Šodien cauri pirmā adžiliti sacensību diena Daugavas stadionā. Pirmo reizi skrējām A2. Rezultāts uz papīra nav spīdošs, bet kopumā esmu ļoti apmierināta ar dienu un Rendija darbu trasēs. Kopvērtējumā palikām piektie no 9 (laikam) A2 lielā izmēra suņiem. Pirmās trases rezultāts – 5 soda punkti un 5.vieta un otrajā trasē – diskvalifikācija. Abas kļūdas – manējās
Piecinieku pirmajā trasē dabūjām, jo uz kalnu neparādīju ar roku, bet tikai pateicu balss komandu, bet Rendijs sacensībās ir ĻOTI uzmanīgs pret mani un manu ķermeņu valodu un burtiski lasa katru žestu – acīmredzot, sveša vieta un mans uztraukums dara viņu īpaši uzmanīgu, dabūjām atteikumu, jo Rendijs sekoja ķermeņa valodai un paskrēja kalnam garām, atgriezu atpakaļ un izlabojām kļūdu. Otrā trase bija grūtāka un vienā vietā, kur pirms buma bija tunelis, vilku nost suni no nepareizā cauruma un ar ķermeni un žestiem aizvilku par tālu, bet blakus bija bums. Rendijs saprata (un pareizi, jo ar ķermeni tā rādīju), ka gribu viņu uz bumu sūtīt un, pirms paguvu noreaģēt, uzlika priekšķepas uz buma sākuma, kas tiek uzskatīts par šķēršļa pārvarēšanu, līdz ar to nepareizu šķēršļu secību un diskvalifikāciju. Bet kopumā par otro trasi, ja nerēķina savu gļuku, biju ļoti apmierināta, jo visās viltīgajās vietās un lamatās Rendijs izdarīja tieši to, ko no viņa prasīju un strādāja lieliski!
No malas vērotāji teica, ka pirmajā trasē Rendijs esot skrējis ne savā ātrumā un lieki gatavojies lēcieniem, jo pa tādu segumu Rendijs nebija skrējis. Tas bija atsperīgāks nekā angārā, jo zem mākslīgās zāles bija zemes kārtiņa. Mēs bieži skrienam pa betonu, uz kura virsū ir mākslīgā zāle. Tāds segums ir cietāks.
Pēc mūsu skrējieniem, kamēr tiesnesis un ringa darbinieki pārlika trasi, Rendijs vēl dabūja izskrieties ar korgijiem, kas viņa šīs dienas izklaidēm pielika izteiksmīgu punktu
Korgiji bija Rendija draudzene Kira un pembroka kobelis Pačs no Igaunijas, kas arī skrēja A2 kopā ar Kiru. Abi korgiji kopā bildējās un dauzījās un Rendijs, to ieraudzījis, sāka čīkstēt, ka nav paņemts tusiņā. Stāvējām krietnu gabalu nost. Piegāju un pajautāju, vai pie kobeļa varu laist citu kobeli klāt, un pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas ļāvu puikam skriet. Sākumā viņa galveno uzmanību aizņēma Kira, par ko pembroks nebija ļoti priecīgs, jo tika atstāts ārpus tusiņa un sāka skriet pakaļ Rendijam. Tad nu Rendijs varēja izpausties!
Viņš meta lielus lokus pa futbola laukumu, vienlaicīgi skatoties pār plecu, kur paliek korgiji. Uz jebkuru Pača mēģinājumu viņam ieķert, noķert vai uzrēkt, sekoja veikls manevrs garām Pačam un tālāks skrējiens. Rendijs smuki izskrējās un izdzenāja arī korgijus. Bet šādos gadījumos prieks par suņu izskriešanos nav tikai viņiem, jo es laikam šādu kurta skriešanu laikam varētu vērot atkal un atkal. Tas skriešanas un kustību prieks un veiklība, kas no Rendija virmo, kad viņš skrien vienkārši sava prieka pēc, ir kaut kas fantastisks
Rīt atkal jauna diena un vēl 2 trases. Uz mūsu startiem gan sola lietu, bet galvenais lieki nestresot, gan jau būs labi!