Vismaz manā izpratnē stabila psihe ir tad, kad ar suni var iet normāli pa ielu un netaisīt pigorus.
Es vairāk domāju spēju pielāgoties jaunām un neparastām situācijām. Smaidiņam gan ik pa laikam uznāk arī panikas momenti (nedod, Dievs, es viņa virzienā iešu un čaukstināšu maisiņus), bet aizvien vairāk ir tā, ka puisis instinktīvai atbildes reakcijai pieslēdz smadzenes. Noraustās, bet nemūk, stāv, padomā un pēc tam nāk lūkot, kas tad bija noticis. Viņš atgūstas aizvien ātrāk. Turklāt jau no paša sākuma - man par pārsteigumu - viņu nebiedēja nekas no tā, ko es būtu gaidījusi no suņa, kas mucā audzis un pa spundi barots. Satiksme, mašīnas, vilcieni, cilvēku pūļi, tas pats salūts - nekādas reakcijas. Manuprāt, te parādās tas, ko ļoti karsti apsprieda tevis citētajā diskusijā - ģenētiski ieliktajam temperamenta modelim ir ļoti liela nozīme tajā, kāds veidosies suns vēlāk. Var daudz ko piemācīt un atmācīt, dzīves pieredze arī suni mīca un veido, taču tas, cik viegli un cik daudz varēsi sasniegt, ir atkarīgs no senču dotā mantojuma.
No patversmes pieredzes varu pielikt klāt, ka suņi, kuriem bija nosliece uz bailīgumu vai nervozumu kā kucēniem, patversmē izaugot, bija problēmas arī vēlāk dzīvē. Lielāka iespēja uz agresiju pret citiem suņiem un cilvēkiem, stereotipisku uzvedību (riņķošana, ārdīšanās, skriešana šurpu turpu), OCD (obsessive compulsive disorder) un hroniskām bailēm. Un suņi, kas jau mazotnē bija atvērti, sabiedriski un draudzīgi, lielākoties to paņēma līdzi arī pieaugušo suņu dzīvē. Ja arī bija kaut kas, par ko viņi jutās nedroši vai nepārliecināti vai arī bija izpalicis socializācijā, tad viņiem ar to tikt galā bija daudz, daudz vieglāk.
Ja pretnostata Dilanu pret galēji sliktāko variantu, tad diez vai tavā gadījumā var runāt par nestabilitāti.
Viņam ļoti nepatīk salūts. Es nezinu, vai tas tāpēc, ka tad, kad bija maziņš viņam Vērmanes dārzā netālu no mums uzlaida salūtu gaisā vai viņš tāpat no salūta baidītos. Jo paņēmām mēs viņu 2. Novembrī no patversmes un Jaunais gads ar salūtiem bija jau murgs.
Par trokšņu fobiju runājot - katram sunim ir savas fiškas. Mans vecais suns bija kā klints un visām dzīves situācijām stūrēja cauri kā buldozers, kamēr vien Jaunajā gadā vien nesāka šaut. Stress un panika, bet vai tādēļ vien, ka sunei divas trīs reizes gadā sanāca raustīties no salūtiem, viņai būtu nestabilāka psihe - nezinu gan.
Nevilšus pieminēji vēl vienu "šķirnes" (:D) īpatnību - Smaidiņš, ja nejūtas pārliecināts par to, kur es grasos iet, arī mēdz apsēsties un iepauzēt. Pirmajos mēnešos viņš tā darīja ik uz soļa. Tagad viņš tā rīkojas retāk un mēs to esam pārvērtuši par jautru spēli. Viņš apsēžas, sagaida, kamēr es esmu tālu, tālu un tad pilnā ātrumā jož pie manis.
Pa ielu iet tikai gar mājas fasādēm. Un viņam ir svarīgi viņa maršruti. Viņš tos pazīst un katru reizi ies tieši tāpat. Piemēram, viņš iet pa vienu ielas pusi un konkrētā vietā viņam vajag iet pa otru ielas pusi. Viņš velk kā nenormāls uz turieni.
Mūsmāju rajonā ir viens pastaigu maršruts, ko mērojam vai ik dienas. Kas ir interesanti, tad es precīzi zinu visus punktus, žogmales, uzkalniņus, kokus, elektrības būdas, dzīvžogus utt., kur viņš apstāsies un atzīmēsies. Tas nozīmē, ka maršrutā neviens suņa izvēlētais punkts nav nejaušs un ka ir zināma secība, kurā visticamāk atzīmējas arī visi pārējie. Informācijas stacijas. Tāpēc, manuprāt, Dilana uzvedība ir pilnīgi normāla, jo nevar jau šā tā kaut kur pačurāt. Materiāls ir jātaupa!
Kad pretī nāk citi suņi, viņš guļas uz vēdera un nav izkustināms (tas es lasīju, nozīmē, ka viņš parāda, ka grib dauzīties). Ļoti grūti ar tādām izdarībām ir nokļūt no punkta A uz punktu B. Vistrakāk, kad viņš noguļas vienkārši ielas vidū.
Šeit jautājums, kādu uzvedību saimnieks no savas puses neapzināti motivē un pastiprina. Ja es sākumā būtu stājusies katru reizi, kad Smaidiņš izdomāja uz ielas apsēsties un nekur tālāk vairāk neiet, tad es pieļauju, ka mūsu pastaigas arī šobrīd būtu visai līdzīgas. Man ir veicies ar to, ka suns nav visai ambiciozs un stūrgalvīgs, viņu viegli varēja pārliecināt, ka es nosaku to, kur mēs iesim, un nekas cits neatliek kā sekot, pat ja viņam negribas vai nepatīk.
Pieļauju, ka Dilans ir cita kaluma puisis, līdz ar to tas, kas derēja man, nederēs jums.