Meklēju suni kopīpašumā vai suni pieaugušu

[ingo]

No savas pieredzes varu teikt, ja tiešām ļoti gribas, laiku var atrast gan kucēnam, gan bērniem. Kad paņēmām savu, nu jau aizsaulē aizgājušo, krancīti Ripsi, ģimenē bija trīs bērni. Vecākajam bija nedaudz pāri 3 gadiem, mazākais tikko bija sācis rāpot. Ripsis ar mums draudzīgi nodzīvoja 14 gadus. Tā kā, ja grib, tad var. Tikai jātiek skaidrībā vai tiešām to grib uzņemties. Jārēķinās, ka darba būs daudz, lai izaudzinātu reizē kucēnu un bērnu

[zukins]

Padalisos ar savu pieredzi. Man ir 10men veca meitina, 10men vecs Rodezijas rizbeks, 2 veckakas RR kuces un 7gadiga patversmes sunite. Iepriekseja pieredze ar berniem suniem nav bijusi, iznemot vecako RR kuci, kuras audzetajai bija 2 mazi berni. Visriskantaka no visa bara attieciba pret bernu ir tiesi patversmes kucite, lai gan auguma vina ir vismazaka. Es vinai neuzticos ne grama, jo zinu, ka vina, lai ari loti miliga, var but nikiga, kaskiga, neiecietiga, lai gan audzinata pienacigi un kopa ar mums ir teju visu savu muzu (no patversmes panemam ka kucenu). Vinai ir savi "putni" galva un viss, savadak to nosaukt nevar. No manam pieagusajam kucem, viena pret bernu izturas gandriz ka pret kucenu, visu laiku grib rupeties, otra celi neliekas ne zinis un negrib, lai vinu traucetu un iecietibas zina es ari vinu ievietotu riska grupa (lai ari vina ir ta, kura kucena vecuma bija kopa ar audzetajas berniem). Savukart 10men vecais RR puika no meitinas neatkapjas ne soli, gul pie vinas gultinas, vakte ratinus, utt. un ir loti iecietigs attieciba pret bernu, jo no 2men vecuma ir bijis kopa ar meitinu. BET - es nespeju iedomaties, ka ar zidaini var izvadat ara kucenu (ja dzivo dzivokli), tas ir pie nosacijuma, ja majas nav cita pieaugusa vai sapratiga vecuma berna. Katru reizi kert bernu, gerbt, skriet ara? Un ja berns gul? Es pa dienam biju majas viena pati, bet privatmaja ta lieta bija stipri vienkarsaka. Kas attiecas uz audzinasanu, man jaatzistas, ka biju domajusi, ka bus vairak laika (un energijas) ka beigu beigas izradas, lidz ar to ieteiktu rekinaties, ka bus grutak, ka sakotneji liekas vnk lai nebutu roza brillu efekts uz ta fona, ka loti gribas suniti. Un visbeidzot, janem vera, ka lielo skirnu suni pusaudza vecuma ir aktivi un jau lieli. Man meita loti jasarga no aktivajam astem, kas luncinas un pusauga kucnes ne vienmer sapratis, ka ar cilvekbernu ir loti jauzmanas (piemeram, lai neuzkaptu, neapgaztu utml.)
Rezume - es, personigi, pavisam mazu kucenu sada situacija nenemtu un noteikti nenemtu suni no patversmes. Garantijas nav nevienas izclsmes sunim, bet ar skirnes suni tas risks tomer ir mazaks. Es veletos ap 5men vecu suni, ar kuru jau ir nedaudz vieglak ka kucenu-bebiti, bet kas vel nav pieaudzis, jo pec maniem noverojumiem, ir starpiba, vai suns uzaug kopa ar bernu, vai ari suns, jau pieaudzis esot, sastopas ar bernu. Bus energisks, ja, bet ja ir iespeja visu dienu but majas, tad visdrizak to izdosies nomenedzet.
Veiksmi jums sunisa meklejumos, un daudz speka un energijas turpmak

[julika]

BET - es nespeju iedomaties, ka ar zidaini var izvadat ara kucenu (ja dzivo dzivokli), tas ir pie nosacijuma, ja majas nav cita pieaugusa vai sapratiga vecuma berna. Katru reizi kert bernu, gerbt, skriet ara? Un ja berns gul?

Slings var ļoti palīdzēt. Ir taču cilvēki, kuri ar diviem bērniem dzīvo un vienu no rīta jāved uz skolu vai bērnu dārzu un vīrs nevar vai vīra vispār nav...

[ahadi kale]

Es tik ilgi kodu pirkstos un domāju, vai un kā pasaka to, ko domāju, ka Imagine jau pacentās.
Vienīgais, ko man gribētos piebilst – neviens paliels/pieaudzis suns nedodas jaunās mājās no labas dzīves un man šķiet, ka pieauguša suņa bagāža, putni un uzvedība var būt vienlīdz nopietna gan zināmas, gan nezināmas izcelsmes sunim un jāvērtē tomēr individuāli. Jo var dabūt neatčakarējami sačakarētu šķirnes suni un gluži normālu bezšķirnes, mierīgi. Es savu dūdiņu paņēmu 10 mēnešus vecu un viņa bija praktiski uzaugusi patversmē – nevaru sūdzēties par viņas psihi vai uzvedību (un bērnu mīlestību arī ne – patīk viņai tie mazie cilvēki). Un zinu 7 (? Laikam) mēnešos no audzētavas (skaitījās laba!) ņemtu suni, kurš bija un joprojām ir visnotaļ dīvains un kuram acīmredzami trūkst socializācijas.
Ja es tagad gribētu pieaugušu suni, meklētu pie cilvēkiem, kas a) kaut ko no suņiem saprot un b) ar savu saprašanu dalās (labi audzētāji/labas patversmes) un, izvēloties suni, mani vairāk interesētu viņa dzīves pieredze, ne izcelsme. Tā ir svarīga kucēnam, ja vajag zināt, kas no viņa izaugs.

[happy]

Paldies par komentāriem un tāpēc mēs ar vīru arī čikājamies - tā kā gribētos, tā kā saprotam, ka grūti būs. Kuras, tīri teorētiski, ir tās labās patversmes? Var uz PM, ja te nedrīkst
Par suņu psihi piekrītu - mums ir gan pašiem, gan tuvākajā ģimenē bijuši suņi gan patversmes ar putniem galvā, gan tipa audzēti un vienalga ar putniem galvā vislabākie līdz šim ir bijuši viena aziāta kuce (!) un am.buldogs, ko dabūjām mantojumā sešgadīgu, un kuru saimnieks bija gribējis niknāku un mežā sējis pie koka un daudzījis jaunībā. Paldies Dievam, neko nebija iedauzījis, suns superīgs, ja neskaita, ka puika, kas bija viņa vienīgais trūkums, jo pārdzīvoju par saviem mūžīgi apčurātiem skujeņiem. Lai viņam vieglas smiltis.

[ash]

piekrītu zukins - mūsu mājā kucēns ienāca 2 mēnešu vecumā, dēlam bija gandrīz pusotrs gads. es biju domājusi, ka būs vieglāk - ar apmācību un laika veltīšanu sunim un bērnam, bet nebija jau arī pavisam traki, jo vīrs daudz iesaistījās un palīdzēja, bez tam mēs dzīvojam privātmājā, bija maijs un ārdurvis visu laiku vaļā - nebija nekādu sarežģījumu iemācīt suņukam darīšanas nokārtot ārā. kā ir dzīvoklī ar kucēnu un zīdaini - grūti iedomāties, jo lai arī slings ir ļoti ērts (pati arī lietoju), tomēr kāmēr uzrauj kk mugurā pats, ieliek bērnu slingā un uzvelk kurpes, tikmēr jau tas kucēns būs pačurājis....
otra lieta par attieksmi pret bērniem. manam sunim temperements ir nosvērts, cilvēki viņu interesē samērā maz, pats īpaši ar bērniem nerotaļājas, bet tai pat laikā viņš ir pacietības kalngals - visu pacieš, ir uzmanīgs un viņam dikti patīk pavisam mazi bēbīši - tos apčubina un uzmana, bet tā pat šad tad netīšām gadās kādu nogāzt no kājām. domāju - ja mans suns būtu audzis bez maza bērna kompānijas, tad viņam bērni vispār nepatiktu, lai gan viņš neatļautos izrādīt neiecietību pret cilvēku.
salīdzinoši - māsa savu sunci paņēma, kad viņam bija jau 4 mēneši, un suns ir izteikts bērnu mīlis - pats iziet uz kontaktu, labprāt spēlējas... bet savā kucēna prātā un neveiklumā (šobrīd viņam 10 mēneši) bieži kādu pagrūž, nesen pat lecot pāri pakritušam bērnam neaprēķināja savas spējas un uzkāpa bērnam uz galvas. tomēr neskatoties uz visu - ja ģimenē ir bērni - vislabāk, ja suns aug kopā ar tiem. protams, daudz kas ir atkarīgs arī no šķirnes, audzināšanas un suņa induviduālā rakstura.