lauva
Jā, par Zeltainajiem Retrīveriem tas skumji. Dilanam arī tā ir viena no mīļākajām šķirnēm (Labradors, Borzois, Bezšķirnes un tad visi citi). Vismazāk patīk Džeka Rasela terjeri un bīgli. Kaut kas ir tiem suņiem, ka viņi šķirnes atpazīst. Bet nu šeit daudz raseli un komunikācijas bada apstākļos arī tie netiek smādēti. Katrā ziņā viņš kā ierauga kādu suni jau sāk siekaloties, cik ļoti, ļoti viņam gribas padraudzēties. Vēl šeit ir diezgan daudz pūdeļu, kas Rīgā gandrīz vai deficīts, tad nu mūsu kaimiņmājas kucēnpūdelīte Inese ir drusku tā kā draudzene.
Imagine
Jā, internetā uzgūglēju, ir viņiem arī šeit (Zviedrijā) patversmes, bet tur laikam drusku citādāks koncepts kā mums un arī pārsvarā kaķi ne suņi.
Runājot par mūsu radu suņiem, attēlā zemāk ir Dilana māsa Bella, kurai krāsojums tieši kā Smaidiņam, viņa ar Dilanu ir viena auguma, bet ausis, ja nemaldos nošļukušas. Gandrīz sanāca saukt par savu suni, bet tanī momentā Bella jau bija rezervēta un tomēr prātā bija iekritis vārds Dilans. Dilans gan bija krietni bailīgāks un muka prom, bet kaut kā izauga daudz draudzīgāks par māsu.
Pie reizes ielkšu arī bildi ar mazu Dilliju no patversmes lapas:
(http://www.dzd.lv/mekle-majas/adopteti- ... -2/dilans/)
P.S. Tas noteikti nebūs tas pats Onkulis. Mēs kā pusCēsinieki apmēram būtu dzirdējuši par Kronvalda parka onkuļa izbraucienu uz Cēsīm.