Māra wrote:Ja nauda nav galīgi spiedošs pasākums, zinu, ka ir iespējams nolīgt cilvēku (galvenais atrast uzticamu un suņus izprotošu), kurš dienas vidū atnāk, izved suni ārā. Varbū pat var atrast kādu radu vai draugu, kam tā nav problēma, ja tas šķiet būtiski. Vēl ir arī suņu viesnīcas, kur suņus var atstāt tieši uz darba laiku. Kā bērnudārzs.
Jā , Zviedrijā šis ir ļoti aktuāls. Suņu bērnudārzi
Bet arī Latvijā tādus var atrast.
Protams, te vairāk jautājums par jūsu izvēlēto šķirni, jo katrai ir sava specifika un vajadzības. Piekrītu augstāk rakstītajiem postiem. Kopumā viss jau ir pateikts.
No sevis vien varu piemest, ka paskatieties kavaliera kinga čārlza spanielu, varbūt ka iekrīt tomēr sirsniņā. Man pēc bildēm nekad tā īsti nav "bijis mans", bet, kad satiku, domāju pavisam citas domas. Kompakts, ļoti draudzīgs, labestīgs, ērts ikdienas ritmam..
Par to palikšanu mājās sākumā ar bērnu un suni, ja jums tā sakritīs, tad sunim būtu jāiemāca jau no sākta gala, kas ir palikt vienam. Kaut vai, kad dodieties uz veikalu, vai jebkur citur. Sunim ir jazina sava vieta un tas, kā viņam jāuzvedas.
Viens ir tas, ka,piemēram,
kāds atnāktu izvest, tā ir vajadzība.
Bet ne otrs mazāk svarīgais ir
viņa uzvedība, kamēr esiet prom.
Šādiem gadījumiem jaunajiem suņiem izmantoju būri, un savējam arī, kad bija maziņš. Izvairījos no tā, ka suns sevi var traumēt, kaut ko apēst, kaut kur uzkāpt utt. Un no manu mantu sagraušanas un iznīcināšanas + riešanas vai gaudošanas vientulībā.
Būris bija ideāls materiāls šī risināšanai.
Piemetināšu vēl, ka būris nav sprosts, kurā suni iesloga. Sunim tas jāpadara par mājīgu, omulīgu un ērtu asociāciju, viņa vietu, kur justies mierīgi un droši.
Bet ne visiem būris ir nepieciešams, atkarīgs no suņa un situācijas.