undd wrote:Māra, nu beidz, nopietni pret Tavu suni ir tāda attieksme? Es nestaigāju ar suni kā paranoiķe, turēdama to visu laiku cieši klāt vai metoties prom kādu ieraugot, nebāžu tikai savu degunu tur, kur kāds varētu ķerties pēc karvolola, piemēram, bērnu laukumi. Visādi citādi es skatos pēc apstākļiem, ja garām iet nobažījusies mamma ar bērnu, es suni paņemšu ciešāk, ja iet pārītis jautri čivinādami, neliekos par viņiem ne zinis un suns var ostīties savā nodabā pilnīgā mierā. Es nezinu, kur daudziem trāpās tie briesmīgi bailīgie vai agresīvie cilvēki, bet es taču arī katru dienu eju ar suni ārā, pie tiem pašiem cilvēkiem, nu nebrūk man neviens virsū, arī histērija nevienam nesākas.
Un jā, es to Tavu smukumu viendien pirms pāris nedēļām pie Āgenskalna tirgus redzēju, saites otrā galā gan bija puisietis, bet suns Tavs, traki smuks
Māra wrote:Mazā atskaite.
Vakar ar Rūsu (čalītim jau 63cm skaustā) braucām ar 21.autobusu no Āgenskalna līdz Matīsa ielai.
Iekāpu ne pa šofera durvīm, suns rokās (viņš tak pats tajā lielajā briesmonī nekāps) un aizgājām līdz šoferim, smaidīgu cilvēku pavadīti. Savu e-talonu nopīkstināju, izvelku 5eur baknoti - maksāšu par suni. Šoferis īsti nereaģē, bet tā kā braucienu ir uzsācis, zinu, ka ir tādi, kas principiāli pieturas pie biļešu pārdošnas tikai tad, kad autobuss stāv. Nu ok, pagaidīšu nakamo pieturu, ar to toč nav problēmu. Pieturā saku - man sunim biļeti. Šoferis atbild, ka nevar samainīt un norausta plecus. Vēlāk gan man ienāca prātā, ka varēju klimt pa autobusu meklējot atsaucīgu maciņu, kas varētu sadalīt manu 5eur smalkā, bet es vnk paņēmu suni opā un apsēdos. Es joprojām brīnos, kā viņš pēkšņi tik mazmazītiņš kļuva.
Iekāpa kontrole, uz suni pat nepaskatījās, lai gan suns sanāca gandrīz sejā viņai, jo sēdējām uz augstajiem krēsliem. Smaidīgas sievietes. Uzpurnis viņam, protams, nav.
Šodien. 3.autobuss no Bolderājas līdz mājām (Kalnciema ielas pietura). Iekāpām pie šofera, nopirku biļeti gan sev, gan sunim - kopā 3,50 eur. Ok, mana vaina, ka e-talonu nebiju sagādājusi, sūdzēties nedrīkstu.
Aizgāju līdz sēdvietām, kas ir vistuvāk grīdai, tādi zemi krēsli un Rūsa uz grīdas, pirmo reizi. Visu ceļu skaaasti nogulēja piespiedies pie sienas, ar galvu man starp kājām, neko nedarot un apkārt nerosoties.
Kad autobuss piekāpa pilns, arī tad neviens neko neteica, apstāja suni, pieklājīgā attālumā un uz astes nekāpa
Man blakus apsēdās krievu kundzīte. Prasīja, vai nekož. Saku nē, un smejot teicu - tas tak kucēns, tikai 6 mēneši, tādi jau nekož. Viņas seja toties savilkās nopietnāka un atbildēja - uzpurņa taču nav, tā ka - nez nez....
Bet nu neko. Aizbraucām, vairāk komentāru nebij, bet nu cilvēki tādi ne pārāk sajūsmināti izskatījās. Mani viss apmierināja. Kontrole neiekāpa.
Māra wrote:Nekas jau TĀĀDS, bet nepatīkami ir - it kā es kaut kāda spitālīgā, ka jāapiet ar līkumu.
undd wrote:Māra wrote:Nekas jau TĀĀDS, bet nepatīkami ir - it kā es kaut kāda spitālīgā, ka jāapiet ar līkumu.
Pierodi pie tā, suņi ir sava veida spitālība daudzu acīs Es gan nespēju iedomāties, kā no tāda kā Tavējais var baidīties. Saprotu, ka no mana var, no kāda ovčara vai dajebkura liela, iespaidīga suņa var, bet no kurta kucēna?! Nē nu ok, man viena bijusī kolēģe metās bēgt uz kabinetu, kad ieraudzīja manu 2 mēnešus veco kucēnu, piedraudēja vēl paziņot attiecīgām instancēm, ja es suni neaizvākšot. Kādām kosmiskām instancēm viņa taisījās ziņot, es tā arī nepainteresējos
undd wrote: Es gan nespēju iedomāties, kā no tāda kā Tavējais var baidīties.
julika wrote:undd wrote: Es gan nespēju iedomāties, kā no tāda kā Tavējais var baidīties.
ja cilvēks baidās, tad viņš baidās. man ir bijis, ka cilvēki ari no mana korgija cenšas turēties tālāk un var redzēt, ka viņiem ir nekomfortabli.
agich wrote:Un to cilvēku kuriem ir patiesi paniskas bailes principā ir ļoti maz, pārsvarā ir tādi kam vienkārši nepatīk suņi, vai dzīvnieki vispār.
Users browsing this forum: No registered users and 2 guests