Saņēmos.
Domu kaut kur pierakstīt savu kopdzīvi ar suni apsvēru jau sen, bet nevarēju atrast īsto brīdi.
Te nu būs! Kā tad mēs satikāmies...
Esmu cilvēks ar suņiem (nevis putniem) galvā, manā ģimenē vienmēr ir bijis kāds suns. Vai divi. Asspalvainais foksterjers,takša un bulterjera jauktenis,mopsis, tojterjers-mazie suņi.
Pirms 7 gadiem, sākot dzīvot vienai, stipri izjutu suņa trūkumu, bet apzinājos,ka ar manu dzīves ritmu un dzīvokli, suni ņemt nevaru. Galīgi bez zvēriem nevaru, tāpēc nolēmu iegādāties Mājas sesku.(Nē, viņi nesmird, ja ir kastrēti un tiek pareizi baroti) Sesks ir tuvākais radījums sunim, tāpēc no Igaunijas pie manis atbrauca Bazils, kam vēlāk pievienojās vairāki adoptēti seski un beigu beigās,biju kārīgi apaugusi ar seskiem, bet ne par to ir stāsts! Visam sesku mudžeklim pa vidu, es Šlokenbekas muižā satiku brīnišķīgu Dalmāciešu meiteni. Iemīlējos no pirmā acu skatiena un mana vēlme pēc suņa atgriezās. Šoreiz jau konkrētakā veidolā, zināju, man BŪS Dalmācietis un nekādi mazie suņi vairs! Sākumā man būs māja un tad man būs Dalmācietis. Kā saka, ja kaut ko ļoti vēlās...
Pēc ~2 gadiem es pārcēlos uz privātmāju un metos savu Dalmācieti meklēt.
Domājiet viegli atrast suni? Nekā! Pēc bezjēdzīgas rakāšanās pa ss.lv, visādiem ārvalstu forumiem un internetu, ierakstīju šeit pat izmisīgu palīgā saucienu,ka gribu Dalmāciešu kuci ar brūniem plankumiem, bet nezinu kur dabūt! Tā es pirms vairāk,kā gada, iepazinos ar Aragorn un viņas superīgajiem 3 Dalmāciešiem- Karmenu, Gošu un viņu meitu Blossom. Tad es paliku pavisam traka. Tā,kā Gošam bija plānots pārojums ar somu kuci, man bija cerība dabūt viņu bērnu! Biju tādā sajūsmā, ka liekās, visa pasaule zināja, ka mums būs DALMĀCIETIS!Runāju par to ar visiem! Tai visai jezgai pa vidu man vēl arī bija jāplāno savas kāzas...Ak jā,mans tagadejais vīrs no sākuma nemaz nebija sajūsmā par suņa ideju, bet pamazām jau sāka aptvert,ka nav variantu, uzreiz gan pateica:"Tas būs Tavs suns. Tev viņu vajag, Tu par viņu maksāsi,vāksi kakas un barosi" Viņam suns neesot nepieciešams! (Lai gan iepazītie Dalmācieši viņam ļoti bija iepatikušies un kad reiz pēc ciemošanās pie Džeka rasela terjerēna es pajokoju,ka vedu viņam to mājās, bija sašutis, kā, vai tad mums nebūšot Dalmācietis?!)
Somu kuces un Gošas kucēni piedzima, bet audzētāja uzlika latvieša saprašanai neadekvāti augstu cenu, tapēc nācas pieņemt,ka suņa man vēl nebūs. Sākām meklēt variantus Baltkrievijā un tepat Latvijā. Latvijas "Benefato" plāno kucēnus! Jes!!! Nekur nebūs jābrauc! Gaidam meklēšanos... Gaidam,gaidam un nesagaidam. Regulāri braucu ciemos pie Aragorn kuras Sprogainajai Retrīveru kucei ir piedzimuši 10 burvīgi bēbji, uz kucēnu terapiju Pa šo laiku "Benefato" kucei beidzot sākusies meklēšanās, bet atkal bez rezultātiem,jo kuce esot palikusi "tukša". Man jau sāk nolaisties rokas un pa galvu šaudīties domas, varbūt Dalmācietis man nav lemts, varbūt jāņem viens no Sprogainajiem kucēniem?! Un Aragorn piedāva man vienu mazo rakari paauklēt uz nedēļas nogali! Tā bija brīnišķīga pieredze, mazais puika bija ļoti prātīgs un sirsnīgs, protams neizpalika arī kaku prieki un visas citas kucēnu padarīšanas...Taču nešaubīgi sapratu, gribu tomēr Dalmācieti! Neko citu! No Latvijas nedabūsim tik drīz, Ziemeļvalstīs cenas ir parāk trakas...Bet pag! Vēl ir superlaba audzētava Igaunijā! Rakstam tiem! Jā! Kucēni plānoti! Kaut kad ap Jauno gadu! Ik pa laikam sarakstos ar audzētāju,stāstīju,ka man derēs arī brāķēts kucēns, jo uz izstādēm iet negribu, man jau sava izstāžu azarta deva ir bijusi ar seskiem un mopsi, vairs to nevēlos. Naktīs vairs nespēju gulēt. Nu tā, ka tiešām, nevarēju iemigt, sāku jau uztraukties,vai nav jāiet pie ārsta, vairs nespēju atcerēties,kad pēdejo reizi esmu gulējusi visu nakti. Tas bezmiegs gan sāka paradīties jau pavasarī...
Te pēkšņi, saņemu e-pastu no Igaunijas, ka vispār jau viņiem pašlaik esot vēl viena brīva meitene ar brūniem plankumiem, no esošā metiena! Pēc 2 nedēļām varu braukt pakaļ, ja vēlos,esot viņiem ļoti iepatikusies un arī Aragorn mani rekomendējusi,kā labu potenciālo saimnieku. Vienīgais nosacījums,man meitene būs jāaizved vismaz uz pāris izstādēm.
Jūs nespējat iedomāties manu laimi...Es lēkāju,skrēju,spiedzu, raudāju! Man būs suns! Ne pec Jaunā gada, nevis kaut kad, bet pēc 2 nedēļām! Un protams, es tak varu aizvest uz izstādi! Tās 2 nedēļas pagāja skaitot stundas, es ne par ko citu vispār nedomāju un nerunāju! 14. septembrī kopā ar Aragorn vedām uz Poliju vienu no Sprogainajiem bēbjiem, atgriezāmies,pāris stundas pagulējām un lecām atkal auto,lai dotos uz Tallinu pēc manas Paulas"Exlibris Canes Way To Go"! Trīcēju pie visām miesām, nevarēja saprast,kura ir vairāk uztraukusies, es, vai mazā Pauliņa. Jāsaka gan, viņa uzreiz saprata,ka es tagad būšu viņas mamma, parādīja man savu neatvairamos Dalmācieša smaidu un vairs negribēja kāpt laukā no mana klēpja!
Tā, es tiku pie sava Dalmācieša! Maza, mīļa, 2 mēnešus jauna ķipariņa, kurš svēra tik pat,cik neliela izmēra kaķis...Nu viņa sver 20Kg(kurus es ļoti labi izjūtu,katru dienu stiepjot viņu pa trepēm miljons reižu) un pēc nedēļas mums ir jāpiedalās pirmajā izstādē, kurai par spīti manai iepriekšējai skepsei,es pat ļoti gatavojos! Un mans miegs arī ir atgriezies! Ak jā, Paula ir dzimusi mūsu kāzu dienā! MŪSU SUNS!
Vislielākais paldies mīļajai Aragorn!
Pirms izbraukšanas no Tallinas
Te vīrs, kuram suni nevajagot... Viņi viens otrā iemīlējās uzreiz un es pat brīžiem uzmetu lūpu, ka viņš ap suni ucinās vairāk,kā ap mani