MartaK wrote:Es jau no sākta gala zināju, ka nebūšu pie tās kārtas, kuriem patīk piedalīties šādos pasākumos,
bet ja reiz audzētājai esmu apsolījusi, būs vien jādara...
Zinu cilvēkus, kuriem arī nepatika doma un sākums, bet ar laiku pat ļoti iepatikās, guva azartu.
Novēlu jums to pašu, jo kad apgūst tos labirintus ar birokrātiju un noteikumiem, tas viss nemaz nav tik dulli.
MartaK wrote:Ieejot iekšā sapratu,ka neko nesaprotu. Suņu izstādes ir pasākums,kur bez kāda drauga profiņa,
parastais cilvēks nesaprot NEKO.
Vai arī pamatīgas iepriekšējās izpētes pirms tam, kā darīju es. Braucu līdzi draugiem, jautāju, lasīju un pirmo izstādi apmeklējām specializēto kluba rīkoto, lai apkārt tikai savējie un sajūta drošāka. Kad viss beidzās, iekāpu auto un sāka trīčēt viss un kļuva slikta dūša. Laikam dikti biju pārdzīvojusi un rijusi nost satraukumu.
MartaK wrote:Laikam jau visu izdarījām pareizi, tiesnesei Paula ļoti patika un dabūjam labu novērtejumu:
BOB baby un PP (tajā brīdī man nebija ne jausmas,ko tas nozīmē).
Nebija ne jausmas arī,ka ja dabū PP, tad vēlāk jāiet uz "Bestiem".
Liels prieks par panākumiem, no sirds apsveicu. Panākumus arī turpmāk!
Par bestiem - uz tiem gan jāiet tāpēc ka dabūjāt BOBi. BOB (best of breed) nozīmē bestus. Un besti, ja tiek topā, nozīmē tās kārotās balviņas. Bet kad nedabon tās balvas, ātri vien atradu to īšto sāli un prieku doties uz izstādē - pašu procesu, protams, un aprakstus. ZInu cilvekus, kuru suņiem vajadzīgie tituli jau ir, bet dodas pie konkrētiem tiesnešiem, kuri patīk un interesē, lai uzzinātu viņu domas par savu suni. Tas arī labs veids kā iepazīt šķirni, izpētīt, sadraudzētos ar citiem uz vietas, sevišķi ciemiņiem.
MartaK wrote:Mani secinājumi pēc izstādes ir tādi, ka parastam cilvēkam bez priekšzināšanām tur kaut ko saprast ir neiespējami, ne izstādes kārtību, ne novērtejumus. Saplānot laiku arī neiespējami,jo viss notiek ar nokavēšanos.
Te nu gan jāpiekrīt, bet jūs nudien arī ekstrēmi, neizzinot visu, devāties. Man tam dūšas nepietiktu
Un jā, kavēšanās ir vienmēr ar kaut ko. Lielākoties. Ar izstādi jārēķinās, ka diena ir pakāsta, ja tā to var saukt. Bet zinot sistēmu jau, iemācās izmantot laiku. Ja no rīta rings un besti (lielākoties) ir ap 16 vai 17iem, tad var pa vidu doties vel ekskursijā, paēst un izkalidēties un ierodoties tik un tā nekas vēl nebūs sācies. Te gan jāsaka, ka kurti cieš visvairāk kā pēdējā grupa, gaidot, kad iztiesā VISUS kucēnus, juniorus un pārējās grupas pirm viņiem.
Nu jau pat sākam priecāties, ja netiekam tālāk uz bestiem (nedabon BOBi). Var braukt prom un izdzīvot visu garo dienu.
Bet gavenais nemest plinti krūmos ar attieksmi un meklēt labo. Tusiņu, izbraucienus, jaunu pieredzi, iespēju meklēt pieeju sunim, jo lai dabūtu ne pārāk satrakojušos un arī ne pārāk lēmētu suni ringā - tā ir māksla. Skatīties, ko paralēli var apvienot ar izstādi kādā pilsētā, ko apskatīt, kur aiziet. Sevišķi labi, ja ir kāds kaislīgāks izstāžu fans draugos, kurš var parādīt to pozitīvo. Un ja arī tad nu galīgi nepatīk, tad galu galā ir hendleru pakalpojumi, kuri i aizved, i aprūpē, i izstāda suni un atved jau ar medāļiem/rozetēm mājās.