Labdien,
man šodien radās utopiska ideja, ka varētu ņemt suni kopīpašumā vai jau paaugušos suni, ne kucēnu. Es droši gaidu atbildes, ka, pirmkārt, neviens man tādu suni nedos, otrkārt, ka man pašlaik nevajag suni
Lieta tāda, ka man ir divi mazi bērni, tas ir, viens mazs (3.5g) un otrs vēl zīdainis. Ziemā, kad nomira mūsu vecais suns ar vīru nolēmām pavasarī ņemt jaunu. Bet, ātri vien sapratām, ka pašu bērni prasa tik daudz laika, ka laika kucēnam būs pavisam maz. Tāpēc ideju par suni atmetām. Ik pa laikam jau mums uzrodas tas jautājums par suni, jo suns vienmēr mums ir bijis, bet katrreiz atliekam uz laiku, kad bērni būs paaugušies - vēl pēc kādiem trīs gadiem
Vienvārdsakot, šodien izdomāju, ka varētu ņemt jau paaugušos suni, tam nevajadzētu mācīt pamatlietas un skraidīt pakaļ ķerot čuru tajā pašā laikā apzinos, ka ģimenē ar bērniem ienāks liels suns un ko tas nozīmē. Kādas domas? Atmest ideju par suni? Vai mēģināt meklēt, piemēram, patversmēs? Plusi ir tādi, ka esmu visu dienu mājās, turklāt katru dienu eju pastaigās. Mīnusi - mans ierobežotais laiks je dalītais laiks starp bērniem un suni.