Mans stāsts sekojošs. Draugi atrada uz ielas apmēram pusgadu jaunu vilkveidīgu kucīti. Tā kā man ir privātmāja ar iežogotu teriotriju un nesen diemžēl šķīros no sava mīluļa izlemām pieņemt mazo sunenīti, dodot viņai pajumti un mīlestību. Aizbraucām pie doka, attārpojām, uztaisījam potes, dodam vitamīnus, ēd HappyDog sauso barību. Pie mums sunīte ir nedaudz ilgāk kā 2. mēnešus, bet ir divas problēmas ar kurām es līdz šim suņa audzināšanā iepriekš neesmu saskārusies:
1) kucīte nav piebarojama. jau tā dodam vairāk par normu, bet ir sajūta ka viņa visu laiku ir badā. ēd visu ko var atrast. Zog ēdienu. Doks saka ka vajag pieturēties pie devas, bet tada sajūta ka suns staigā badā.
2) pedējās dienas pēc pastaigas pa pagalmu, kur viņai ļoti patīk uzturēties, viņa nāk iekšā un jūtu ka ir ēdusi savas kakas. šodien atvēma zāli kopā ar kaku. piebildīšu ka tiek doti kārumi - smirduļi ( gan kunģi, gan citi graužšanai)
Mēgināšu atkal sazinaties ar doku, bet varbūt Jums ir padomi, pieredze ar ko līdzīgu. Es pieļauju ka te varbūt pie vainas kaut kāds brīdis kad viņu kāds "labs" cilvēks bija pametis un viņa iespējams kādu dienu pavadīja badā, varbūt vajadzīgs ilgāks laiks, bet nu jau ir pagājuši 3 meneši kad viņa ēdienu dabūn 3x dienā un pat vairāk.
Varbūt kādam ir pieredze ar pieklīdušu, no patversmes paņemtu suņuku, kad nezina kas ir "lācītim vēderā"?
Paldies jau iperiekš.