Es domāju, ka Zviedrijā man nekas tāds nekad nebūs jāpiedzīvo, bet izrādās es kļūdijos...
Stāsts iz šodienas, ko man pašai rakstot, vēljoprojām neticās tam.
Pirms kādas stundas izgājām izvest suni pa ierasto maršrutu, atgādināšu, ka dzīvoju te jau gandrīz gadu, un NE REIZI , neko tādu, pat tuvu, neesmu piedzīvojusi.
Esam jau gandrīz pie mājām, kādus pārsimt metrus no durvīm, un pretī nāk sieviete ar
LIELU garspalvainu Vācu aitu suni. Es jau pa gabalu saprotu, ka nebūs labi, jo viņš ir milzīgs.
Mēs izvairoties, cenšamies iet ar lielu atstarpi, jo tur bija tikai viena iela, pa kuru aiziet.
Viņa apstājās un tur savu suni. Mēs ejam garām un loģiski, tas suns pēkšņi sāk raut (bet tiešām ne īpaši stipri) un ko viņa?
VIENKĀRŠI atlaiž savu lielo suni vaļā, un tas skriešus,protams , metās manējam virsū, it kā pieskrēja, sāka ostīt, un pat nepagāja sekunde, ka viņš jau uzmetās Semam krāgā.
Vīrs mēģinot izvairīties ar suni, saprot, momentā, ka nav variantu un sper tam sunim pa seju, kad viņš jau bija ieķēries manā sunī. Tad viņš pēkšņi takā atraujas un ar atņirgtiem zobiem atkal mēģina uzbrukt skrienot/riņķojot vīram ap kājām, it kā ķerot Semu.
Vīrs atkal viņam sper, un es pat neriskēju grābt viņu aiz čurpa, jo viņš bija tiešām mizlīgs. Es kliedzu tai sievietei ,lai savāc savu suni. Šī tikai stāv un skatās.
Tad, kad uzbļāvu, viņa mēģināja paņemt pavadu no zemes un suni pat neatrāva nost. Tikai tad, kad bīdīju ar augumu nost to suni, viņš atkāpās. Un tad viņa
it kā viņu turēja, bet stāvēja turpat, kur suns atkāpās, pat nenpiepūlējās atkāpties, lai neradītu vēlvienu tādu situāciju.
Es viņai diez gan skaļā balsī saucu - ko tas nozīmē? Tavs suns tikko uzbruka manējam.. Kādā sakārā jūs stāviet un necentāties viņu savākt?
Jūs tagad nepārlasīsieties, viņai skaidrā angļu valodā teica man,
KA ESMU TRAKA.. Paga ko? Jā, tiešām, jūs nepārlasījāties. Viņa man teica tādas lietas, kuras es pat Latvijā neesmu dzirdējusi.
Pirmkārt uzsvēra, ka viņas suns
neesot agresīvs un viņa atlaida pavadu, jo pavadas
ESOT SASPIEDUSI VIŅAS MAZO PIRKSTIŅU ROKAI . Mēs ar vīru vnks palikām mēmi.
Viņa teica, ka šī esot privāta teritorija un te nedrīkstot staigāt, mēs esot vainīgi, ka viņas suns uzbruka...
Es stāvēju ar lielām acīm un mēs abi nespējām sagremot, ko tikko dzirdējām. Es paskatos apkārt un jautāju viņai - kur šeit ir zīmes, kas paredz privātu teritoriju, kāds ierobežojošs žogs vai kas cits, kas to pierāda? Viņa uz to neatbildēja un vēlreiz teica, ka es vienīgā esot šeit traka un man vajag vākties prom.
Es kanpi noturējos, lai neievilktu viņai pa ģīmi, goda vārds..
Es viņai saku - tad saucam policiju, lai varam atrast "privāto teritoriju" un atzīmēt, ka šis suns ir agresīvs un jūs nespējiet viņu kontrolēt. Uz ko vina atbildēja, ka zviedrijas likumi mums nav zināmi, acīmredzot, un viņa pati izsaukšot. Es saku - sauc. Viņa iebāž roku kabatā un turpina muldēt par to, ka mums esot jāvācās prom, ka viņas suns ir labi audzināts un mierīgs.
Es ,protams, teicu visu to pašu, ka viņa nespēj savu suni noturēt, un viņš ir agresīvs, sunim vajag uzpurni, lai nenodara citiem ļaunumu...
Es tiešām jums nespēju atstāstīt visu sīkumos, bet saruna beidzās ar to, ka viņa aizgāja prom, it kā sākumā mums sekoja, lai redzētu , kur mēs dzīvojam...
Vienkārši kronis, tiešām žēl, ka mums nebija līdzi telefoni, es būtu gan ierakstījusi sarunu, gan nofilmējusi viņu un viņas attieksmi, drošvien arī izsaukusi policiju.
Paldies Dievam, iztikām tikai ar izbīli, sunim viss kārtībā.. bet kaut ko tādu es nespēju iedomāties pat sapņos...
Secinājums ir viens - stupid people all around us