by Boulevard » 28 Feb 2015, 17:38
Vispār šo stāstiņu varētu ļoti labi likt pie ‘suņu saimnieku bezatbildības’, bet tā kā galvenās varones ir greihaundu īpašnieces, kuru laikam jau LV nemaz tik daudz nav, tad man gribējās uzrunāt kurtu publiku mazliet personiskāk.
Notikuma vieta – Kalngale pie jūras. Notikuma laiks – šodien ap pulksten 15.00. Ar saviem suņiem (bulterjers un franču buldogs, no kuriem bulterjers pie saites, jo nedraudzējas ar svešiem sunīšiem) jau bijām nonākuši pie kāpām, kas atdala no jūras, kad no jūras puses mums pretim izskrēja viscaur balts grejs. Ļoti skaists. Ap kaklu siksna un sarkanā aukliņa. Klāt nenāca. Stāvēja uz kāpas un skatījās. Šķita no mazliet kautrīgajiem suņiem. Saimnieku es, protams, neredzēju. Kas mani arī neizbrīnīja. Es tikpat kā nekad neredzu kurtu saimniekus. Toties šoreiz dzirdēju, kas jau pats par sevi manās acīs ir sasniegums no kurtu saimnieku puses, atvainojiet par ironiju, apzinīgie kurtu saimnieki. Suns tika saukts visai uzstājīgi, par ko gan viņš (vai viņa) pārāk neuztraucās. Tad viņam apnika, un viņš smieklīgā balsī uzrēja. Ko france uztvēra kā aicinājumu padauzīties un devās viņam klāt. Bet kautrīgais suns vēlreiz smieklīgi ierējās un izzuda skatienam.
Pagājām mazliet tālāk, tad izgājām pie jūras. Atskatījos un redzēju diezgan patālu mums aiz muguras divus cilvēkus ar diviem suņiem. Balto un vēl vienu. Cilvēki paņēma suņus pie saitēm un nāca aiz mums. Savukārt mēs gājām atpakaļ uz mežu, jo manam bulterjeram uz vecumu nepatīk, ka stipri pūš. Kad mēs bijām jau pie kāpas, dzirdu, aiz muguras kāds sauc. Atskatos – nāk divas sievietes ar balto greju un otru, kā izrādījās, arī greju – rudā krāsā. Un krieviski(visa komunikācija bija krieviski) uzdod man sekojošu jautājumu – Vai jūs iesitāt manam sunim ar pavadu (Eto vy udariļi moju sobaku povadkom)? Uz ko man iestājās šoks. No visa, ko es varēju iztēloties, ka man varētu teikt, šis nebija sarakstā. Norādīju, ka nesaprotu, par ko viņa runā. Nu, tā, viņas suns esot atskrējis ar pārsistu aci. Tātad, no tā izriet, ka es esmu situsi viņas sunim. Uz ko es teicu, ka viņas suni redzēju tikai no attāluma. Atļāvos arī piebilst, ka viņas suns ir visai nepaklausīgs. Uz ko saņēmu sirsnīgu A on i ņe dolžen VAS slušatsa (viņam arī nemaz nav JŪS jāklausa). Vispār visa situācija bija tāda, ka šīm sievietēm bija pilnīgi skaidrs – viņu priekšā stāv cietsirdīga un ļauna suņu sitēja. Viņu emocionālais stāvoklis nekādu konstruktīvu sarunu nepieļāva. Tā nu es tikai atkārtoju, ka suni redzēju tikai no attāluma, ka man ir ļoti nepatīkama šāda apsūdzēšana, un, ka suns, pa krūmiem skriedams, acīmredzot arī sevi satraumējis. Un pametu notikuma vietu. Ar sabojātu noskaņojumu.
Jāatzīst, mani patiešām šāda bezkaunība šokēja. Godīgi sakot, ja nepaklausīgs suns kaut kur skraida apkārt, tad vispār ir dīvaini pie jebkā, kas ar viņu notiek, vainot kādas trešās personas. Es pilnīgi spēju iztēloties cilvēkus, kas varētu nobīties, ja viņiem klāt nāktu svešs liels suns. Spēju arī iztēloties, ka viņi varētu pat mēgināt uzšaut ar pavadu, kas nav forši, bet arī tas, ka klāt nāk liels svešs suns, kura saimnieks nav redzams, nav forši. Šīs sievietes galīgi neinteresēja, vai viņu suns ir kādam traucējis vai nav. Dārgumiņš traumējis aci! Viss! meklējam vainīgo! Klūpam krāgā cilvēkam, kura suņi ir savākti un paklausīgi, un kurš nejauši gadījies tajā pašā rajonā, kur dārgumiņš skraidījis.
Pirmajā brīdī man vispār trūka vārdu, bet tomēr nolēmu dažus atrast un forumā iedrukāt – ja nu gadījumā minētās sievietes ar baltu un rudu greju kurtu klubā ir zināmas – tāda uzvedība civilizētu cilvēku sabiedrībā nav pieņemama.
P.S. Viss notika tik negaidīti un apstulbinoši, ka neattapos iesaistītās personas iemūžināt foto, par ko man ir žēl.