Spigana wrote:Tas tā normāli pirmajai dienai?
Es te nākšu bojāt prieku...
Protams, ka var būt visādi, bet padalīšos, ka mums kucēnam ierodoties mājās viss mainījās pa dienām. Kad likās, ka kaut kas ir perfekti un ir paraugsuns un pasarg dies - ar to jau bijām kādam palielījušies, viņš to sabojāja un izdarīja pretēji.
Nesaku, ka jums tā būs (un nudien novēlu paraugsuni - tādi taču ir, vai ne?
), bet galvenais dikti nesapriecāties - viss ir pašā sākuma un izpētes posmā gan jums, gan sunim un viss vēl tikai raisīsies pamazām un pa bišķiņam.
Spigana wrote:1. Kucēns lāga negrib ēst
Pirmkārt, noteikti pievienolojos
seilai - galvenais pirmās dienas nemainīt pie audzētāja doto paiku.
Otrkārt, mums gan ir šķirne, kam tipiski ir dažādas problēmas ar apēdamo apjomu, tādēļ tikai pieredzei padalīšos, ka arī mums, kucēns kurš pie audzētājas ēda izcili, atbrauca pie mums un pārstāja ēst. Nu ne pavisam, bet gāja ŠVAKI un ilgi meklējām un risinājām visko, lai suns sāktu ēst tam nepieciešamo apjomu. Mums gan tā arī neizdevās un tikai tagad, kad sunim ir gads un esam sākuši lietot Platinum, plus tagad viena no abām ēdienreizēm ir svaiga gaļa ar piedevu (makaroni vai rīsi vai kartupeļi - mēģinām resnināt) - suns ēd ar prieku un ēdienreizes gaida un 90% gadījumu izēd trauku tukšu.
Arī adoptētais Resnis, kuram 2arpus gadi - atbraucis perfektā svarā, pat mazliet pārāk apaļš, pie mums ir pazaudējis mazliet par daudz (varbūt mums tāda aura, kas izraisa suņos anti-apetīti??
). Be nu tas ir liels suns, kuram atņēma viņa ģimeni un nevaru vainot, ka mēnesi no vietas atteicās ēst. Pat ilgāk par mēnesi...
Spigana wrote:2. Mio brīžiem piespiež pēcpusi pie zemes un pavelk 1-2 soļus.
Tas arī kucēnam mūsmājās bij. Sākumā domājām, ka anālie dziedzeri - pārbaudījām, tur viss labi.
Pēc neilga brīža pamanījām ausīs brūnumus un atkal devāmies pārbaudīt, tad versija bija, ka tā visa ir alerģija pret kādu ēdamo un ānusa ādiņa esot superjutīga un alerģijas tur parādās vispirmāk un ka tas kopā ar tām ausīm, tādēļ arī dibenu vēlk pa zemi. Lika atteikties no visa ēdamā, turēties tikai pie vienas, lai saprastu, no kā alerģija (jo analīzes esot vājprātā dārgi un neieteica, ja suņa dzīvība neesot uz svara). Atradām vainīgos ēdienus un pārgāja gan dibenvilkšana, gan ausu brūnumi.
Tagad Rūsa velk pakaļu pa zemi pēc šķidra vēdera izejas, noslauka dupsi, tā teikt. Lielais suns krietni retāk veic šo noslaucīšanu.
Ja nu šis viss kā palīdz. Galvenais ar veselību neriskēt un ilgi neminēt, bet drošībai atrādīt vetārstam, ja kaut kas šķiet ne tā. Vismaz piezvanīt un apjautāties.
Un par iejušanos - apsveicu ar mazo, lai mierīga un jauka sarašana.
Sveicieni arī 3. adventē!