by eldberg » 10 Jun 2016, 10:48
Mēs ar Ansi esam LV čempioni Suņu frisbija Open klasē... līdz ar to liekas protams, ka mums neko jaunu mācīties nevajag... bet vajag. Sniegums jāuzlabo vienmēr. (Eiropas čempionāts tomēr ir mērķis)
Wunjo ir perspektīva bet dēļ lauku dzīves maz socializācijas.
Nu neko, esam saņēmušies un braucam uz treniņiem (frisbija) pie Vladislavas Akimovas. Īstenībā jau koriģējam paklausību.
Ansis. Ir iemācīts nosviest disku pie kājām un pa kreiso (no viņa skata) apskriet mani un kamēr es paceļu disku jau skriet uz priekšu. Tikai viņš nez kāpēc met disku, un paraujas uz labo pusi... tad ir spiests bremzēt, jo citādi ienesas man kājās... zaudējam laiku. Man likās visu laiku, ko tur pārmācīt... nositīšu tikai vēlmi ātri skriet. Treniņā man Vlada prasa, ar kur mana komanda sunim, ka mani jāapskrien? Kā kur... viņš pats zina kas jādara! ok, bet ja teikšu komandu, izsviedīs disku par ātru... Vlada: nu un, bet tagad zaudē laiku... Jā, zaudēju...
Mācamies tagad pareizu apskriešanas trajektoriju, tad koriģēsim diska nosviešanu... man likās ka viss ok... bet nav. Principā to izkoriģējot, mēs paspēsim nevis 6 bet 7 metienus mačos... un tā jau ir liela atšķirība!
Wunjo. Mājās - nesās kā vējš... sacensībās... samazina apgriezienus, jo citu uzmanība ir neierasta un apjūk. Vai nestrādā vispār. Trenējamies tagad ar citiem kopā. Dodam barību par katru atnesto disku (man tas visu laiku likās nepieņemami). Metam diskus tuvāk citiem, lai ir nestandarta situācijas... ir jau uzlabojumi pēc 2x reizēm.
Mājās es to neiedomātos. Gribi rezultātu - konsultējeis ar profesionāli, šajā gadījumā Vladu.