Sunshine terrier Dylan

[Dylan]

Jūra, Decembris un Dilans ir lieliska kombinācija. Sanāca būt Liepājā vētras laikā.

[lauva]

ak,kā man pietrūkst Liepājas vētru...
Dillītim,kā vienmēr, vecāki smuku bildi sarūpējuši.

[Dylan]

Jā, Liepājas vētras ir kaut kas kolosāls, īpaši sezonās, kad pludmalē par citu cilvēku klātbūtni var tikai nojaust. Visa jūra, viss liedags, visas kāpas, visa vētra tikai mums.

[Dylan]

WOW. Šeit stāsts par vietu no kurienes nāk Dillijs. Vēdera problēmas Dilanam joprojām ik pa laikam ir, bet nekādas citas vainas nav. Ļoti dzīvespriecīgs un mīļš suns izaudzis. http://patversme.lv/pvd-partrauc-gadiem ... u-viesata/

[Dylan]

Ziema ir sagaidīta

[Dylan]

Joprojām baudam ziemu

[Dylan]

Ir pienākusi diena, kad varu teikt - jā, mans suns ir izlaists.
Esam tik tālu aizdzīvojušies, ka vakar atnākot mājās, redzu, ka viņš gulējis ar galvu uz spilvena un bijis apsedzies ar deķīti.
Otrs moments ir ēšana. Vetārsts redzot, ka iepērku vairumā konservus, piedāvāja sunim sauso barību, ko viņš, protams apostīja un neēda, beigās piemeklēja vienu sauso (Virbac), kuru itkā klīnikā ēda. Mājās, protams, demonstratīvi pagriezās un aizgāja. Nu jau otrā diena, kad dzīvojam pēc teiciena "pie pilnas bļodiņas badā neviens nav nomiris", skatīsimies, vērosim...

[Linda B.]

Vai tad jūs neēdāt dabīgi?

[Dylan]

Izrādās, ka ar tiem graudiņiem ir kā ar vīnu, jo ilgāk nostāvējušies, jo gardāki. Brokastīs izbrāķētie graudiņi šovakar jau lēnām sāk pazust, tomēr ceturtdaļu porcijas atstāja bļodiņā, bet nu progress ir.

Dilans agrāk ēda raw-barf, bet tomēr pie mūsu dzīvesstila sabalansēt visu bija grūti, tādēļ lēnām bijām pārgājuši pārsvarā uz konserviem, reizēm tikai dodot svaigu gaļu, kad bija iespēja ar to nodarboties. Šobrīd vetārsts ieteica vienu ēdienreizi konservus/gaļu, otru sauso barību, lai uzņemtu visu pilnvērtīgi. Dilanam gan šī ideja ļoti nepatīk..

[Linda B.]

Man arī nepatiktu. Suns zin, ko viņam vajag

[Alpina]

Man arī nepatiktu. Suns zin, ko viņam vajag

Ne vienmēr gribu ir tas pats, ko vajag Un ne vienmēr to, ko vajag var atrisināt ar to, ko gribu

[Linda B.]

Tiesa. Bet šoreiz tas suns tomēr zin, ko viņam vajag

[Alpina]

Tiesa. Bet šoreiz tas suns tomēr zin, ko viņam vajag

Šoreiz kā reiz ir runa par grib, nevis vajag - nesabalansēts raw, nav ne grama vairāk "vajag" kā labā sausajā barībā

[Dylan]

Īsumā par to kā Dilanam iet Zviedrijā:

Esam šeit tieši mēnesi, bet joprojām katru dienu vismaz trīs reizes prasa, kas Dilans ir par šķirni, lēnām kļūst par vietējo slavenību. Visi jūsmo par viņa izskatu un uzvedību. Šeit suņiem īsti neļauj draudzēties, pārsvarā ir divu veidu suņi: nesocializēti, kuri uzreiz rūc un rej un tiek aizvilkti garām vai super gudri un tos interesē tikai viņu saimnieks (tie arī mēdz iet saimniekam blaku bez pavadiņas). Līdz ar to Dilim īsti nav rotaļu biedru ar ko izskrieties.

Otra problēma ir, ka šeit nav nožogotu suņu laukumu un bez siksniņas skriet nedrīkst. Suns ir pieradis kārtīgi izskrietis Latvijas mežos, tāpēc mēs pa kluso agros rītos un vēlās naktīs izskrienam pāris lociņus - nometam trakumu. Citreiz aizejam uz kādu attālāku vietu, kur cerība, ka neviena nebūs. Zviedrijā vispār suni bez siksniņas nedrīkst laist pavasarī un vasarā, lai aizsargātu savvaļas putnus un dzīvniekus.

Visādi citādi te ir diezgan jauki. Apkārt ir daudz dabas un sanāk diezgan labi (gari) maršruti. Arī suņu barība ir pieejama visa veida. Esot Zviedrijā dzīvojam kā Zviedri un dodam sunim Bozita barību. Vēl viens novērojums, kopš suns ēd sauso barību, viņu var atkal trenēt uz kārumiem. Pirms tam, kad ēda raw/barf vai konservus, viņu ēdiens neinteresēja, bet tagad speciālie kārumi iet uz urrā. Trenēju piesaukšanu, jo ļoti svarīgi, lai varu laicīgi viņu savākt.

Šeit ir ļoti, ļoti dārgi veterinārie pakalpojumi, saprotu, ka savā laikā riska kapitāla uzņēmumi sapirkuši visas vet klīnikas un praktiski valstī ir monopols šajā jomā, līdz ar to cenas ir paceltas debesīs. Visi šeit savus dzīvnieku apdoršina. Apdrošināšanas ir dažādu veidu, bet vidēji apmēram tas izmaksā 30eur mēnesī. Un tomēr tas atmaksājas, jo, elementārākās manipulācijas sākas no 90eur.

Zemāk pāris attēli ar to kā mums iet un esam šeit iedzīvojušies. Diemžēl, nav sanācis Dilliju bildēt atsevišķi vienu.






P.S. Dilans ir kļuvis druknāks (nevis resnāks, bet tieši platāks krūšukurvī, tāds vīrišķīgāks. Prātoju vai tas saistīts ar barību(ēd sauso jau kādus divus mēnešus) vai vienkārši vēl attīstās (šobrīd ir apmēram 2,5 gadus vecs))

[Alpina]

Īsumā par to kā Dilanam iet Zviedrijā:

Esam šeit tieši mēnesi, bet joprojām katru dienu vismaz trīs reizes prasa, kas Dilans ir par šķirni, lēnām kļūst par vietējo slavenību. Visi jūsmo par viņa izskatu un uzvedību. Šeit suņiem īsti neļauj draudzēties, pārsvarā ir divu veidu suņi: nesocializēti, kuri uzreiz rūc un rej un tiek aizvilkti garām vai super gudri un tos interesē tikai viņu saimnieks (tie arī mēdz iet saimniekam blaku bez pavadiņas). Līdz ar to Dilim īsti nav rotaļu biedru ar ko izskrieties.

Otra problēma ir, ka šeit nav nožogotu suņu laukumu un bez siksniņas skriet nedrīkst. Suns ir pieradis kārtīgi izskrietis Latvijas mežos, tāpēc mēs pa kluso agros rītos un vēlās naktīs izskrienam pāris lociņus - nometam trakumu. Citreiz aizejam uz kādu attālāku vietu, kur cerība, ka neviena nebūs. Zviedrijā vispār suni bez siksniņas nedrīkst laist pavasarī un vasarā, lai aizsargātu savvaļas putnus un dzīvniekus.

Kurā Zviedrijas daļā esat?
Vēl pirms nedēļas, gaidot prāmi un staigājot ar suni, saskāroo ar pilnīgi pretēju ainu - Stokholmā, ne gluži centrā, bet netālu - bija ļoti daudz suņu, kas tieši tusēja savā starpā un bez pavadām. To ievēroju, jo pārsvarā mana pieredze arī ir ar diezgan švaki socializētiem suņiem skandināvijā. Vai Jums tuvumā nav nožogoti stadioni vai bērnu laukumi?

[Dylan]

Alpina, esam Zviedrijas Ziemeļos, apmēram 700km no Stokholmas. Ziemeļblāzma šeit ir ikdiena. Vismaz kāds prieks, ja ne saule un siltums. Šeit žogu kā tādu nav nekur, ne privātmājai, ne laukumiem. Tāpēc atliek tikai vēlas vai super agras stundas. Bet arī tad tikai plaši pāredzamā teritorijā, jo Dilans ir suns, kuru atsaukt ir grūti, bet, ja ir vēl citi suņi - ne-ies-pē-ja-mi. Zinu, ka paši esam izlaiduši, bet viņš arī ir tāds, kurš ļoti izvērtē vai komanda ir lietderīga un vai viņam no tās būs kāds labums. Ir skaidrs, ka viņam ar dzirdi viss kārtībā, jo ja pat nočukstas "iesim ārā" vai "ņam-ņam", ausis ir spicas un smaids pa visu seju. Mājā visas komandas darbojas perfekti, izturība sēdēšanai pat uz minūtēm 5-7, esot citās istabās un tā, bet ko līdz izejam ārā suns pārvēršas par neandertālieti un varu laist kopā tikai ar suņiem, kuru saimnieki ir saprotoši.

Esmu gan dzirdējusi, ka te kaut kur ir kaut kādas noteiktas vietas, kur saimnieki laižot kopā suņus, bet pārsvarā te notiek tā, ka palūdz atļauju sasveicināties un ko līdz kāds grib dauzīties, tiek aizvilkts prom. Man gan ir paveicies, ka esmu sastapusi arī atvērtus Zviedrus un tad mani iepazīstina ar vietējo kultūru. Pārsvarā gan pie manis nāk runāties, lai uzzinātu, kas pa šķirni ir Dilanam, jo tas te izskatās ir aktuāli. Praktiski nav bezšķirnes suņu, tāpēc laikam domā, ka īpaša šķirne.

[Imagine]

Par šķirnēm runājot, līdzīga situācija ir Somijā. Pirms diviem gadiem dažus no toreizējās darbavietas (patversmes) suņiem mums palīdzēja iekārtot mājās Somijā un bija pārsteidzoši liela interese gan par mums tik ierastajiem VAS-metisiem un neejošajiem bārdainīšiem. Aizbraucot uz Helsinkiem, vari mācīties suņu šķirnes - visas iespējamās, tāpēc ir - kā tu saki - jauktenis ir eksotika un kaut kas neredzēts.

Atceros, ka reiz kāds vīrs, kurš uz jautājumu par mana suņa šķirni, saņēma atbildi, ka bezšķirnes, atbildēja: "Tā nevarot teikt. Viņam, piemēram, esot Šabo šķirnes sunītis. Šariks un Bobiks."

[Dylan]

Imagine

Jā, runājot par patversmēm, es neesmu 100% pārliecināta, bet šķiet, ka šeit tādu nav, jo viens kungs man lepni stāstīja, ka viņa suni meita paņēmusi patversmē Spānijā, kad teicu, ka mans suns arī ir no patversmes, viņš tikai nobrīnījās, ka mums arī ir tāda vieta, kur savāc negribētos suņus un kaķus.

Par Šariku un Bobiku izklausās ļoti pazīstams stāsts, ka tik tas nav kungs labākajos gados no Kronvalda parka, kuram ir divi patversmes suņu Čerija un otrai vārdu, diemžēl, piemirsu. Saprotu, ka viņa mājās ciemojušies arī daudzi citi suņi un kaķi, jo viņš ņem citreiz uz izbarošanu vai vienkārši pieskata pagaidu mājās.

Zemāk vēl viena bildīte no agra rīta mūsu pilsētā, kur labi var redzēt Dilana šķirnes līniju.

[lauva]

super bildes un super apraksts!
es par tiem nedraudzīgajiem suņiem un spēļu biedru trūkumu tā Tevi saprotu,mums Beļģijā ir tas pats. Mans suns ar katru dienu paliek arvien nedraudzīgāks un nedraudzīgāks, pāris dienas atpakaļ viņam krāgā viena ZR kucīte ieleca, viņa paša!pagalmā. Un mans džentlbeņķis dikti apvainojās, jo ZR līdz tam brīdim bija viņa mīļākie suņi.
Es nesaprotu,kā tie cilvēki te vsp tos suņus socializē? Neviens nevienam neļauj ne ostīties, kucēnus rauj padusēs un bēg prom, BE feisbuka suņu grupa nevienu neakceptē,lai gan viņiem ir tūkstošiem biedru un es nevaru saprast,kā te vispār uz kādu suņu pasākumu lai tiek!? Viss,pažēlojos, I'm done
par tām agrajām vai dikti vēlajām pastaigu stundām ar saprotu, šis mums bija aktuāli Barselonā,kur suni bez pavadas un uzpurņa uz ielas nedrīkstēja laist, jo rotveilers. A mans Liepājas puika šito lietu nesaprata...

pieņemu,ka Dillītis nobriest,nu jau ir tas vecums,kad puika kļūst par džentlbeņķi

[Imagine]

Kad biju Somijā, viņiem bija patversmes kā tādas, bet tur esošo suņu bija maz, otrkārt, parunājoties ar pašiem somiem, palika iespaids, ka viņi konceptu tādā izpratnē, kā mēs to saprotam, nezina. Arī viņiem ir suņi no Spānijas, Bulgārijas, Igaunijas un Krievijas. Gan laimīgie stāsti, gan tie, kuros negodīgi cilvēki "uzvārās" uz cilvēku un suņu rēķina.

Nu, mēs to kungu satikām Cēsīs. Var jau būt, ka tas pats vien bija. Vai arī stāsts cirkulē.