Pagājušas jau gandrīz divas nedēļas, kā Mona ir mūsmājās! Šķiet, ka ir iejutusies jau pilnībā, ar kaķi abas dauzās, kā negudras un pēc sevis atstājot pamatīgu bardaku
Ar ēšanu gan mums tā pašvakāk sākumā gāja, lai kādas sausās barības piedāvātu, viņa atteicās tās ēst, par izbrīnu vienīgā sausā barība, ko meitene ēd ir Dogo. Jā, tā viņai tik tiešām garšo. Paralēli protams arī naturālā barība tiek dota, biezpienu viņa varētu ēst visu dienu!
Esam bijuši vairākārt uz jūru, vilcienā meitene uzvedas pat ļoti labi, sēž blakus un neatkāpjas ne soli
Vakar pirmo reizi sanāca braukt tramvajā, ak, kā viņa izrādījās un bija gatava līst ārā no ādas, lai cilvēki viņai pievērstu uzmanību
Sveši suņi vēljoprojām mums sagādā galvassāpes, bet tikai tik ilgi līdz viņi apsveicinās, kā sasveicinās tā Mona jau gatava doties tālāk un interese par suni pazūd.
Bet visumā, lieliskāku suni kā Mona par savu kompanjonu nevaru vēlēties!