dresetajs - no trenera to dzirdēt ir jo īpaši svarīgi - galu galā bez komandas darba un vērtīgiem padomiem tik tālu mēs nebūtu tikuši.
Spigana - es vakar treniņā pirmo trasi nogāju vispār bez runāšanas un man laipni atgādināja, ka sunim drīkst stāstīt, ko mēs darīsim tālāk, kā arī paslavēt. Šodien savukārt, izrādījās, ka runāšana un paslavēšana palīdz ievilkt elpu pirms nākamās stacijas, kā arī pašam atgādināt, kas īsti jādara. Jūs ar Mio arī bijāt foršas - vienai no manām draudzenēm "tas raselītis" bija absolūts favorīts.
Debija
Bildes no pasākuma tikai vēl sekos, taču, kamēr viss vēl svaigā atmiņā, padalīšos ar iespaidiem. Smaidiņš šodien sekmīgi debitēja savās pirmajās sacensībās un līdz ar to esam jau visai agri izpildījuši pirmo jaunā gada apņemšanos. 11. vieta no 15 suņiem, taču mājāsbraucot sajūta bija kā uzvarētājiem, jo mēs, pārfrāzējot zināmu citātu - "atnācām, izpētījām un izdarījām". Puikam netraucēja citi suņi (lai gan neiztika bez rūcināšanās, kad kāds izdomāja līst pie astes vai purna apošņāties), netraucēja nepazīstamā vide un citi cilvēki apkārt. Viņš ar sev tik ļoti raksturīgo lietišķumu piegāja gan gaidīšanai uz startu, gan sagatavošanās posmam, kur pēc paša iniciatīvas izpildīja pāris perfektus "zaķīšus", lai dabūtu našķīšus, vai arī atbrīvojās no stresa, kodījot jakas piedurkni, jo visi rituāli nav izpildīti, ja saimniecei uz laimi netiek pazelētas rokas (tā maigi, protams). Distancē darbojās cik vien lieliski Smaidiņš prot, kontakts un koncentrēšanās spējas brīnišķīgas, turklāt lielākais prieks par to, ka viņam process patiešām patīk un interesē. Nav vairs izslēgšanās, bet gan attieksme "ko mēs vēl varētu sadarīt".
Kamēr gaidīju, visvairāk jutu līdzi tiem suņiem un saimniekiem, kas tādi kā mēs - ceļa pirmajā posmā. Tos arī interesanti vērot, jo sniegums nav perfekts, bet ar odziņu, nelielu improvizāciju no suņa puses. Tāpat lieliski, ka mūsu grupā dalībnieku bija visvairāk - ceru, ka būs iespēja viņus satikt vēl kādās sacensībās, redzēt, kāds ir bijis progress, un mēroties spēkiem jau augstākās grupās.
Tikmēr man pašai azarts darboties tālāk un pilnveidot mūsu abu sniegumu. Mēs arī kādreiz varēsim trasi skaisti un tīri noiet.
Neiztika arī bez humora.
Pirmais - patīkami pārsteidza zālē valdošais klusums, kamēr dalībnieki izgāja trases. Stāstīju draudzenei, kas nav suņu cilvēks, par to, kā, skatoties adžiliti video, aizrautīgo suņu reju troksnis ir pamatīgs. Uz to viņa man atbildēja, ka "gluži loģiski, ka šeit ir klusums - šīs taču ir paklausības sacensības".
Otrais - ja nu kādam likās, ka suņa atteikšanās darboties trasē lika viņiem izskatīties slikti (un tā nav - darām taču sevis un savu suņu dēļ, nevis citiem), tad man, ejot otro trasi, bija baža par to, vai tik Smaidiņš kādā brīdī neizdomās tupties un darīt lietas pa lielam. Brīvājā laikā starp abām trasēm bijām izgājuši drusku ārā un puiku iztraucēju, kad viņš gatavojās kārtoties mākslīgā zāliena klājienā pie durvīm. Protams, reiz iztraucēts, otrreiz piemērotā vietā viņu piedabūt visu izdarīt nebija iespējams un laika viņu aizvest kaut kur vēl vairs nebija. Ja būtu noticis ļaunākais scenārijs, tad, lūk, tas gan būtu bijis pazemojoši.
Trešais - Rūsas mīlestību pret Smaidiņu nav kliedējis ne laiks, ne attālums. Un, acīmredzot, arī smarža nav svarīga, ja vien iekāres objekts ir redzams pa gabalu. Cilvēkiem smieklīgi, bet saluki-jaunekļa bēdas un sirdsāpes komiski īstas un lielas. Sevišķi, kā viņš ar saimnieci par šo tematu sarunājās. Romantiska drāma un komēdija reizē. Tā nu Smaidiņš, pats nemanot, ir ticis pie četrkājaina pielūdzēja un fana, bet paši uz priekšu, kopīgās sacensībās piedaloties, ar Smaidiņu mēģināsim manevrēt tā, lai puisim mīlestība netraucē labi paveikt darbu.
Žēl, ka man neiznāca redzēt jūsu sniegumu. Ceru to izdarīt nākamajā reizē, jo ticu, ka atkal tiksimies. 
Veiksmes turpmākajā darbā!
Bet ja nezini nianses, daudz ko var nesaprast, tādēļ es tikai PAR sava un citu redzējuma paplašināšanu. 
:
