Laimes lācis - samojeds

Blogs and Chats

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 31 Oct 2016, 17:42

ash wrote:nu tā jau ir standarta komanda no pamatkomplekta (sēdi, guli, blakus, vietā, balsi!) :kanepe: Akis prot par divas balss variācijas - skaļo rējienu un kluso, tādu kā gandrīz čukstus. :rej:

Vai tad Balsi vietā nebija ķepa? :D Lai nu kā, nedrošība ir par to, vai es spēšu pati iemācīt riet pēc komandas UN iemācīt atšķirt - kad var riet un, kad nevar. Tas ir, lai "nesabojātu" līdzšinējos panākumus un suns nesāktu domāt -ahā, man ļauj riet, tad kāpēc riet tad, kad liek, riešu tad, kad gribu man. :D Nu tas puspajokam, bet nedrošība par sevi man ir. Un doma - vai maz klusu* suni ir jāmāca riet pēc komandas? Tas ir, tas tiešām ir noderīgi, jeb vairāk tā for fun (kā ķepa)? :jautri:

*kluss suns - viņa ir tāda attiecībā pret durvju zvanu, kāpņu telpas trokšņiem, trokšņiem uz ielas, kad atrodas uz balkona (garāmejošs suns), citu suņu riešanu kaut kur ārā vai kaimiņu dzīvoklī (mums, starpcitu, vispār kaimiņiem visiem klusi suņi dzīvokļos, kaut kā nepierasti pēc 3 gadu pieredzes ar izcili vokālu itāļu špicu blakus dzīvoklī). Riets tiek vien rotaļā ar suni, spēļmantu vai cilvēku, kad sunim tiek ļauts būt sunim.
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 31 Oct 2016, 18:08

Iekopēšu reiz lasīto par samojediem, viņu neatkarīgo domāšanu un inteliģenci. Manuprāt, tik lieliski pateikts.

They are very intelligent dogs. But their intelligence is different from other dogs that are traditionally said to be highly intelligent – like Border Collies, Poodles, etc. – in that Samoyeds can be more difficult to train. This is because Samoyeds, like all dogs, do want to please their masters and mistresses but they also have a greater capacity than other dogs to think for themselves. As a result, Samoyeds are sometimes said to be “stubborn” by certain trainers, and owners, who do not understand the breed and expect them to behave exactly like other dogs. They just don’t.

It is important to recognize where the breed came from in order to understand this. Samoyeds evolved directly from primordial Asian or European wolves. Supposedly, they are one of only 14 breeds on Earth to do so. They were the dogs eventually bred by the Samoyedic people who were, and still are, nomadic reindeer herders in northwestern Russia and western Siberia. The dogs were primarily used for herding the reindeer that the Samoyed people relied on for food in a cold, snowy and icy, and isolated environment. Because the people were nomads, the dogs were also used as sled dogs to carry all of their possessions and supplies over long distances. (This explains why Samoyeds, as sled dogs, are different from such dogs with which they are sometimes confused, like Huskies and Malamutes, in that Samoyeds are not known for their speed but they are known for their endurance and ability to traverse long distances.) Samoyeds were also used as watchdogs, primarily to guard the reindeer herds, but also the people, from predators like wolves, bears, and the like.

If you think about it, all of these traits require a lot of intelligence in a breed, or the dogs, and the people that own them, would not long survive. If the reindeer cannot be controlled, they would run away or be eaten by predators and the people and dogs would lose their food supply. If the people’s possessions could not be transported safely over long distances, their nomadic existence would be threatened and they would have to find a single location to settle down – not easy to do in a climate like Siberia. And if the people could not be warned when predators came near, both they and the dogs could literally be killed.
However, it is not the same kind of intelligence as, say, a Border Collie herding sheep at the direction of the shouts and whistles of a human shepherd controlling a flock of sheep in the Highlands of Scotland. It is an intelligence where the dog actually needs to think and react on his own. Sometimes what seems to us humans like stubborn behavior in a Samoyed dog is just this independent thinking at play. A hypothetical example that I like to imagine must have happened countless times on the tundra is this: A pack of Samoyeds is pulling a sled. The human controlling the sled wants them to turn to the left to traverse a frozen lake, because it is a shortcut to the human’s destination. But, stubbornly, the pack refuses to budge. They just stand there and will not move to the left no matter how hard the human implores them or gets angry and tries to force them to move. The pack will, however, gladly pull the sled to the right to go around the lake, adding what the human knows will be hours longer to his journey. Why do the dogs do this? Because they are exercising independent thinking and they realize, even though the stupid human does not, that it is late March, spring has come, the temperature is warming, and the lake most probably has thin ice making it dangerous to traverse it.

If you are a Sammie owner, you will encounter this behavior countless times with your dog. My first Samoyed, a VERY stubborn big fellow (89 pounds when fully grown) named Jake, exhibited this kind of behavior many times. Once when he was a 50 pound puppy of about 8 months old, I thought I had well trained him to walk with me on leash, and most times he would do so. But one evening I decided to take him a different route and we wound up crossing a four lane highway with lots of car traffic that was controlled by a lighted intersection. I managed to get Jake ACROSS the intersection ok, even though it felt like I was dragging him on the leash a few times. But on the return trip, he simply refused to walk across any further – even though we had a green light. He literally sat down in the middle of the intersection and would not move. The only way I could get him across while the light was still green – and avoid both of us getting killed by cars fleeing by at a high rate of speed – was to lift all 50 pounds of him onto my shoulder and carry him across. People in cars stopped at the intersection were hitting their horns and laughing at me. However, as soon as we got to the other side, Jake began to walk as well as he had ever walked on the leash all the way home. I realized after thinking about it that Jake was just relying on his natural intelligence and was thinking for himself. The intersection was, to him, like the frozen lake to one of his ancestors. He was really thinking, “Stupid human. Does he not see that there are these big metal objects coming at us from all directions and they could kill us if any one of them hits us? There is no way I am going to listen to this stupid human and walk across this intersection. Sitting right here in the middle is the safest place that I can be.”


I go into this detail to warn you that owning a Samoyed does require a certain mindset and even an experienced owner can sometimes grow frustrated by their apparent stubbornness. My current Sammie, a 44 pound 2 year old female named Zoe, has been through literally months of training in numerous classes where the instructor is a well seasoned certified dog trainer. The instructors own dogs have won many awards in all sorts of competitions for their skill and ability to follow the trainer’s commands. However, sometimes Zoe will just not do for me what the trainer expects that I should be able to get Zoe to do. Several times when this has happened, the trainer has taken Zoe’s leash to try to get Zoe to follow her lead only to discover that not even this well qualified trainer could get Zoe to follow directions either. In chatting with the instructor, she has finally acknowledged that Zoe, as a Sammie, just will sometimes do her own thing and it is not (necessarily) a reflection on my bad leadership– although sometimes it is that too!! – when Zoe does not accept a command. It is just that Zoe is a Samoyed.


Be aware that, while not every Samoyed will do so, because of the independent streak that I previously mentioned, some Samoyeds are “runners” in the sense that they will not come back to you if there is something better to distract them, like chasing a rabbit or a squirrel – even into the middle of traffic. Even well trained Sammies who know and usually obey the “come” command can occasionally be susceptible to this. Therefore, it is important ALWAYS to keep them on a leash or to be CERTAIN you can verbally control them lest something tragic occur.

(cit.)

as a Sammie, just will sometimes do her own thing and it is not (necessarily) a reflection on my bad leadership– although sometimes it is that too!! – when Zoe does not accept a command. It is just that Zoe is a Samoyed.
Jāatzīst, ar šo man laikam visgrūtāk gāja šajos mēnešos. Nu jau ir krietni labāk un neņemu vairs tik personīgi. :D
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 02 Nov 2016, 00:24

Kamēr citiem Halovīns ar konfektēm un ballītēm, mums ar miglainu pastaigu dabā.

Image

Image

Mākslas foto. Jo Yuki ir ātrāka par fotoaparāta slēdzi. :D
Image

Gandrīz visu ceļo noskrēja bez pavadas. Pielikta vien vai pieturēta aiz iemauktiem, kad garām citiem suņiem. Bet man tāds prieks, ka klausīja komandai Nē un ezerā iekšā pakaļ putniem nemetās. :samilejies:

Image


Migla bija vienkārši fantastiska, un gandrīz vai žēl ka esmu tik sūdīgs fotogrāfs un māku bildēt vien ar ziepjutrauku. :D
Rudens Padānas līdzenumā ir laiks, kad reizēm jau pēcpusdienā pilsētā nolaižas biezi miglas vāli. Lai nu kā, milgaini rīti un vakari man jau nu ļoti patīk un, pretēji autovadītājiem, klusi priecājos par sezonas atsākšanos.

Image

Image
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby lauva » 02 Nov 2016, 02:26

Yuki tik forša! Riktīgs pūkdupsis! :samilejies:

man ir riktīgi bail no gulbjiem un zosīm, vienmēr visādi psihie putni mums ceļā pagadījušies, man par laimi Aslans viņus pa lielam ignorē, bet nu kad tev gulbju pāris skrien virsū šņākdami un krākdami,ka maz neliekas, forši nav.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 02 Nov 2016, 12:55

Lauva, paldies! :)
Man liekas, gulbji uzbrūk vien ligzdošanas periodā, bet zosis psihas tāpat. :D

Es gan klāt Yuki neļāvu iet gulbim, jo neko nevar zināt un arī izlaidu to ezera nostūri, kur dzīvo negants zosu pāris (ir pāris reižu man ieknābuši stilbos, kad es vairs nedevu maizi...un maitas, skrien vēl pakaļ! :D). Yuki lielos putnus uztver mierīgi, laikam, jo uzaugusi ar mājputniem, arī ar nešpetnu zosi (kura tika turēta voljērā uz kucēnu laiku).
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 08 Nov 2016, 21:27

un Pirmā diena un atklājam piemājaa teritoriju. Sanāca garām iet zirgu aplokam un zirgi Yuki ļoti ieinteresēja - gribēja iet klāt,bet viņus (par laimi) šķīra pavada un elektriskais gans. Kad lielie dzīvnieki neizrādīja interesi par Yuki klātbūtni, vina nolēma uzriet, bet arī tad zirgs turpināja vienmuļi plūkt zāli. Es Yuki apkušināju, negribot, ka izveidojas slikts ieradums, kas kādreiz varētu beigties bēdīgi..
Devāmies tālāk meža virzienā.

Šveices Francijas galā, tāpat kā lielākajā daļā Itālijas, vēl joprojām rudens
Image
Vislielākie Yuki laimes brīži ir, kad var skriet, skriet, skriet. Bez pavadas, aulēkšiem.
Image
Jā, tas baltais pleķis ir Yuki, joņojot pa tukšu, blakus esošo tīrumu ar zaru zobos. :D

Image

Uzspēlējam spēli "Atrodi sunīti!"
Image
Uuuuun mēs lecam
Image

Zemu lidojošs suns
Image

Šovakar mani netraucējiet.
Image

Kas mani izbrīnīja - braucot no Itālijas, sunim biļete nebija jāpērk, lai gan citādi IR jāpērk. Pietika ar Šveices vilciena suņa biļeti. Kā arī - neviens suņa dokumentus neprasīja un, ja mēs paši nebūtu uzbāzušies ar suņa biļetes došanu, arī to nebūtu neviens prasījis. Nemaz nerunājot par uzpurni. :D Nezinu, vai tiešām tik forši viss vien klusiem un mierīgiem suņiem, jeb vispār.

Tad vēl - tiešām priecājos, ka, kopš pirmās dienas pie mums, mācīju Yuki pieņemt "jebkurus" glāstus no bērniem, arī tādus surprise variantus un ne tik "mīļus" glāstus. Proti, pēdējā vilcienā iekāpa jauna ģimenīte ar ļoti pārdrošu, aptuveni 3 gadus vecu bērnu. Iesākās dialogs ar Vau, vau un mamma kaut ko atbildēja, tad bērns pienāca un momentā vienkārši aši pielika roku sunim pie galvas, it kā mēģinot noglāstīt. Neko neteicu. Yuki reaģēja mierīgi. Zīmīgi paskatījos uz vecākiem. Tad bērns atkal pienāca klāt un atkal mēģināja glaudīt, šoreiz Yuki piecēlās un atbildēja ar rokas un mutes nolaizīšanu, astes luncināšanu. Bet visu laiku turēju suni man blakus, jo ar svaru mierīgi bērnu varēja nogāzt, ja būtu uzlekusi virsū. Tad pienāca arī māte noglaudīt.
Tas tā - visi pieņem, ka, ja sunītis izskatās mīlīgs, tad noteikti arī tāds ir. A ja nu nebūtu? Ja viņai nebūtu paticis pēkšņais glāsts ar roku ausī un gandrīz purnā, vai satrūktos no negaidītā pieskāriena, un suns uzrūktu vai kā citādi protestētu - būtu vainīga Es, par to, ka nebija uzpurnis un man tāds "nedraudzīgs" suns. Nevis vecāki, kas nepieskata bērnu, kas bez atļaujas aiztiek svešu suni.
Teikt kaut ko nebija jēgas, vecāku angļu valoda - pilnīga nulle, savukārt - mana franču valoda robežojas vien ar Jā un Labdien. Ja tas ko maina - vecāki nebija šveicieši.
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 21 Nov 2016, 02:41

Pienākusi, diemžēl, arī mana kārta rakstīt - manam sunim pirmo reizi mūžā pa īstam uzbruka otrs suns.
Vakar ejam mājās no parka, pa pilsētu. No parka nozīmē, ka mans kucēns ir izlādējies, mierīgs, citiem suņiem virsū neraujas uzlekt un nekādi neizprovicē otru suni. Ejot garām vienam apģērbu veikalam, pie tā ieejas sastopam vienu pavecu labradoru sēžam bez saimnieka, bez pavadas. Esam pāris metrus no suņa, kad tas pieceļas un man nepatīk tā ķermeņa valoda. Šķiet, nebija uzbrukuma pazīmes, bet draudzīgs arī neizskatījās. Paņēmu savējo īsā pavadā pie kājas un apstājos, lai apskatītos, kur varētu būt saimnieks, lai palūgtu savākt savu suni pie pavadas, kad suns pēkšņi metās viņai virsū un iekampa kaklā. Mana iesmilksējās, sarāvās maziņa, otrs suns mēģināja atkārtoti iekampt, bet es bija veiklāka - parāvu savējo nost, otrs nedaudz sabremzēja, es situ ar zābaku pa zemi un dusmīgi tišināju prom. Biezā apkakle laikam nosargāja un izbīlis bija lielāks. Zinu, nav diez ko iedarbīgs variants uzbrukuma atvairīšanai, bet šoreiz nostrādāja, suns nedaudz apmulsa, un tajā brīdī arī nenāca nekas labāks prātā kā vien nostāties starp savu suni un svešo, aizraujot savējo man aiz muguras.
Ja vajadzētu, laikam arī ķertos ar plikām rokām pie siksnas/rīkles. Jā, dulla, kāds teiktu. Bet varbūt tomēr pitbulu, VASveidīgo gadījumā saminstinātos, nezinu. Taču, neesmu īsti droša par mana suņa aizstāvību šajā valstī (ja godīgi, arī Latvijā ne) no likuma puses, pat ja OTRS SUNS pilsētā atrodas bez saimnieka uzraudzības (saimnieks, veikala īpašnieks tobrīd atradās savā veikalā) un bez pavadas. Par uzpurni nemaz nerunājot. Domāju, ja gadītos sakost/uzbrukt man, ne manu suni, izsauktu policiju būtu krietni nopietnāk (lai cik skumji tas neizklausītos) un ņemtu pie dziesmas šādu saimnieku kā pienākas.
Kas nošokēja vēl vairāk par uzbrukumu no zila gaisa, bez brīdinājuma un iemesla - saimnieks, dzirdot manu skaļo jautājumu apkārt esošajiem "kam pieder šis suns?", mierīgā gaitā izvelkas, paņem pie kakla siksnas un, neko nesaka, gaida, kad paiesim garām. Kad es nosaku - agresīviem suņiem jānēsā uzpurni un vispār - pilsētā jāatrodas pie pavadas, man atbild - pašai tev agresīvs suns.
Wtf.
Piebildīšu, mana ir supermiermīlīga, draudzīga ar visiem un kašķi nekad nemeklē, turklāt ir vēl KUCĒNS. Pati sevi neaizstāv, pretī nekož un, vai nu gāžas ar vēderu augšā vai mēģina izrauties un aizlaisties šādosgadījumos, viņai (beidzot) pietiek ar uzriešanu/uzrūkšanu no sveša suņa, lai saprastu - ok, ejam tālāk, šite nekādas spēlēšanās nebūs! Kas mani uz ielas biedē - apkārt bieži ir dzīvā satiksme un tāds izrāvies, sabijies kucēns var mesties, kur nu acis tobrīd rāda. Un nav pirmais gadījums, kad bez pavadas esošs suns pilsētā, kamēr saimnieks runā pa telefonu vai ko citu dara, klūp manai krāgā, tā bez brīdinājuma, pēc apostīšanās, bet līdz šim tie nav bijuši augstāki par manu ceļgalu, un, kad es skrienu rēkdama virsū, parasti atkāpjas vien mani aprejot.
Es tiešām nevaru, nevaru saprast ne šādu cilvēku bezatbildību, ne agresīvus īpatņus šķirnēs, kur, pēc manas saprašanas, agresijai nebūtu jābūt (ne pirmais labradors, kurš uzrūcot šņakstina zobus, tiklīdz apostījušies vai pat bez brīdinājuma metas virsū, taču vienmēr abi ir bijuši pie pavadas).
Pāragri runāt par "traumu", jo Yuki ir visai bezbailīga un ātri ataptējas. Taču, šovakar parkā ar lielākiem suņiem, kam spēles stils ir iekosties kaklā un nolikt gar zemi "es pār tevi dominēju" un kuru lēnām sāka tā kā pieņemt, bija ar nolaistu asti un mēģināja izvarīties, apmulsusi riņķojot pa laukumu.
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby lauva » 21 Nov 2016, 12:35

arvien biežāk un biežāk šķirnei ar agresiju vairs nav nekāda sakara. viss tik ļoti ir salaists dēlī,ka tev pašai tik atliek vien skatīties uz visiem ar aizdomīgu aci un viss.

pirmkārt - fiksi, ar steigu, noskaidro noteikumus. Suns ir tavs privātīpašums, līdz ar to,ja sunim uzbrūk, saimnieks ir dabūnams rokās, tur var saukt policiju. Ja to var pat Latvijā, tad varēs arī Itālijā. Spānijā, Beļģijā un pagaidām visur,kur esam bijuši, tas ir bijis spēkā. Tikai man nav tik veiksmīgs gadījums, šķirnes specifikas dēļ. tu tur uz vietas simt punkti mierīgi varēji saukt policiju, lai vecajam mazliet sirds padauzās.

otrkārt - es uz katru lielo suni (bez saimnieka vai ar) skatos ar aizdomām. uz katru. nē, tas manu dzīvi nepadara grūtāku,esam izvarījušies no daudziem liekiem suņu kautiņiem. Es, pirmais,ko daru,kad redzu,ka mums tuvojas suns bez saimnieka, noguldu Aslanu. Tas man dod iespēju atvairīt otru viegāk, ja nu kas. Un es speru, bez domāšanas maucu pa sāniem un līdz kautiņam netiekam gandrīz nekad (jo ja pat Aslans ir ar uzpurni, mans suns vienmēr pirmais tiks turēts aizdomās kā agresors). Pie kakla nevienam nav rokas jābāž klāt, tur tu paliksi bez pirkstiem un tavam sunim tas neko nelīdzēs, kliegšana arī ne. Pa sāniem un miers uz ielas.

treškārt - kā tev ar itāļu valodu? tas,kas darbojas uz dienvidniekiem ir sulīga sadošana verbālā veidā. jep. lai,ko man arī kāds neteiktu, tad kad es esmu visu pateikusi (skaļā balsī, vārdus nemeklējot) vaininiekam, nākošreiz suni redzu jau pie siksniņas. Vai piesietu. Vai vismaz kaut cik kontrolētu. Es uzreiz esmu pateikusi,ka divreiz neteikšu un otrā reize vienmēr būs ar policiju. mazliet ādu nāksies uzaudzēt un tas ir fakts.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 21 Nov 2016, 14:55

Lauva
Jā, likumdošanu jānoskaidro gan. Katrā ziņā - ko nožēloju, ka neizdarīju - ka nedraudēju viņam ar policiju, ka otrreiz redzot viņa suni bez pavadas/uzpurņa, nebrīdinot saukšu policiju.

Mūsu labā spēlē šķirne - mans mākonis ir dievgosniņa un jau vien izskatītos pēc upura uz jeb kura cita suņa fona.
Ar itāļu valodu man viss labi, tik ar to attapību laikā uzbrēkt kaut ko asu nav gan. Lēnām trenējos ar suņa palīdzību, jo ik pa laikam gadās dažādas situācijas, kur "vārdiski nolikt pie vietas" ir nepieciešamība.

Atkal viens stāsts par saimnieku "visatļautību". Kad tas vēl bija svaigs notikums, nebija ne vaļas, ne gribas par to rakstīt.
Nesen vienā lielā suņu laukumā viena atvilkās ar savu stafiņu pie pavadas, vaļā nelaida (ok, man par to pofig), bet man "lika savākt" manu suni, ka viņš spēlējoties lec viņas sunim virsū un viņai no pavadas griešanās rokā sāpot. Teicu, lai laiž vaļā, esam jau suņu laukumā, uz ko man tika atbildēts - Ja jau nav palaists līdz šim vaļā, acīmredzot, kāds iemesls tam esot. Un vispār, kā es tā varu stāvēt laukuma vienā galā, bet mans suns otrā.
Vai tad man viņam no pakaļas jāstaigā, es prasīju, ja visi tur bijām ar vienu mērķi -suņi izskrietos un izdauzītos savā starpā un nevienam nekādu pretenziju nebija. Bet pēc viņas teiktā, es nevarot tik tālu stāvēt, jo suņa laukumos esot savi noteikumi. Es tā arī atbildēju, ka, ja tavs suns nav atlaižams no pavadas agresijas vai citu iemeslu dēļ, ko tad nāc uz suņu laukumu. Un lai parāda man, kur tādi noteikumi rakstīti.
Viņa tā kā drusku aplauzās, bet turpināja, ka esot "nerakstītie likumi", ko izglītoti cilvēki saprotot paši bez teikšanas. Un, ka es lai te nemācot Viņu - kam bijuši 6 suņi.
Kā man draugs teica, man vajadzējis atbildēt - Tev bijuši 6 suņi un vēl neko neesi iemācījusies?

Suņu laukumi, pēc manas saprašanas, tam ir domāti, kur pilsētniekam palaist izskrieties bez pavadas savu suni. Ja kādai tas nepatīk, var tak iet uz kādu tukšu suņu laukumu (konkrēti tajā parkā tādi bija vairāki todien) vai vienkārši parkā pļurkstēt ar draudzeni uz soliņa, nevis uzstādīt suņu laukumā savus noteikumus.
Kam šajā gadījumābija taisnība? Viņai, jo "mans suns uzbāzās viņas sunim", jeb tomēr man?
Tā jau mēdz gadīties, ka reizēm kādā nevaram iet, jo priekšā kāds saimnieks, kas okupējis laukumu, kuram "suns nesatiek ar citām kucēm/suņiem kā tādiem". Un atkal - šeit runājam par "nerakstītajiem likumiem"? Kur ir mūsu tiesības atrasties laukumā (gadās, ka tas kādā parkā ir vienīgais suņu laukums)?
Tagad, kad atbraucām no Šveices, man todien bija liels po un nebija noskaņojuma neko diskutēt, vienkārši palūdzu, vai var palaist manu suni nedaudz izskraidīties,jo viņa ir nosēdējusi 3 ar pus h vilcienā un tas būtu tikai cilvēcīgi. Šoreiz cilvēks teica, ka man taisnība, aizgāja vispār prom. Protams, ja ja tas cilvēks būtu bijis kretīns, es neko tur nevarētu padarīt. Vai nu ietu prom un nāktu vēlāk, gaidītu pie vārtiem vai, citkārt - sāktu vārdu apmaiņu.
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby Felix_PS » 21 Nov 2016, 16:36

Zinot, ka Fēlis var izprovocēt kautiņu un būt tas, kas beigās atraujas, es vienmēr viņu rauju aiz muguras. Esmu ar zābaku sadevusi gana prāva izmēra četrkājaiņiem un tajā brīdī man, kā negantai cāļu mātei, ir absolūti vienalga ko domā otrs saimnieks. Šveicē visiem liekas, ka ja viņu suns ir draudzīgs, tad var bez pavadas nākt klāt manam. Tas nekas ka es savu suni esmu savākusi īsā pavadā blakus. Kaitinoši, bet neko darīt.
Image
User avatar
Felix_PS
Puppy
Puppy
 
Posts: 455
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby ash » 21 Nov 2016, 17:53

jā, Akis ar ir gatavs ilgi nedomājot uzklupt jebkuram klāt pienākušam sunim (un atrauties), tāpēc maksimāli izvairamies no vietām un iespējām sastapt citus suņus. diemžēl šāda taktika manu antisociālo elementu it nemaz nepadara draudzīgāku, vai kaut vai mierīgāku. tagad vēl ir mazā knīpa, kura Akim jāsargā un kura pati iet pa gaisu ieraugot citu suni (Binija gan trako, jo grib padraudzēties, bet tas Akim uzvelk vēl vairāk) - tā ka pastaigā satiekot kādu citu suni, man ir divgalvains pūķis baisulis, kas iekaras pavadā un plosas tā ka man kauns. :aizsvilstas: :aizsvilstas: jā, ļoti nepatīkami, ka man ir divi nesavaldīgi mežoņi, no kuriem viens ir gatavs vispirms pakauties, pēc tam apskatīties ko sit. Bet es ar to rēķinos un mani suņi nestaigā apkārt bez pavadas, ja neesmu pārliecināta, ka varu pilnībā kontrolēt situāciju.
mani novērojumi par suņiem, kas vazājas apkārt bez pavadām - parasti ir nedraudzīgi un labprāt pakautos, reti ir miermīlīgi un ieraugot manus mežoņus neizrāda vēlmi tuvoties.
es nēsāju līdzi elektrošokeri - ir nācies arī izmantot lai atvairītu uzmācīgus klaidoņus (pietiek ar skaņu).
Protams, ja dzīvo pilsētas centrā, kur pastāv iespēja sastapt adekvātus suņus un to saimniekus, tad ir jēga no tā ka ir draudzīgs un socializēts suns. bet ja dzīvo tādā nomalē kā mēs, tad tas jau ir kosmoss - 5 gadu laikā esam sastapuši vienu suni, ar ko padraudzēties (diemžēl pēdējo reizi to suni redzējām pirms gadiem 4) - pārējie ir vai nu agresīvi, vai arī saimnieki neļauj ar saviem suņiem iepazīties. atliek vien cerēt ka Binijai tiks aiztaupīta mācība, ko saņēma Akis - visi suņi ir slikti un tuvojas tikai lai sakautos. :pagalvu:
Image
Image
User avatar
ash
Junior
Junior
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby ash » 21 Nov 2016, 19:22

karalislauva wrote:Ash, tu runā par emocionālo (aiz prieka) čurāšanu. Cik ilgi tavai tāds periods ir bijis un vai/kā tikāt ar to galā? Vari arī manā tērzētavā/privāti rakstīt, lai nepiespamotu (atkal :sarkstosa: ) citu tēmu. :kanepe:


pilnībā neesam tikuši galā ar apčurāšanos no prieka. bet liels progress, ka būri gan vairs nepiečurā.
taktika ir viena - atnākot mājās pie būra eju bez emocijām, ne prieks, ne sasveicināšanās - nekāda komunikācija - atveru būri un momentā suni ārā pa durvīm (mums būris stāv istabā, ļoti tuvu pie durvīm uz dārzu - tāpēc, ja rīkojos gana veikli viņa paspēj tikt laukā neapčurājoties. tad kad ārā ir pačurājusi - pasaucu un sasveicinamies.
izvairamies no emocionālas sasveicināšanās un pilnīgi noteikti no dusmīgas rāšanās - šie abi faktori rezultatējas ar peļķītēm.
arī tad ja atbraucu mājās un suņi ir ārā - abus ignorēju un eju iekšā, pievēršu uzmanību tikai tad, kad prieks ir noplacis - jo apčurāšanās no prieka arī ārā ir apčurāšanās.
galvenais - nekāda priecīga sveicināšanās. nekad. nekādos apstākļos. satiekamies, pagaidam kad suns nomierinās un tad samīļojamies, bet mierīgi. šo ievēroju ne tikai čurāšanas dēļ, bet arī tādēļ, ka nevēlos ka lec virsū cilvēkiem (pirmāmkārtām protams man un manām zeķubiksēm :velnins: )
Image
Image
User avatar
ash
Junior
Junior
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 21 Nov 2016, 19:32

Felix_PS wrote:Šveicē visiem liekas, ka ja viņu suns ir draudzīgs, tad var bez pavadas nākt klāt manam. Tas nekas ka es savu suni esmu savākusi īsā pavadā blakus. Kaitinoši, bet neko darīt.

Mums atkal pretēja pieredze. Pusotrā Šveicē pavadītajā nedēļā vien pāris suņiem tika ļauts padauzīties ar manējo. Nezinu, saimniekam nepatika, ka viņa suns ar svešu suni (vai otrādāk), vai varbūt viņš nevar garantēt, kā viņa suns uzvedīsies, safety first tā teikt (lai gan, bieži suņa ķermeņa valoda rādīja, ka suns ir gatavs spēlēties).
Šveicē visiem liekas, ka ja viņu suns ir draudzīgs, tad var bez pavadas nākt klāt manam. --> tā mums ikdiena Itālijā, arī tad, ja es negribu vienmēr to otru suni, jo tas uzvelk manējo un viņai aizveras, lec virsū gan man, gan citiem, neklausās un neatsaucas uz vārda vai komandām. Kamēr ar šo vēl tikai strādāju, tas ir visai apgrūtinoši.

Yuki bija pieejami visi Glandas plašumi, meži un pļavas, kur auļot mēli izkārušai, bez pavadas. Bet tas tomēr nav tas, ja nav otrs suns ar ko izdauzīties. Viņa ļoti smilkstēja, kad otrs saimnieks neļāva suņiem ne apostīties vai paspēlēties un es vedu viņu prom pretējā virzienā. Tā līdz šim nekad nebija darījusi. Ja man kādu iemeslu dēļ nāktos pārcelties uz Šveici, es laikam ņemtu uzreiz otru suni, gluži vienkārši, lai viņai būtu spēļu biedrs.
Bet nu - suņi bez pavadas, vismaz tur, kur es biju, bija retums un drīzāk es tur ar savu mākoni rādīju sliktu piemēru vai "radīju" traumu kādam bērnam, kad Yuki pieskrēja klāt vienai mazai meitenei, lai spēlētos (manai ļoti patīk bērni, diemžēl viņai tas nav rakstīts uz pieres un nu jau arī paliela izmērā). No vienas puses - tur nekur nebija zīme, ka suņiem jābūt pie pavadas (pie Ženēvas ezera, piemēram, bija) un arī paši pagalma bērni savā ziņā "vainīgi" - nāca klāt katrreiz, kad mūs redzēja, glaudīja neprasot atļauju. Iemācīja Yuki, ka arī viņa var skriet klāt bērniem tik pat negaidīti, kā viņi viņai (un ieslēgt atpakaļ kurlumu, kad es viņu saucu, kas kādu laiku mums bija gaidīšanas režīmā). Nekas, protams, nenotika, suns pat nepieskārās tam bērnam, bet viņa no ātrumā klāt nesošā kucēna sabijās tā, ka sāka pilnā kaklā aurot ar asarām kā pupām, un suns pat apmulsa. Nu, bezatbildīgs saimnieks esmu arī es, ja atsaucas uz šobrīt aktīvo tēmu par Suņu saimnieku bezatbildību.. :jautri: :pagalvu:

Lai nu kā, prieks, ka dēļ iespējas katru dienu staigāt pa apdzīvotu teritoriju (dzīvojamo māju ciemata paglmiem, ne ielām, protams) praktiski bez pavadas, viņa tagad ir daaaaaudz labāk atsaucama un nekur tālu nemēdz aizblandīties UN, pat redzot kārdinājumu skriet kaut kam pakaļ vai padraudzēties ar suni/ kaķi/ bērnu, - divos no trim gadījumiem viņa bija atsaucama. :aptracis:
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 21 Nov 2016, 20:09

ash wrote:taktika ir viena - atnākot mājās pie būra eju bez emocijām, ne prieks, ne sasveicināšanās - nekāda komunikācija - atveru būri un momentā suni ārā pa durvīm (..) tad kad ārā ir pačurājusi - pasaucu un sasveicinamies. izvairamies no emocionālas sasveicināšanās un pilnīgi noteikti no dusmīgas rāšanās - šie abi faktori rezultatējas ar peļķītēm.


Es ilgi par šo negribēju prasīt nevienam, domāju, ka gan jau kaut kā tiksim paši galā, pāries pats ar pieaugšanu, vēl par to lasīju daudz un dikti un praktiski pielietoju visu, ko tu jau uzskaitīji. Problēma neesmu es, ar mani vairs neapčurājas no emocijām. Problēma ir mans vīrietis, kurš atgriežas vien nedēļas nogalēs, mūsu draugi, ar kuriem neredzamies tik bieži, mūsu kaimiņi un citi cilvēki, kuri viņu mēdz glaudīt un emocionāli uķināties BEZ manas atļaujas. Vīrieti es jau ilgstoši apstrādāju, ko un kā darīt, bieži gan viņam aizmirstas un saka, ka ir grūti neatbildēt uz viņas vētraino sasveicināšanos un ņurdēšanas aiz prieka. Varētu padomāt, ka man bija viegli, bet es saņēmos, sakodu zobus un ignorēju viņu līdz brīdim, kad ir bijusi ārā pačurāt. Lēnām, ļoti lēnām ir progress ar viņiem abiem. Vēl tāpat mēdz uzlekt viņam virsū, ko es konstanti cenšos atmācīt un atkal - ar mani strādā un man parasti (ar ļoti retiem izņēmumiem, kad "aizvēries širmis") virsū nelec.
Visgrūtāk ir ar tiem citiem cilvēkiem. Jūtos ļoti neērti, kad Yuki piečurā veikalu, picēriju, sabiedriski transportu, kāpņu telpu, ciemiņiem māju... kad kāds paglauda bez brīdinājuma vai atļaujas, vai uzsāk emocionālo mīļošanu tā, ka pat SVEŠAM sunim atļauj sev muti laizīt! Tāpat čurinās arī uz ielas (arī ar lielākiem suņiem). Ļoti grūti ir ar bērniem, jo viņi nesaprot, kā sunītis var apčurāties aiz prieka. Un teikt, lai neglauda vispār, arī negribas, jo es cenšos rādīt pozitīvu piemēru, ka lieli suņi nav biedi (mums tā tiešām baigā problēma te, protams, vienmēr aizrādot, ka atļauja gan ir jāprasa). Jau iesākām taktiku, ka lieku sunim apsēsties, jo atklāju, kad viņa sēž un tiek mierīgi, bez uzspēlētām emocijām un spalga balss toņa glaudīta, viņa satur to čuru. Taču atkal - ne vienmēr man izdodas viņu (laicīgi) nosēdināt, kad viņa ir pāremocionāla (drauga atgriešanās, piemēram), nedzird mani vai hops, un uzslienas momentā augšā, tiklīdz tiek glaudīta. Draugu sagaidam TIKAI ārā pie mājas...
Sākumā domāju (pēc citu teiktā), ka tas pāries, bet, redzot, ka vēl 6 mēnešos nekas nav mainījies UN, ka mums drīzumā plānots lidojums, ciemošanās pie ģimenes un draugu mājās Latvijā, paliku striktāka sasitībā ar suņa glaudīšanu un ciemiņiem pie mums. No tēmas - mana māja/mans suns, mani noteikumi. Ar draugiem situāciju var kaut cik kontrolēt, bet reizēm viņa pat sačurājas, kad tikai uz viņu paskatās vien. Nojaušu, ka sačurāsies būrī pēc lidojuma, tiklīdz mani atkal ieraudzīs.
Skatos, man laikam beibe emocionāla augstākajā pilotāžā. :D
Vienkārši, esmu nobažījusies. Jo ir cilvēki, kuri teica, ka tas pārgāja, kad kucēns pieauga, ir kas teica, ka viņu suns tā reaģēja visu mūžu, ko es ļoti, ļoti negribētu, jo tas nozīmētu viņas biežāku atstāšanu mājās. Un kā izstādes ar tik emocionālu suni?

Gribējās dzirdēt, vai vēl kādam tā ir bijis, kā tikāt galā un ko darīt saistībā ar svešiem cilvēkiem, bērniem, paziņām - būt ļoti striktai un teikt stingru NĒ?
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby ash » 21 Nov 2016, 21:51

ar vīrieti viegli - liec lai pat saslauka tās prieka peļķes, tā būs motivācija suni labāk audzināt :velnins:
nē, nu īstenībā saki vien savam vīrietim lai savaldās. arī sagaidīšana uz ielas, kur suns apčurājas ir apčurāšanās no prieka. ta ka iemācamies suni ignorēt pirmās pāris minūtes un apsveicināties pēc tam. tāpat arī draugiem - nu painformē, ka noteikumi ir tādi un viss. un ja redzi ka sēdināšana palīdz, turpini ar to strādāt. Binija laikam tik ļoti emocionāla nav, bet es šīs prieka izpausmes arī strikti ierobežoju jau kopš otrās dienas mūsmājās, kad bija pirmā prieka peļķe. un kad notiek sankcionēta dauzīšanās, kur ir atļauts lekt virsū cilvēkiem un darīt visu kas ienāk prātā apcurāšanās nenotiek.
mums ar Aki bija tā, ka viņam bija nejauks ieradums lekt cilvēkiem sejā (kad kāds noiecās paglaudīt, tā vinš uzreiz leca pretī un parasti tas cilvēkiem bija ļoti sāpīgi). man vieglāk bija iemācīt suni apsēsties nekā visus pasaules cilvekus pabrīdināt lai kucēnu neglauda, jo ieleks sejā. ļoti palīdzēja. vēl esmu ievērojusi, ka maniem suņiem abiem apsēdināšana iedarbojas ļoti nomierinoši, līdz ar to tā ir laba metode dažādās situācijās.
Image
Image
User avatar
ash
Junior
Junior
 
Posts: 950
Images: 3
Joined: 06 Apr 2011, 13:07

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby pixy » 22 Nov 2016, 10:41

Man ar Keli ilgi bija šāda problēma. Bet es kaut kā to pieņēmu un nekautrējos - pateicu, ka jā, viņa ir padevīga un emocionāla, sorry. Un tas arī tā uzskatāmi palīdzēja ieskaidrot cilvēkiem, ka ar viņu tik vētraini sasveicināties nevajag. Un, ja reiz Tu esi pateikusi, ka nevajag tā mesties sunim virsū, bet tas cilvēks neklausa - tā ir viņa problēma, nevis Tavējā un Yuki :) . Un arī bērniem var to visu sakarīgi izstāstīt - par padevību, par emocionalitāti, viņi saprot, nav tik traki ;) . Gan pāries, Keli pilinājās vēl pēc gada vecuma, bet es pat nepiefiksēju, kurā brīdī tas beidzās, nu jau sen nav aktuāli.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby karalislauva » 23 Nov 2016, 01:28

Ļoti aizvainots samojeds.

Image
(jo mugurā uzvilkts mētelītis)
“All his life he tried to be a good person. Many times, however, he failed.
For after all, he was only human. He wasn't a dog.”
Charles M. Schulz
Image
https://www.instagram.com/yuki_the_smiling_sammy/
User avatar
karalislauva
Junior
Junior
 
Posts: 636
Images: 5
Joined: 23 Sep 2014, 15:21

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby lailamasa » 23 Nov 2016, 09:23

Ļoti aizvainots samojeds.


Ļoti jau mīļi, bet vispār smieklīgi, kā tie suņuki uzvedas, kad pēkšņi jāuzvelk kaut kas jauns. Man Rufus līdzīgi reaģēja uz iemauktiem un tagad priekšā purna siksna, pie pirmās izdevības to nopirkšu un jāpieradina būtu pie uzpurņa, jo Rufus galu galā ir izaudzis liels suns (65 cm skaustā) un ir gadījies uz ielas redzēt cilvēkus, kas no viņa ne gluži sabīstas, bet respektē, kaut uzpurni ikdienā nelikšu, tomēr, kas zin, kad var nākties lietot.

lauva

Nu tev krampis, vilkt ar kāju svešam sunim, mani arī vienmēr biedējošas situācijas, ja nu nākas sastapties ar kādu agresoru (līdz šim nav bijis, tik draudzīgie gadījušies), es nezinu, vai saņemtos kam tādam ekstrēmam.
Image
User avatar
lailamasa
Puppy
Puppy
 
Posts: 145
Images: 43
Joined: 27 Jun 2016, 08:45
Location: Limbaži

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby Danute » 23 Nov 2016, 21:22

karalislauva
Arī man ne vienu vien reizi ir nācies spert svešam sunim,jo uzbrūk manam pie īsām pavadām ejošajam suņu baram. Esmu arī kaimiņienes gribu būt VAS veiksmīgi nogrābusi pie skausta un ar kāju piepalīdzot spiedusi pie zemes otrā rokā turot savas trīs un šņācot - Fū,nedrīkst! - turējusi. Pēcāk aizejot mājās un uztaisot kafiju nervu nomierināšanai,mēģinot to iedzert gandrīz zobus izdauzīju no nervu trīces kas uznāca. :D Vajadzīgajā brīdī nez no kurienes ir tā augstasinība,bet pēc tam gan rokas un kājas ļimst.

Ieklausies lauvas padomos. Viņai ir krietna pieredze.
User avatar
Danute
Junior
Junior
 
Posts: 747
Joined: 13 Jan 2010, 13:21
Location: Pļavnieki/Rīga

Re: Laimes lācis - samojeds

Postby Māra » 23 Nov 2016, 21:25

Danute wrote:karalislauva
Arī man ne vienu vien reizi ir nācies spert svešam sunim,jo uzbrūk manam pie īsām pavadām ejošajam suņu baram. Esmu arī kaimiņienes gribu būt VAS veiksmīgi nogrābusi pie skausta un ar kāju piepalīdzot spiedusi pie zemes otrā rokā turot savas trīs un šņācot - Fū,nedrīkst! - turējusi. Pēcāk aizejot mājās un uztaisot kafiju nervu nomierināšanai,mēģinot to iedzert gandrīz zobus izdauzīju no nervu trīces kas uznāca. :D Vajadzīgajā brīdī nez no kurienes ir tā augstasinība,bet pēc tam gan rokas un kājas ļimst.

O jā, man tas pats - kad vajag, dūša pa ausīm tek ārā, bet pēc tam pa durvīm iekšā mājās netieku, jo rokas tā trīc, ka atslēgu ielikt slēdzenē nevar :D
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 22 guests