Mums šobrīd treniņsezona iet vaļā ar iespaidīgu režīmu. 5 dienas nedēļā ir baika treniņš ar suni, kaut kur kaut ko ielīmēju arī treniņos bez suņa + 6 nieks 2-3x nedēļā. Jāatzīst, ka šāds režīms nogurdina, un es gaidu EČ, pēc kura atkritīs baiku treniņi un varēs neiespringstot čunčināt ar 6-7-8-nieku pa mežu. Sekoju savām konkurentēm (abas Jevgēnijas), kuras izmanto izdevību un startē Kamionkā, un nākamajā nedēļas nogalē FISTC EČ Ungārijā (3 starti). Viņu suņiem sanāk pēc kārtas 3 nedēļas nogales sacensības. Man liekas, ka mazliet par traku, bet varbūt gluži pretēji - suņi ieies sacensību režīmā un tik vicos. Patiešām interesanti būs redzēt rezultātus. Marija pietaupās. Šāds lēmums man ir pieņemamāks. Skaidrība par labāko taktiku būs pēc 2 nedēļām
Reinim ar Hilux iet aizvien labāk. Speciāli laižam viņus pa priekšu treniņā, lai nav pakaļdzīšanās moments Hilux, bet saprot, ka jāskrien vienalga uz visu. Aizvakar 6.3 km distancē nekādi nevarēju viņu panākt kādus 5.5 km. Visu laiku nogrieza mums trajektorijas. Beigās izmantojām mazu Hilux apjukumu krustojumā, un pagājām garām, bet līdera pozīcijā noturējāmies varbūt 400m, un pirms finiša abi puiši atkal pagāja mums garām
Vidējais ~ 27.6 km/h. Ceru, ka Francijā apdzīšanas izpaliks, jo pats apdzīšanas moments ir fiziski man vissmagākais. Jim nepatīk tik tuva kompānija, un viņš zaudē dzirkstelīti. Zinu, ka viņš to atgūst jau pēc apdzīšanas manevra, bet, lai līdz tam tiktu, visa slodze guļās uz mani. Tad es kaut ko sāku apjaust par plaušu tilpumu, utt.
Un jau kuro reizi pārliecinājāmies, ka laba iesildīšanās dod daudz labākus rezultātus un pašsajūtu
Nu ko, vive la Lettonie!