[quote="paula"]
Fricim ir labāk!
Ļoti maz, bet ir. Sāk reaģēt uz skaņām, saprast, kas notiek apkārt. Šodien, kad atnācu mājās, pat iznāca mani sagaidīt, mazliet pakustināja asti
Daktere progonzē, ka vēl vajadzēs divas sistēmas, un tad sāksies ilgs atlabšanas periods ar zālēm...
Ngribu Tewi sabaidīt, bet sakties, ka tas nav mānīgs priekšstats... mūsus mazais suņuks sākumā palika apātisks.. negribēja vairs rotaļāties ar lielo sunci, negribēja ēst, iet pastaigās ārpus sētas... bet tanī pat laikā ne smilkstēja, ne ko... domājām, ka gan jau pāries... galvenais, ka dzer
vnk viņam tā mēdz uznākt uz vienu, divām dienām... taču pēc divām dienām sākās vemšana... ātri sazvanījām dakterīti.. uztaisīja analīzes... akūta nieru mazspēja.... nieres praktisksi saēstas...temperatūra 35.5... suncis pie sistēmām 7h... šprices, zāles... dakteri neko nesola.... pa dienas vidu palaida mājaas.. piecos bija jāatgriežas uz sistēmām... vakarā palaida mājās... atbraucām, iekārtojām slimnieciņu gultā pie radiatoriem.. pēc 2 minūtēm sākas kaut kāda krampju lēkme.. suncis raustās, putas pa muti nāk ārā.. centos purniņu saturēt, lai nepārkož mēli, bet vienalga.. kājiņas stīvas, stīvas... saliekt nevar... skats vnk drausmīgs... ceļš atpakaļ uz slimnīcu... atkal zāles... palaida mājās... līdzi iedeva šprices, ja nu pa nakti atkal gadās... lai pa ceļam uz slimnīcu iepotējam.... pa nakti viss bija kārtībā.. suncis gan joprojām tāds nekāds... braucām uz sistēmām... dakterīte teica, kā 7dien paņemsim brīvdienu no ssistēmam... padzīvosim tik vien kā ar tabletēm... tikai obligāti kaut kas jāiebaro... citādi atkal liks pie sistēmām... cik biju priecīga, ka Zweereens sāka dzert pats pienu... 7dien izvārtījām rīsu tumīti ar vistiņas fileju.. sablenderējām... bet suncis neēd... baroju ar karotīti...pēc kā sekoja vemšana un viss ārā... daktere saka- 7dien tomēr sistēmas... 7dien no rīta sākas atkal lēkme... aši iešpricēju, zvanu dakterītei un abas braucam uz slimnīcu... atkal sistēmas, zāles... daktere ļoti skeptiska... saka, ka izskatās ļoti švaki... bet nu sagaidīsim 1dienu, uztaisīs atkal asinsanalīzes.... 1dien Zweerēns sagaida mani smaidīgs, dzer pienu, grib iet pastaigāties ārpus sētas pavadiņā... pie daktera braucam jau saitītē, nevis satīti segā... dakterīitesaka, ka tomēr sistēmas jāsaliek, sadod atkal zāles... pati priecājas cik dzīvespriecīgs palicies.. pat interesējas par apkārt notiekošo... iepriekšējās dienas viņam bija vienalga... skatījās tik vienā punktā un viss. šodien ķeksēja jau katetru no ķepiņas ārā, cēla galviņu uz trokšņiem...palaida mājas un liek atzavnīt pēc stundinjām divām... būs analīžu reuzultāti zināmi... mājās suncis apguļas... un viss dzīvesprieks noplok... pienu vairs nedzer... zvanu dakterītei... analīzes sliktas... tādas pat kā piektdien... nu kā tā var būt? tik daudz zāles salaistas mazajā ķermenītī, bet uzlabojumu nekādu
sēdēju un raudāju... daktere saka, ka patiesībā šīs ir sliktākās analīzes viņas praksē... un viņa nexzin vai vispār kaut ko var darīt lietas labā... es neticu... tā nevar būt... Zweerēns šorīt bija tik laimīgs.... bet paskatos tagad gultiņā... guļ maza nelaimes čupiņa
daktere saka, varam turpināt... lai 2dien brauc uz sistēmām... bet vai tas ir to vērts? patiesībā.... būtu mans labāks finansiālais stāvoklis... domāju, mēs būtu turpinājuši... bet... šajās 4 dienās biju iztērējusi mēneša naudu.... mums pat vairs nebija naudiņas iemidzināšanai... bet... tomēr lēmām par labu tam... sarunājām ka 2dienas vakarā dakterīte atbrauks pie mums uz mājām ... suncītis tā arī man vakar klēpī aizmiga.... tagad skatos laukā pa logu un raudu... nolikām viņam svecīti.... tik ļoooti viņa pietrūkst... viņs bija mūsu pirmais ģimenes loceklis... vēl pat pirms meitiņas...tieši pēc mēneša viņam būtu palikuši 5 gadiņi...
un tas viss tikai dēļ kaut kāda gudrīša, kurš mūsu sētā iemeta indi... daktere teica, ka visticamāk žurku inde...kaimiņi visi mazō šuneli mīlēja.. nebija iemesla to darīt...bet redz... kāds gribēja varbūt pajokoties... bet mēs palikām bez sava mīluļa...bez sava Zweereena
tāpēc, sargājiet savus mīluļus... nekad nevar zināt, kad un kas notiks.. es nekad to nebiju to gaidiijusi... mana sēta likās visdrošākā vieta maniem sunčiem... kādreiz...