by seneka » 30 Aug 2013, 11:06
Man bija līdzīga situācija, kad tikko ievācāmies jaunajā dzīvoklī.
Nācu mājās ar suni no pastaigas, kad biju jau pie korpusa durvīm un taisīju vaļā durvis, no mugurpuses pienāca mans kaimiņš (kā vēlāk izrādījās - policijas darbinieks) un sāka aizrādīt par uzpurni sunim. Es jau uz mutes kritusi neesmu, noteikumus zinu un atteicu, ka uzlikšu uzpurni, tad, kad tāda norma būs iekļauta MK noteikumos. Vēl ieteicu izsaukt pašv.policiju, lai pārliecinātos par manu taisnību. Laikam šamajam neizdevusies diena un nebija gaidījis tādu manu reakciju, ka runāšu viņam pretī, tad nu šis mani brīdināja, lai es uzmanos, ka KĀDS nenošauj vai nenoindē to manu suni. Tas, kādā tonī viņš runāja, man uzreiz bija skaidrs, kurš tad būs tas lielais indētājs vai šāvējs. Biju šokā un vakarā par šo starpgadījumu informēju dzīvesbiedru, kurš nekavējoties aizgāja izrunāties ar šo kaimiņu. Es biju klāt un visu filmēju. Redzot mani ar kameru, viņš uzreiz mainīja savu nostāju un teica, ka es visu esmu pārpratusi, ka viņš nemaz neko ļaunu nebija domājis. Tad nu norunājām, ka mēs ar suni turēsimies pa gabalu no viņa un viņa bērniem, ja sanāks trepju telpā satikties. Viņam viņš izskatoties liels un briesmīgs. Gribu piebilst, ka suns mums ir ļoooti mierīgs un labsirdīgs, nekad nav ne rūcis, ne rējis, ne šķībi skatījies uz kādu - miermīlīguma iemiesojums, BET viņš ir liels un melns. Un šis nu ir gadījums, kad cilvēks ir salasījies kriminālziņas par sakošanas gadījumiem, neizvērtējot suni, nospriež, ka šis nu ir tas lielākais kodējs un kā viņš izteicās - SUNS IR BĪSTAMS IEROCIS! Vrb viņam suns arī ir ierocis, bet mums viņš ir kompanjons, mīlulis un vnk labsirdīgs un audzināts suns.
Pāris dienu laikā es uzzināju šā cilvēka vārdu, uzvārdu, amatu un precīzu darba vietu. Domāju, ja nesanāks nekāds miera izlīgums, tad nu versīšos kaut vai BEZ TABU, jo kā gan mierīgi blakus varētu tālāk dzīvot un audzināt bērnus, ja šāds cilvēks izsaka draudus. Mazums, viņam liksies, ka mūsu bērni ne tā paskatās uz viņu, nu ... neomulīgi kaut kā. Man ieteica vērsties pret šo cilvēku valsts institūcijās, bet es mīļā miera labad, tomēr neko neuzsāku, jo konkrēti pierādījumi arī nebija, tikai mutiski "brīdinājumi". Taču vnm uzmetu acis vai pie durvīm nemētājas kaut kas aizdomīgs.
Tagad, kad satiekamies, sasveicinamies, bet vienalga nekas nav aizmirsts.
Ieteikums tēmas aizsācējai, mēģiniet ar viņu mierīgi izrunāties, vrb varēsiet nonākt pie kāda kompromisa...