Nu tad es paturpināšu piesārņot
lauvas blogu.
Māra wrote:Eskimo wrote:Nervu zales gan nedod, sachakares sunim veselibu, ja skaties uz nomierinosajiem lidzekliem, tad tikai dabigajiem.
Nemaz nezinu nedabīgus. Ar vetu jau konsultējos, nosaukumi un ieteikumi jau kabatā, par tiem neuztraucieties..
Es neuztraucos, tikai pabrīdinu, ja nu gadījumā sanāk saskarties ar lielu piedāvājuma klāstu, ir daudz visādu ķīmiju apkārt, tāpēc jāmeklē rūpīgi,veti bieži vien ieteiks to kas viņiem izdevīgāk, nevis suņam labāk.
Māra wrote:Bet tādi, kas jāsāk lietot nedēļu iepriekš - tie laikam der tikai plānotiem satraukumiem, bet ja piemēram suns trako, jo grib dāmas, tur neviens nedēļu negaidīs un to paredzēt nedēļu iepriekš nevar
Es jau nezinu, ka tev tas suns nemitīgā stresā vienmēr un visur, tāpēc šo pieminēju, es to esmu lietojusi tikai divas reizes, tad kad devāmies atvaļinājumā un suņiem vietas lidmašīnā nebija, un bija jāpaliek pie radiem, un novembrī lielo salūtu naktī. Es nelietotu pat naturālos līdzekļus non stopā, neticu, ka tas var būt baigi labi. Zinu vairākus velsiešu saimniekus, kuri šo lieto un viņu suņus tas patiesi nomierina.
Māra wrote:Kāds zināms ir lietojis un ir bijis efekts? Es gan tiešām neesmu zinoša šai lietās, bet nu izskatās superdumji - suņus ģērbjam katrreiz ārā ejot, viņi noooteikti nekļūst mierīgāki, ja tās štrepes pievelk stiprāk ap augumu.
Es gan pati neesmu lietojusi, varbūt ja redzēšu Crufts lētāk,tad nopirkšu savējam paprovēt,kāpēc dumji, atsauksmes no velsiešu saimniekiem esmu dzirdējusi labas. Kā jau
pixy minēja, bērnus arī tīņā lai tas nomierina, ir speciālie swaddles, kur ietīt jaundzimušo bērniņu, un tas nomierina, palīdz gulēt. Protams, vienam var būt pofigs par tādu mētelīti vai tabletēm, bet tas nenozīmē,ka neder visiem. Un
ievish pieminētais Adaptil arī mums te pie vetiem baigi populārs. Ārā es to thundershirt nevilktu, zudīs visa jēga diendienā valkājot pastaigās, drīzāk tikai mājās kad atstāts viens.
lauva wrote:nu es pati šausmīgi pārdzīvoju, tad mani puikas izmēģināja uz savu ādu (siksna strāda uz decibeliem,ja sunim tiešām ir nenormāli jārej,lai tiktu novadīts elektriskais impulss), kā tad strādā. Liekas,ka Aslans līdz elektriskajam impulsam pat nebija ticis, jo siksna no sākuma vibrē, ja paaugstina toni, tad dod skaņas signālu,kas ir diezgan nepatīkams ausij, suns apklust pie skaņas signāla..
lauva, es nemaz nezināju, ka Tev Asis, nabags tāds stresotājs! Man ar Harley vispār nekādu problēmu nebija, būrī palika no kucēna vecuma,bišķīt pagaudoja un pierada, pēctam pat būrī nebij jāatstāj, gulēja un gaidīja mūs, kārumus ko atstājām gan reti ēda, un kad uzcēlām voljēru suns bija starā un pat istabā negribēja iet, redz cik tie rotveileri dažādi! Anglijā šīs elektriskā šoka siksnas neatdzīst, bet arī var nopirkt, mums ir līdzīga siksna, kas tikai vibrē vai pīkst, šo var nopirkt pat zoo veikalos, atšķirībā no elektriskās, to puslīdz atdzīst. Manam stresainajam velsietim tā palīdzēja. Vispār es nezināju, ka saluki ir tik jūtīgi, tad jau velsieši nav vienīgie, jo šo jebkurš Velsas springera saimnieks pateiks, tie ir ļoti jūtīgi suņi, un liela daļa savējos atstāt vienus nevar, audzētāji vienmēr brīdina, ka velsietis nav vienpatis vai voljēra suns, un mīl būt ar saimnieku 24h diennaktī, velsiešiem seperation anxiety ir ļoti izplatīta, un daudziem veci un pieauguši suņi joprojām baidās palikt vieni. Mazākais mums jau no kucēna vecuma tika piradināts pie būra, tāpēc tas negaudo/nerej, un būrī ar vairs netiek slēgts, viņš gan tur labprāt iet gulēt katru nakti. Vecākais ir tas lielais stresotājs, bet salīdzinot tagad,1,6 g vecumā ir dauudz mierīgāks, nekā teiksim pirms pusgada vai vairāk. Agrāk viņu pat nevarēja izlaist pagalmā vienu, viņš gaudoja, rēja,skrāpēja durvis,leca uz palodzes, pāri sētai utt. Tagad mierīgi dzīvo abi ārā pat vairākas stundas, mājās atstāju abiem gardus kārumus, kongus piepildītus ar ko ļoti gardu, un parasti visu notiesā, laikam sāncensība, no otra,jo rotveilers vislielāko kārumu atstātu degungalā kamēr es pārrastos mājās, un tad tik ēstu, un tagad tiešām ir daudz mierīgāks. Tas gan ir reti, kad paliek vieni, parasti ir mums līdzi mašīnā, savā būrī abi sēž ļoti klusi un mierīgi, pat vairākas stundas, vasarā ja kur braucam un suņiem jāpaliek mājās tad abi paliek ārā un tusējas, aprej putnus kokos(minimāli) vai guļ nosiltinātajā būdā,( kas bija jāpārvieto pie pašām durvīm), jo voljērā, kas pagalma lejā negāja, daudzas stundas vienus gan atstāt nevar, tad sāks trakot, bet 2-3 dzīvo mierīgi. Mazais nekad negaudo, nerej, netrako, bet ja lielajam uznāk skumjas un viņš palaiž savu rejamo/raudamo,tad tas ir tikai īsu mirkli, tad viņš saprot,ka neviens nenāks un neglābs un apklust.
Kad atstājam istabā, tad lielais iet būrī, un mazais guļ gultā blakus būrim,un netur viens uz otru dusmu, ēd savus našķus, tā kā nekāds godīgi/negodīgi netiek pieļauts, jādara kā mamma liek. Būros vai gultās gan nekad nav ķēzīts pat vislielāko stresu laikā. Lielais iet būrī tāpēc ka viņš lec visam pāri, un bail ka kaklu nenolauž, citreiz kad atstāts trepjaugšā un bērna vārtiņi ciet viņš pārlec pāri un trepes diezgan stāvas, tāpēc tagad tikai būrī tiek atstāts,vienīgi būtu labs agility suns varbūt.
Ar suņiem ir ļoti daudz jāstrādā, jāradina pakāpeniski palikt vieniem, arī es nezināju ko darīt, likās ka viss izmēģināts, bet daudzie velsiešu saimnieki man ļoti palīdzēja ar saviem padomiem un tagad suņi var palikt vieni, un tādu traču kā bija agrāk noteikti vairs nav.