Beidzot ir vairāk laika uzrakstīt, tad nu tiem, kas nezin, viss stāsts par Leniju.
Jau kādu laiku Lenijam nāca nost spalva, apakšā palika plankumaina āda un vietām kreveles. Izbraukājām diezgan daudz vetārstus.Veti nodeva analīžes uz sēnīti , bet nekas neuzradijās. Kaut pavisam pavisam viegli pavelkot Lenija spalvu, tā krita šasumīgi ārā un apakšā palika sausaāda, kas nāca nost, līdzīgi kā saulē apdegušam cilvēkam. Pēc vetārstu ieteikumiem, smērējām smēres, devam zāles, mazgājām speciālā šampūnā, audzējām kaķu zāli, devām dažādus vitamīnus un vēl visu ko. Visu laiku intensīvi arstējām Leniju. Vēl piektdienas vakarā, Lenijs kā parasti bija Lenijs, sauca visus, kas vien ienāca istabā, ēda vairāk par paša izmēriem, vienīgi spēlēties atteicās.
Sestdienas rītā, Lenijs gulēja būra stūrī un "smilkstēja". Atteicās no ēdiena, pat no gurķīša vai pieneņlapām. Negribēja, lai viņu aiztiek, un bija vispār
nekāds. Kādu laiciņu pavērojām viņu, nekas nemainijās.Pirms pusdienslaika, aizvedām viņu pie vetārsta.Pa ceļam Lenijs gulēja mierīgi, bet kaut kā dīvaini elpoja. Lai arī Lenijs to neļāva, jo viņam manāmi tas sāpēja, vetārsts viņu apskatīja. Lenijs bija pavisam vājš un cita risinājuma, lai zvēriņu nemocītu nebija, nācās viņu iemidzināt.
Visdrīzāk, tas bija dēļ būra, ko nopirkām, jo tagad cenšoties atcerēties, kad problēmas sākās, tas apmēram sakrīt ar laiku, kad nopirkām būri. itkā jau mēs pamatīgi to iztīrijām, bet varbūt ir kaut kas, ko iztīrīt nevar.
Lai nu kā, vairs tas nav svarīgi. Galvenais, ka Lenijam vairs nesāp un nav jāmokās. Liekas pavisam dīvaini, ka pietdien viņš bija kā parasti Lenijs, bet sestdien, jau viņa vairs nebija. Kopš Lenija nav, Rona šad tad noguļās vietā, kur bija Lenija būris un osta to vietu, laikam jau jūt, ka Lenija vairs nav...