Nāku atskaitīties.
Nobijusies sestdien biju kā diegs, jo viss likās tik sarežģīts un nesaprotams, taču sestdienas trases bija vieglas (to teica citi,ne es
)
Berta bija vairākas dienas diezgan maz ēdusi, maz kustējusies,līdz ar to negulēja, un es pati trasi nesajaucu, tā,ka noskrējām bez kļūdām, un pēc tam abas reizes gāju slapināt Bertu dīķī , līdz ar to mans pārsteigums bija nu riktīgi pamatīgs,kad izlika rezultātus un man citi teica,ka mēs esot pirmajā vietā,jo tas likās diezgan neticami.
taču,jā, pirmajā trasē bijām trešās, otrajā pirmās. papētot rezultātu tabulas,secināju (hello captain obvious!) ka ļoti daudz izšķir sekundes desmitdaļas
pirmajā trasē diskus dabūja 2 , otrajā - viens suns. Bez kļūdām noskrēja attiecīgi 6 un 10 suņi. Kas pavisam jocīgi padara Bertu par ašu lopu
pirmo trasi viņa noskrēja pēc laika piektā un otru trešā, tie,kas skrēja ātrāk sakļūdījās
šis laikam saucas - gulēt mērķa virzienā ir vispareizākā stratēģija
Svētdien braucu ar domu,ka NU GAN es salažošu, pie kam biju gandrīz pavisam mierīga, jo pieņēmu,ka tagad būs mūsu kārta kļūdīties. tiesnesis esot pateicis,ka svētdien viņš gribot redzēt vairāk kā komanda sadarbojas, trases bija krietni sarežģītākas, bet tāpat tikai 1 diskvals no 7 suņiem un viena kļūda, un atkal pirmajā trasē 3.vieta, otrajā - pirmās. Būtu arī pirmajā bijušas ātrākās, bet Bertas hendleris trases vidū pazaudējās virzienos
taču par laimi Berta nav borders un nepaspēja aizskriet ne tur,kamēr es domāju, quo vadis.
mazs, slapš krupīc