karalislauva wrote:Pārlasīju tēmu, jāsaka, nav svarīgi - tā ir Latvija vai Itālija, bezatbildīgi saimnieki ir visur. Varbūt vienīgi Šveicē kaut kas tāds neatgadītos, varbūt. Vakar pašas sunim uzbruka viens labradors/labradorveidīgais, bez brīdinājuma, bez iemesla, un atradās bez pavadas, saimnieks tobrīd nebija blakus. Nostājos starp svešo un savējo, nedomājot, ka man pašai var uzbrukt. Par laimi, neuzbruka un pietika ar manu dusmīgo zābaku sitienu no visa spēka pret zemi, lai suns nedaudz apstulbtu. Tikai pēc tam izdomājos, ka patiesībā, ja mans suns būtu guvis ievainojumu - ko es varu darīt šādā gadījumā? Šķiet, neko. Šejienes dzīvnieku aizsardzību no likuma viedokļa nepārzinu, liecinieki tā kā būtu bijuši, bet, cik ieienteresēti smērēties, zinot itāļu "es neko neredzēju", nevaru spriest. Laikam vieglāk ir ļaut lai mani sakož, lai būtu iemesls saukt policiju un kaut kas tiktu darīts?
Nu kaut kāds stulbums. Un ne pirmā reize, kad bez pavadas suns uz ielas, manai uzbrūk. Es tiešām negribu spert otram sunim, esmu pret vardarbību pret dzīvniekiem un uz ielas šaudīties arī netaisos, turklāt, neticu, ka spētu laicīgi noreaģēt. Staigāt pa ielu ar koku rokās? Lielam sunim tāds zars bijis nebijis...
Kāpēc daži labi iedomājas, ka viņu suns drīkst atrasties bez pavadas pilsētā uz ielas? Un neiet runa par Mazsalacas izmēra pilsētu. Ka pietiek ar to "varu atsaukt, zem mašīnas riteņiem neskrien un cilvēkiem neuzbrūk". Ko darīt šādos gadījumos - foķēt saimnieku un suni, atrodoties uz ielas bez pavadas, un teikt, ka uzbruka? Man šķiet, ka Itālijas policija (un vispār policija kā tāda) mani pasūtītu trīs mājas tālāk, viņiem nopietnākas lietas ar ko nodarboties. Ja es spertu vai ko citu darītu tam otram uzbrucējam sunim, manu pašu tā otra suņa saimnieks/garāmgājējs varētu apsūdzēt par "vardarbību pret dzīvniekiem". Kamēr nav noticis suņa uzbrukums pret otru cilvēku, tikmēr lielākajai daļai sabiedrības vienalga.
Pirmkārt, piekrītu. Negadījumi var atgadīties visur pasaulē, dažādos apstākļos un suns kā suga, nemainās. Viņi ir un paliek neprognozējami un dzīvas radības, lai kur arī atrastos.
Latvijā tikai visai uzkrītoši suņi tiek atlaisti vaļā, un staigā bez pavadām diez gan lielos apmēros dažādās pilsētās un vietās, vai tur atļauts vai nē.
Pati nez cik reizes par to esmu rakstījusi un cietuši no uzbrukumiem un negatīvām emocijām.
Šādos gadījumos, principā, Tu vispār neesi pasargāts. Iedomājoties piemēru, ka būtu tikai Tu ar savu suni un svešais cilvēks ar savējo. Nav liecinieku, nekā. Esiet tikai jūs 4, tātad pierādīt neko nevarēs.
Visbiežāk šie briesmoņi pēc tam bēg prom, un kamēr izsauc policiju, ir jau par vēlu, īpaši, ja uzbrukumam nav īpašas sekas. Nelielas traumas sunim un izbīlis pašam. Policijā esmu vērsusies ar šādiem gadījumiem, diemžēl, policija neko nav spējīga panākt pēc tam, parasti "pasūta". Iesniegumu uzrakstīt vari, bet bez pierādījumiem švaki.
Un pat, ja ir kāds liecienieks, ne vienmēr viņi vēlas gaidīt ar Jums policiju, vai vispār to redz, bet pajiet garām. Un kamēr savu suni nosargā, tikmēr liecinieks jau aizsoļojis.
Es šādās situācijās tikai ieteiktu domāt pirms! Parūpēties, lai ir gāzes baloniņš vai elektrošoks līdzi, ar ko briesmoņus aizbaidīt vai sodīt.
Kā policisti man paskaidroja, ja man uzbrūk, vai apdraud mana suņu dzīvību, es drīkstu izmantot jebko, lai pasargātos. Ja Tev būtu ieroča nēsāšanas atļauja, tad uzbrukuma gadījumā - pat nošaut. Galvenais, ka esi pasargājis sevi.
Es domāju, šādiem cilvēkiem jāsniedz mācība, kaitējot viņiem pašiem, lai nekad prātā vairs neienāk atstāt suni bez uzraudzības un ļaut klaiņot. Tas īpaši raksturīgi ir mežos.
Turklāt, ko es bieži esmu novērojusi, saimnieki uzskata, ka ja viņu suns nav agresīvs, tad var laist virsū visiem. es vienmēr jautāju "Un par sava suņa veselību nebaidieties? Un ja nu man ir agresīvs suns?" Cilvēki nedomā ar galvu, tiešām nē.
Mans ieteikums nr1. pasargā sevi un savu suni! Ņem līdzi steku, koku, gāzes baloniņu vai elektrošoku. Tiešām ir tā vērts.
Ieraudzīs tāds babulis kāda izdarības ar gaiseni, izsauks policiju, nebūs labi.
