Uzreiz pabrīdīnāšu, ka es rakstu ar kļūdām, jo garumzīmes nekad nav bijušas mana stipra puse un dažreiz es rakstīšu arī krieviski (bet centīšos neaizrauties).
Kaut arī forumā esmu jau kādu laiku, tikai daži zin, kas es vispār esmu par būtni
Tātād - mani sauc Jūlija (bet tas laikam ir saprotams), neesmu pārāk jauna un neesmu arī gluži veca.
Mati rudi, garastāvoklis mainīgs (holeriķe 
), protu pasmieties par sevi. Dzīvoju Rīgā kopā ar meitu, draugu, kaķi un suni, kas būs bloga galvena zvaigzne - Velsas korgiju kardiganu vārda Kira. Strādāju IT jomā, brīvā laikā patīk lasīt, spēlēt videospēles, skatīties filmas un seriālus, nodarboties ar adžiliti un skriet, kad nav slinkums uznācis.
Šobrīd Kira ir mans pirmais suns, kas pieder tieši man - līdz šim es esmu saskarusies ar suņiem visai maz. Tāpēc es otrreiz izjūtu, ko tas nozīme - gūt pieredzi ar pirmo bērnu, sākumā ar cilvēkbērnu un tagad ar suņa bērnu.
Bērnībā mūsu ģimenē bija dobermaņi, tad tikai kaķi, un kopš sevi atceros, suņi man vienmēr ir patikuši daudz, daudz vairāk. Kopš manā dzīvē ienāca Kira, es esmu saslimusi ar korgijiem un nākotnē es plānoju iegadāties vēl 2 klāt
un vēl kādu lielu suni 
Tāds, lūk, neliels ieskats.
Laipni lūgti lasīt un rakstīt, dalīties ar pieredzi un dot padomus!
- gramatika ir tā, kas iegāž. 
.
, daži brauc uz Tallinu.
Kaut gan, tas ir tieši pirms valsts eksāmena, man nervi neļaus pamest grāmatas
.
