Sveiki visiem
Gandrīz jau gads riņķi kopš pēdējā ieraksta un atkal dzīvē jaunas pārmaiņas - esam veiksmīgi atgriezušies mājās Jelgavā
Esam tikuši pie pirmās nopietnās un riebīgās kaites mūsu kopdzīves laikā - slapjā dermatīta-un es pie kāda sirmāka mata ieraugot to, kas atradās zem kažoka. Riebīga padarīšana, nevienam nenovēlu to. Tad nu mums mājās ir pa pusei sfinksa suns, un saimniece, kas cer, ka plikāks viņš nebūs jāpataisa. Jo, lai gan ir vasara, man viņa kažociņš tīri labi patīk standarta izmērā un biezumā.
(tā notiek, kad atstāj uz laiciņu pieskatīt suni tētim, kam patīk vest sunīti peldēt visur kur atrodams ūdens).
Pa to laiku, kamēr suns padzīvojās pie tēta, bet mēs pakojām mantas un menedžējām pārvākšanos, sapratu, ka nesaprotu kā es pirms tam spēju dzīvot bez suņa. Tā nedēļa likās tā, it kā man būtu atņemta kāda ķermeņa daļa. Vakaros ģērbos vest suni laukā un tad sapratu, ka nav jau ko vest
Bet šobrīd viss ir atpakaļ vecajās sliedēs un esam visi kopā un audzējam kažoku.
Vienīgi, dzīvojot laukos un paņemot nedēļu brīvu no klausīšanas, klopes uz ausīm bija diezgan lielas, tagad cenšos atgādināt, ka suns parkā ir tikai suns, kas nāk un iet un kam nav pakaļ jāiet. Tagad tik jāatrod kāds jauns pastaigu draugs, jaunajā vietā, kas mūs negribēs apēst un būs ar mieru mazliet nodzīt manu lāci, jo pašai vairs tas tik labi nesanāk šobrīd.
Tāds nu mums izvērties vēl viens gads dzīves. Pārmaiņas nāk par labu un man ir prieks, ka Džokis neiebilst par mūsu trakajām idejām un pārmaiņām, jo šķiet varen apmierināts ar jaunajiem apstākļiem un ja vēl ļautu iet guļamistabā un vēl čučēt gultā, būtu vispār ideāli
''Jasmīna ziedos, tikai tu un es
"
''Mazs, mīļš un nevainīgs
''
''Atdod manu kāju!
''
''Kad neviens nespēlējās, bet mantiņu žēl atlaist''
''Es visu redzu...
''