Laimes lācis - samojeds

[karalislauva]

Tātad. Suņu mammai Dafne Dream Polar ir piedzimuši 5 kucēni, no kuriem 2 ir meitenes. Viena jau ir aizņemta uzreiz, par otru viņi gaida atbildi. Man pados ziņu tuvāko dienu laikā, vai tie cilvēki izlēma ņemt vai nē. Akkk.. Šis gaidīšanas laiks! Jau tā vakarnakt nevarēju aizmigt.
Pajautāju par nākamo plānoto metienu - būs uz oktobri, novembri. Tātad, kucēns ir uz Ziemassvētkiem, pēc Jaunā gada. Uhh.
Es gaidīšu atbildi par šo, un, ja ne - tad turpināšu meklēt. Negribētos gaidīt līdz Ziemassvētkiem.

[karalislauva]

Laimīgie vecāki:

Mamma




Jch. Dafne Dream Polar (JCh. Ch. Guelfo o Ghibellino sono solo un Birichino X JCh. Brigitte Dream Polar)

Tēvs


Matyella Baby Wizard Houdinì
http://www.pedigreedatabase.com/samoyed/dog.html?id=2474434-matyella-baby-wizard-houdini

Tēvam, manuprāt, ir ļoti skaista galvas forma un ausu novietojums. Mammai proporcionāli skaists ķermenis. Bet viss jau ir gaumes jautājums.

Turam īkšķus

[ingo]

Papuča galva

[Silma]

Turam īkšķus, lai izdodas tikt pie kucēna!

[karalislauva]

Tas jau kā likums - kad nav, tad nav neviens. Kad ir - tad visi reizē..
Šorīt man atbildēja no vienas citas audzētavas, White Noblesse, ka meteins būs pēc apmēram mēneša. Es viņiem rakstīju jau kādu laiku atpakaļ.
Sazvanījos, noskaidroju situāciju, izstāstīju, ka gaidu atbildi un pāris dienu laikā sazināšos ar viņiem.
Viņai ir sapārotas trīs kuces, viena no tām ultrasonogrāfijā uzrāda grūtniecību. Pajautāju vecāku vārdus, pa cik viņa vēl nekur nav publicējusi un ceru, ka saklausīju pareizi, lai varētu atrast bildes.

Tas man ir pilnīgs jaunums, bet biju tiešām šokēta, cik ātri audzētavās tiek izķerti vēl nedzimuši kucēni... Nez kāpēc biju iedomājusies, ka tā viņi tur piedzimst un pirmo mēnesi ir pieejami. Ak, cik maz es ko zinu.

[Māra]

Ui, šo atminos, lielākā daļa audzētāju man atbildēja, ka rezervēti jau tik un tik, redzēs cik piedzims un ta skatīs, vai vispār dabūšu kāroto. Tas ir labi, es teiktu.
Domāju, ka ja kādreiz ņemšu trešo suni, tad pieteikšos metienam, kurš varbūt pat nebūs vēl kucei puncī, bet tikai plānots... Lai, tā teikt, droša vietiņa garantēta gaidītāju listē. Tik tas miiiilzīgais darbs atrast un izvēlēties.

[karalislauva]

Māra
Tik tas miiiilzīgais darbs atrast un izvēlēties.

Nu, var jau, protams, darīt kā dara tik daudzi citi, kaut vai tajā pašā Sejasgrāmatā db. grupās redzu - ierauga, aizbrauc un paņem pirmo brīvo. Ne viens, ne otrs nav slikts variants, katrs atrod sev piemērotāko.
Lai arī sarežģīts un laikietilpīgs process, man tomēr patīk zubrīt pa ciltsrakstiem un iztēloties, kādi tad pēcnācēji izaugs, lai tiktu pie sava izsapņotā. Vēl joprojām smejos, atceroties, kā es sākumā domāju, ka visi samojedi ir plus mīnuss vienādi. Jo vairāk tajā iedziļinājos, jo vairāk tagad smīkņāju par citu viedokļiem "No ko tu tur ņemies, viņi taču visi balti un pūkaini!" Draugu arī esmu pārvilinājusi savā pusē, lai gan sākumā viņš uz to visu tā no malas, apmēram "labs, kāds būs".

Māra, trīs saluki - labi saluki!

[Spigana]

Man šobrīd ir sajūta, ka ar pirmo suni nebūtu noturējusies un ilgstoši visu pētījusi (ko pierāda arī tas, kā Mio pie manis nonāca), bet par savu sapņu saluki gan diezgan droši zinu, ka gribēšu pievienoties Māras variantam un rezervēt kucēnu, kas vēl tikai plānojas. Mio mani varēs mierināt, kamēr es to saluki gaidīšu.

[karalislauva]

Vēl, kādas pārdomas. Lai arī poda-vāka-galvu suņi man vienmēr šķituši simpātiski, bērnībā pat sapņoju par savu sanbernāru...vai Pireneju kalnu suni... Taču, jāsaka, ka itāļu samojedi nav tomēr mana mīļākā līnija. Ja varu, dotu priekšroku "ārzemju" asinīm. Cik redzu un esmu sapratusi, itāļu samiji ir drusku tādi podavāki, man tomēr viņos prasās elegantāka galvas forma. Bet cik cilvēku, tik viedokļu.
Tagad eju rakāties internetā vecāku smukbildes.
Pagaidām lieku cerību uz Dream Polar, jo ļoti patīk vecāki, arī audzētāja izklausās ļoti forša, kā arī vairo suņus tā teikt, bez apjoma (3 metieni gadā, protams, ne no vienas kuces), taču viņi ir visai patālu. White Noblesse ir ļoti tuvu (kāds 20min braucienā, kamēr otrie ir 5 ar pus stundu braucienā ar mašīnu), kas nozīmē - varam biežāk aizbraukt apmeklēt; 2-3 grūsnas kuces = lielāka iespēja tikt pie kucēna. Protams - attālums neko neizšķir, braukt pakaļ tāpat taču, pat ja atrastos uz salas kaut kur Vidusjūrā.
Visu sarežģi nedaudz, ka esam jau izlēmuši, ka gribam meiteni un pēc viņām ir lielāks pieprasījums. Ja jau būtu vienalga, kādu dzimumu, tas paaugstinātu iespēju.

Vispār, vai tā tikai mums jeb arī jūs esat jau izvēlējušies vārdu vēl ilgi pirms suņa ienākšanas ģimenē, un runājot jau tiek lietots tā, it kā viņš jau te būtu?

[Spigana]

Oi jā, mūsmājās vārdi stabili nāk pirms suņa un es zinu, ka daudziem citiem ar tā ir. Es, piemēram, vispār nevaru iedomāties pretēju shēmu - kā tad es to suni pirmajā brīdī saukšu, ja ne vārdā?
Man pat priekš sapņu saluki ir vārds izdomāts, tiesa gan tikai ar nosacījumu, ka izskatā būs tāds, kā esmu izsapņojusi.

[karalislauva]

Spīgana, tad jau ir izlemts - TAS būs saluki? Ai, cik forši! Tie ir mans attālais apbrīnas objekts. Kā glezna kaut kur Luvrā vai saulriets Karību jūrā.
Es jau arī nebūtu noturējusies, ja vien apstākļu dēļ (tad dzīvoklis tāds, kurā nedrīkst dzīvniekus, tad pārcēlos uz citu valsti uz pusgadu un jau atkal - dzīvoklis, kurā nedrīkst dzīvniekus, tad finansiālie apstākļi - pirkām dzīvokli un tobrīd tas tūkstotis uz sitiena nebija). Tagad beidzot visas zvaigznes būs laikam sastājušās un man bija pieteikami ilgs laiks izvēdināt galvu un saprast, kādu tad es savu samojedu gribu. Man jau liekas īsti nevienam nav pacietības un vēlmes šitā ņemties ar pirmā suņa iegādi. Nu, Māra, bet saluki ir pietiekami reta šķirne Latvijā (arī šeit es tikai vienreiz vien esmu redzējusi), tas visu izskaidro.

[Spigana]

Karalislauva, tas, ka nākamais suns būs saluki, ir skaidrs jau kādu laiciņu, jautājums vairāk joprojām ir par to, vai es saņemšos uz dzīvi ar diviem suņiem. T.i. jautājums vairāk ir par to, cik ilgi man būs jāgaida līdz tam saluki, bet vispār jau arvien vairāk mani velk uz domu, ka varbūt divi suņi nemaz nav tik traki sarežģīti kā man šķiet.

[karalislauva]

Spīgana
mūsmājās vārdi stabili nāk pirms suņa un es zinu, ka daudziem citiem ar tā ir.

Es tā jautāju, jo mums parasti ir bijis otrādāk - ienāk dzīvnieks un tad tiek domāts, kā tad nu viņu sauksim.

[Felix_PS]

Man bija padomā vārdiņš pirms suņa, bet tad es audzētavas mājaslapā ieraudzīju Fēliksu un man pāris dienu laikā pazuda jebkāda vēlme mainīt viņa audzētājas doto vārdu. Pēdējā laikā gan viņš biežāk tiek saukts vienkārši Fluffy.

[pixy]

2-3 grūsnas kuces = lielāka iespēja tikt pie kucēna.

Viņiem tiešām audzētavā uz vietas ir vairāki metieni vienlaikus? Katram savs viedoklis, bet es neņemtu - neticu, ka var pietiekami daudz laika veltīt katram no kucēniem. Līdz tiem diviem mēnešiem viņi augs barā bez individuālas komunikācijas ar cilvēkiem. Tomēr ļoti iespējams, ka šīs kuces nedzīvo audzētavā, bet ir kopīpašumā un tikai metiens skaitās no konkrētās audzētavas. Tad cita runa, katrai kucei ir savs saimnieks, kas var čubināties un ņemties ap vienu metienu. Varbūt tas tāds vērā neņemams "sportista" viedoklis, bet ar "tēva galvu" Tev nebūs jādzīvo, būs jādzīvo ar to, kas ielikts pirmajā audzināšanas posmā . Lai veicas atrast savu īsto - ne tikai izskatā, bet arī raksturā .

[fedelta]

kā tad es to suni pirmajā brīdī saukšu, ja ne vārdā?

Mums pirmās 3 dienas bija - sunīti, pūkainīti, lācīti, nāc nu śurp bumbulīt

[ingo]

[ bet vispār jau arvien vairāk mani velk uz domu, ka varbūt divi suņi nemaz nav tik traki sarežģīti kā man šķiet.

Nav sarežģīti, arī ar trim nē Tikai... Runājot par apmācību, vismaz man, vairāk laika un pūļu pieliku pirmajai apmācāmajai (punduršpiciņš neskaitās, tur apmācība bija tāda nekāda ), ar otro vairs tik cītīgi nesanāk, process rit daudz lēnāk. Tas noteikti atkal individuāli no cilvēka, tiem, kas nopietni ar sportu nodarbojas, arī visu suņu apmācība daudz kārtīgāka. Ne tik nopietniem cilvēkiem bieži sanākot tāpat kā man

[karalislauva]

2-3 grūsnas kuces = lielāka iespēja tikt pie kucēna.

Viņiem tiešām audzētavā uz vietas ir vairāki metieni vienlaikus? Katram savs viedoklis, bet es neņemtu - neticu, ka var pietiekami daudz laika veltīt katram no kucēniem. Līdz tiem diviem mēnešiem viņi augs barā bez individuālas komunikācijas ar cilvēkiem. Tomēr ļoti iespējams, ka šīs kuces nedzīvo audzētavā, bet ir kopīpašumā un tikai metiens skaitās no konkrētās audzētavas.

To es īsti nesapratu - vai skaitās kopīpašums vai visas dzīvo uz vietas. Tiešām neienācā prātā pajautāt par kopīpašumu vai nē. Bet viņu mājas lapā pie "mani suņi" nav ieliktas visas no minētajiem vārdiem, nezinu, vai tas ko nozīmē. Paralēli viņa vēl nodarbojas ar punduršpicu un borderkolliju audzēšanu. Es gan personīgi galīgi nezinu atsauksmes konkrēti par šo audzētavu, tik cik internetā lasītas. Ceru, ka visi suņi dzīvo pie viņas mājā, ne voljēros. Re, jautājums, ko atkal aizmirsu pajautāt telefoniski. Tāpēc es dodu priekšroku rakstiskajai saziņas formai. Bet jā, tas man arī lika nedaudz šaubīties.

Protams, ka raksturs ir svarīgāks kā izskats, bet domāju, gadījumos, kad ņem no audzētavas "ar vārdu", kad kucēni piedzimst tik, cik piedzimst - tur jau diez ko liela izvēle nav, raksturā, es domāju. Es nemaz nezinu, kā tas notiek ar audzētavām - man pateiks "šis ir jūsu kucēns", vai arī varēšu vienu no divām izvēlēties pati (piemēram, mēs gribētu mierīgu pēc rakstura). Zinu, ka pie privātajiem audzētājiem, nu ne audzētavas, var aizbraukt, pavērot un izvēlēties, kā arī audzētājs iesaka kāds būtu pēc rakstura apmēram. Lai gan, ko nu tik agrā vecumā var zināt. Jeb var?

[karalislauva]

[ bet vispār jau arvien vairāk mani velk uz domu, ka varbūt divi suņi nemaz nav tik traki sarežģīti kā man šķiet.

Nav sarežģīti, arī ar trim nē

Iespējams arī, ja visi trīs ir dažāda izmēra..

[pixy]

Lai gan, ko nu tik agrā vecumā var zināt. Jeb var?

Lielās līnijās var gan - kurš ir lielāks bosiks, kurš mierīgāks, kurš ēdelīgāks, kurš ne. Ir izstrādāti speciāli kucēnu testi, pielietotākais no tiem ir 6 nedēļu tests, kurā katru kucēnu notestē attieksmē pret svešu cilvēku, svešu vietu, nepierastu situāciju, pēkšņu troksni un vēl dažādām lietām. Internetā var atrast aprakstus, iemetot "six week puppy test" vai ko līdzīgu. Ir jau dažādi audzētāji, bet kopumā mans personīgais iespaids par lielām audzētavām nav tas labākais - ja paskatāmies, tādās pārsvarā reklāma notiek uz labu izstāžu rezultātu izlikšanu, veselība - tik cik obligāti, par temperamentiem un raksturiem salīdzinoši runā maz. Varbūt sammijam tas ir mazāk aktuāli, neko daudz nezinu, agresija laikam nav raksturīga šķirnei, kā ar bailīgumu? Noteikti ir vērts painteresēties, vai suņi ir ģimenes locekļi, vai dzīvo voljēros un cilvēku redz divreiz dienā un izstādēs... Var jau būt, ka Tu tam visam pievērs gana daudz uzmanības, tikai mazāk par to runā te, tomēr man gribējās atgādināt par to lielajā jūsmā nepiemirst .