulsometrā max ātrums - 22,7 km/h!!!! Jeļenas Prokopčukas cienīgs skrējiens!

Par uzvaru maksājām pat ar asinīm- pēc kritiena, abi ceļi, roka un gurns nobrāzti, šodien vēl celis sapampis un jūtu sāpes labās puses ribās, bet gandarījuma sajūta šoriez neizsakāma! Gandrīz kā vēsturiskajā spēlē, kad LV uzvarēja RUS hokejā!!!

Paldies maniem mīļajiem- par atbalstu, ēdināšanu, trenēšanu, masēšanu, visiem, kas mums atkal ticēja, kas līdzi juta un uzmundrināja! paldies Ilžukam, Gundegai, paldies Lindai un BIOMILL! Paldies Kristīnei un Saldozo par mūžigo atbalstu un ģimenes sajūtu! Paldies visiem, kas ar savu labo vārdu, skatienu vai vnk domām man palīdzēja!!!
...nekad nezināju, ka ar Olvīša ienākšanu manā dzīvē viss tā mainīsies!!! Esmu laimīga kopā ar savu mīļo draugu! Lai katram saimniekam tāds suns!!!! un suņam saimnieks...