Dalos savā Eiropas apceļošanas pieredzē, līdzi ņemot labradoru (3 gadu pieredze). Šveicē neesam bijuši, Čehijā - tikai nedaudz, bet ja esiet Prāgā, super iespēja ir ar suni apmeklēt Prāgas zoo: pirms dažiem gadiem (gan jau nekas nav mainījies) man tas likās vienkārši lieliski! Teritorijā atrodas gan kaku kastītes ar maisiņiem, gan ūdens bļodiņas un varbūt vēl kāds serviss, ko palaidām garām.
Konkrētāk
Vai ir nepieciešams busiņā ievietot būri, kurā suns uzturēsies brauciena laiku?
Atzīšos, nepraktizējam šo drošības funkciju, jo lai arī minivens, vieta būrim neatrodas. Tomēr, ja nemaldos, tā ir obligāta prasība Vācijā suni pārvadājot (par laimi neesam aizturēti, tādēļ nevaru dalīties pieredzē). Suns atrodas uz pakaļējā sēdekļa, ar iemauktiņiem vai kā to uzparikti sauc un pieštepselēts ar drošības jostas klipsi, bet josta tāda garāka, lai var arī grīdas apgulties, ne tikai uz sēdekļa. Par
jābūt derīgai trakumsērgas vakcīnai, potēšanas pase. izziņa uz tām dienām no veta ir nepieciešama par veselības pašreizējo stāvokli?
- mums ir laba vetārste, kas zina, kam jābūt, uz konkrētām valstīm braucot, piem., kaut kur bija jābūt atzīmei par pretērču profilaksi un vēl pasē man atzīme par ehinokokozes (tātad, prettārpu) lietām. Bet vispārinot, vets iespiež pasē zīmogu tajā daļā, kur minēts par transportēšanu (dzīvnieks vesels un var pārvadāt?). Nav pases pie rokas, tamdēļ brīvi "peldu" ar formulējumiem.
Suņa ērtībām viss būs, vai ir vajadzīgs vēl kas, ko es neesmu pieminējusi
Domāju, ka viss
Mēs ņemam īso un garo pavadu dažādām dzīves situācijām; var iemest līdzi tādu dīvainu lietu (zeltainajiem) kā uzpurnis - tajā pat Čehijā, neraugoties uz nacionālo suņu mīlestību, kaut kur bija prasība arī pēc šī priekšmeta. Pārējais jau pašsaprotami - bļodiņa (es ņēmu to, ko mājās lieto, nevis kko special), mīļmantiņa, ja vajag. Būrī dzeramtrauku var nostiprināt, bet es savējam pa laikam ielēju nelielā trauciņā dzeramo. Ar savu auto braucot ir tā lieliskā iespēja apstāties, kur vajag un cik ilgi vajag, tādēļ par pastaigām sev un sunim var nebēdāt.
Naktsmītnes meklējām galvenokārt uz vietas un kempingos, kas parasti ir dog friendly.
Ļoti patika arī Amsterdamā un vispār holandieši (vai nīderlandieši) ir lieli suņu mīlētāji. Piem., pie ziemeļjūras kempingā padzīvojām, pludmalē var iet ar suņiem un gandrīz katram arī bija viens vai divi suņi līdzi. Un labradori viņiem ir šķirne Nr.1, tamdēļ jutāmies starp savējiem.
Ceru, ka arī šogad augustā savāksimies ceļojumam. Visiem, kam ceļš vēl priekšā, vēlu izdošanos!