Prieki un bēdas
Ar prieku skatos, kā vēsais džeks pamazītiņām atveras draudzībai ar mazo knīpu. Nu jau vairs tā nav tikai aicināšana uz rotaļu, bet arī kopīga čučēšana arvien tuvāk, varu ļaut abiem ēst no vienas bļodas (tas krietni uzlabo apetīti mazajai ņergai, kura pa lielam bļodu ignorē, bet ja ēd lielais brālis, tad viņa protams ar, vienīgā problēma, ka nevaru nokontrolēt cik daudz kurš apēd). Un tad vēl tādi mazi sīkumiņi, kas apliecina, ka abi arvien vairāk iedraudzējas. Mazā spindzele ar kucēna atvērtību un mīlestību izturas pret visiem cilvēkiem un Aki, bet vērojot, kāda ir reakcija satiekot citus suņus, secinu, ka laikam jau tomēr viņa atšķir īru terjerus no pārējiem suņiem. Kad pirmo reizi tikās ar Aki, tad metās klāt un pat nesarāvās, ka tas uzrūca un kāpās atpakaļ; neskatoties uz bubināšanu pirmajās dienās turpināja draudzēties. Satiekot citus suņus viņa ir daudz piesardzīgāka, klāt nemetas, pasēž, pavēro vai ir vērts tuvoties.
Par bēdām – pagājušās nedēļas čika laiks mūsmājās nepagāja bez sekām – mana mazā čiepiņa satraumēja kāju – kaut kā iesprūda aiz krēsla kājas. Tik dzirdēju kā iesmilkstas, tad pamanīju ka lec uz trim. Braucām pie daktera, iztaisījām rentgenu, nav jau liela vaina, bet pāris dienas mazam bija jālec uz 3 kājiņām. Iet jau uz labo pusi, bet pāris nedēļas jāierobežo fiziskā slodze un jāsaudzē kucēns.
Aizvadītas ir arī pirmās brīvdienas ārpus mājas, lielā cilvēku pulkā, ar skaļu mūziku un ballītes atmosfēŗu, iespēju uzturēties ļoti plašā teritorijā. Un protams ka mums ir īsts party animal – nekāda gulēšana, ja notiek ballīte, jāpadraudzējas ar cilvēkiem un jāizpēta apkārtne, jāpacenšas kaut kas nozagt un sagrauzt. Prieks ka mazais suncis labprāt komunicē ar visiem, kas vēlas viņu pabužināt, bet pati nav izteikti uzbāzīga (tieši tāpat kā lielais), taču vēl vairāk priecē, ka vaktē saimniekus, ik palaikam atskrien palūkot, kur esam un ļoti labi ir piesaucama. Taču ne uz vārdu vai komandu, bet uz svilpienu. Mācījusi to neesmu, bet tā saucu Aki un izrādās, ka Bincītis ļoti sekmīgi dara pakaļ. Bonuss – varu vienlaicīgi pasaukt abus suņus, kluss svilpiens sabiedrībā ir mazāk traucējošs kā divu vārdu izkliegšana, ja apkārt sarunājas daudz cilvēku un spēlē mūzika, suns svilpienu sadzird labāk kā saucienu.
Īri vs Toji
Mūsu draugiem ir divi toiterjeri, māte un dēls. Dēls ir nedaudz vecāks par Aki. Pirmajā dzīves gadā Akim cītīgi mēģināja ar šiem abiem iedraudzēties. Nesanāca, jo abi toji bija ļoti nedraudzīgi. Puika vēl arī diezgan nešpetni klupa virsū un dzina Aki prom. Pagāja gads. Un mūsu rudulis izauga 4x lielāks par tojiem…un sāka atriebties par visām bērnības pārestībām – kucīti viņš vienkārši vajā un dzen izmisumā ar to ka vispār eksistē, puikam mēģina sadot bietē. Tā viņi ir nodzīvojuši nu jau vairāk kā 5 gadus mūžīgā karastāvoklī 2 pret 1. Tagad spēlē ienāk jauns spēlētājs – mūsu mazais Bincītis. Ruds, asspalvains, ož pēc īra. Un abi toji viņu nevar ciest. Mazā knīpa mēģina izaicināt uz spēli, rezultātā toji pieskrien un sadod pa mizu, bet viņa nesaprot, kāpēc šie ir tik nedraudzīgi, apsēžas, skatās, domā. Mēģina vēlreiz. Atkal dabon pa mizu. Nevar toji pieņemt īru, mūžīgs naids šais dzimtās valda. Toji tiek norāti. Maziņš saukts prom, žēl ka viņu tā apceļ. Un es domāju – kas būs kad izaugs? Vai Binija pievienosies Akim un abi īri sitīs abus tojus? Kapuleti un Monteki?
Apmācība
Šaušalīgi slinka tā saimniece, vēl arī attaisnojas, ka bērnam kāja kliba un ēd slikti, tāpēc nevar cienāt ar gardumiem. Mācāmies ļoti maz. Bet tas mazumiņš, pie kā ir strādāts iet labi – piesaukšana, sēdēt, dot ķepu, ir iestrādes komandai blakus un lieliski apgūts vārds Fu! Pie pavadas iet labi. Nupat pasūtīju pavadas sadalītāju, lai abus suņus varētu vest pie vienas, ceru ka tandēmā arī ies smuki. Staigājam arī bez pavadas – prom neskrien un ir piesaucama, vismaz pagaidām. Mācamies arī ikdienas sadzīves gudrības, gultās nekāpt, virsū nelekt un pārējās manieres. Galva jau protams ir gudra, pielec ātri, bet pagaidām ir grūtības atcerēties visas tās gudrības tieši īstajā mirklī. Kaut kad būs arī kāda bilde. Nupat staigājām ar salīmētām austiņām un man nepatīk bildēt, kad ausis ir salīmētas, nav estētiski