Teo!

Blogs and Chats

Teo!

Postby Teodors » 05 Jul 2017, 11:00

Teodors

Image

Šķirne: Velsas springerspaniels
Dzimis: 2016. gada 12. decembrī, Somijā
Saimniece: Lote
Dzīvesvieta: Rīga, Skanste

Saimnieces sajēga par suņu audzināšanu: Visai maza.

__________________________________________________________

Teodors ir mans pirmais suns, un man tiešām ir ļoti maza nojausma par to, ko es daru, kas ir viens no iemesliem, kāpēc sāku šo blogu un esmu piešķirusi tam tik stīvo nosaukumu - Audzināšanas darba programma. Blogu veidoju ar cerību, ka šis mani motivēs vairāk ieguldīties Teodora audzināšanā, un ļoti labprāt dzirdēšu komentārus arī no citiem suņumīļiem un ekspertiem. Ceru arī jūs izklaidēt, un solos dalīties gan priekos, gan bēdās.

Šeit mani ievilka Spīgana, kurai jau sen solīju, ka būs blogs, bet līdz šim tam nebiju saņēmusies.

Tūliņ sekos ļoti izvērsts mūsu šī brīža vēstures izklāsts ar foto elementiem, bet es gribēju vispirms sasveicināties un saprast, kā strādā ierakstu veidošana, un vai attēli parādās vajadzīgajā izmērā. :)

Čau!
Last edited by Teodors on 25 Sep 2017, 12:55, edited 1 time in total.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 05 Jul 2017, 12:21

Kā jau solīju, mēģināšu jūs iepazīstināt ar Teo un visu, ko līdz šim esam piedzīvojusi. Īsi nebūs un strukturēti laikam arī nē - ir tik daudz, ko stāstīt - bet gan jau ar laiku man aizies arī tādi pārskatāmāki gabali par vienu tematu. Te nu būs viss stāsts līdz šim.

Kā mēs satikāmies
Tas, ka mans būs suns, bija pilnīgi skaidrs jau no dienas, kad sāku pasaules gaitas - man patīk visi dzīvnieki, bet, ja cilvēki obligāti jāliek kādās kategorijās, tad es ietilpstu pie tiem, kas ir Suņu cilvēki. Jautājums bija tikai - kad. Šī gada novembrī nolēmu, ka beidzot ir pienācis laiks. Stabils darbs, dzīvoklis vienai, mazdrusciņ vientulības un ziemas depresijas - perfekta recepte suņa iegādei, ja pievieno vēl arī ļoti piesardzīgu, analītisku un mērķtiecīgu prātu.

Pēc padziļinātas suņu šķirņu izpētes internetā, ļoti pārliecināti meklēju tieši Velsas springerspanielu. Biju gatava gaidīt līdz nākamā gada novembrim, kad vienīgajai WSS audzētājai Alīnai no Kennel Redsprings solās kucēni. Janvārī biju aizbraukusi pie Alīnas ciemos, izstaigājos kopā ar viņas sešiem (!) velsiešiem, un viņa man teica: "Šī ir tava šķirne." Es nevarēju nepiekrist. Neņemšos skaidrot, kā tas ir, kad tu satiec savu šķirni, jo daudzi no jums to tā pat visticamāk zina. Pēc skata, pēc temperamenta, pēc interesēm - velsieši ir manējie. Tā kā tobrīd gribēju kucēnu ātrāk (šeit iezvanās ziemas depresijas zvaniņi), sākām meklēt iespējas ārzemēs. Tomēr, kad viena jau ilgi runāta audzētava Čehijā man atteica, jo piedzima mazs skaits kucēnu, nolēmu tomēr gaidīt līdz novembrim.

Aprīļa sākumā Alīna man atsūtīja kārtējo ziņu par kādu velsiešu kucēnu, kas meklē mājas - šoreiz no Somijas - un es neko daudz nedomājot aizrakstīju audzētājai Kirsti. Joprojām plānoju ņemt kucēnu novembrī, bet nekas jau nekait apjautāties.

Image
Šie bija foto, uz kuriem skatījos, kad bija jāpieņem lēmums - ņemt ciet Teo, vai gaidīt līdz novembrim, kad man būs mazs, pūkains kucēns.

Soli pa solim sarakstoties sapratām, ka Teodors (tobrīd Gerijs Grants) tomēr būs manējais. Kirsti (jau visai ilgi) meklēja Teo īstos saimniekus, un redzēja mani kā labu opciju, Alīna priecīgi čivināja, ka viņas dāmām būs jauns kavalieris, bet es skatījos uz sava siržulauzēja purniņu bildēs un domāju - ai, nu ko tur daudz. Noorganizējām tikšanos Tallinā un braucām pakaļ.

Image
Mūsu pirmā tikšanās. Mani satiekot, Teo piečurāja Tallinas viesnīcas grīdu, un galīgi nebija ieinteresēts būt mans superdraugs. Biju mazliet noraizējusies, bet, kad paņēmu pavadu un teicu - ejam, viņš ļoti spriganā solī devās man līdzi, ieleca mašīnā un izskatījās gatavs jauniem piedzīvojumiem.

Sākums
Pie manis Teo ieradās 20. maijā, kad viņam bija jau pieci mēneši. No sākuma bija ļoti kautrīgs, negribēja iepazīties ne ar svešiem cilvēkiem, ne suņiem, man sekoja ik uz soļa. Varēju iziet bez pavadas un zināt, ka viņš man tik un tā ies pie kājas, jo bail mani pazaudēt. Dzirdēju daudz komentārus par to, ka man ir ideāls suns, jo neceļ traci, ir mierīgs, pieklājīgs, bet vērā ņemama daļa no tā, manuprāt, bija kautrīgums un bailes.

Jau uzreiz redzēju velsiešiem raksturīgo dabu - ārā varam dauzīties, bet iekšā ir miers un čučēšana - kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos tieši šo šķirni. Studio tipa dzīvoklī Rīgā man nevajag trakotāju, bet ārā es ļoti labprāt izskriešos un viņu nodarbināšu.

Image
Pirmās dienas mājās. Teo ātri saprata, ka es tagad esmu viņa cilvēks, un neskopojās ar mīlestību un apbrīnu manā virzienā. Ar svešiem gan gāja grūtāk, bet pēc trīs dienu pielabināšanās suns izgūlās un ļāva kasīt vēderu arī vīrieškārtas ciemiņam, kura uzmanības apliecinājumus no sākuma apveltīja ar izmisīgu bēgšanu, čurāšanu un smilkstēšanu.

Cītīgi ņēmos viņu socializēt. Gāju uz suņu parku (Ziedoņdārzā), kur necēlu ne ausi, kad draudzēties nāca arī lielāki suņi, no kuriem Teodors no sākuma baidījās. Bailes ļoti ātri pazuda, bet izskatās, ka Teo labprāt sevi dod citiem par apakšnieku - lielāka suņa priekšā vienmēr nometīsies uz muguras, un ļauj visiem sev grauzt ausis tā, ka pēc katras suņu parka apmeklēšanas man gribas viņu kārtīgi izmazgāt (kā švamme, pievilkusies ar siekalām un melnzemi), bet cenšos ar to neaizrauties. Kad zeme sakalst un nobirst, spalva paliek tāda ļoti maiga. :)

Image
Mājās Teo patīk gulēt. Vislabāk man pie sāna. Naktī Teo gulēt gultā neļauju (guļ vai nu uz zemes, kur viņam labāk patīk, vai būrī), bet aizliegt viņam vispār atrasties gultā manā mazajā dzīvoklītī būtu aizliegt izmantot 1/4 daļu visas pieejamās telpas, tāpēc tagad Teo drīkst tusēt pa gultu, ja uz tās ir pārklājs.

Socializēju arī ar cilvēkiem - uz ielas, parkā, gāju uz draugu pasēdēšanām ar suni. Pēc mēneša mājās pusi nakts nosēdējām arī Aleponijā. Otrajā nedēļā gājām arī uz darbu, kur arī Teo uzvedas priekšzīmīgi - ienāk, aposta, un tad guļ zem galda, līdz ejam prom. Svešajiem čāpo klāt, aplaiza rokas, un tad atkal guļ. Izņēmumi šim mieram ir tad, kad birojā ir arī kolēģes Bostonas terjers, kuram Teo ausis laikam ir mīļākā graužamlieta. Tad viņiem visu laiku vajag skriet.

Image
Teo birojā. Parasti viņš guļ pieklājīgakā paskatā, bet, kad ciemos ir Bostonas terjers, tad pēc dauzīšanās viņš vairāk atslēdzas nekā guļ.

Uz vienu nedēļas nogali pieskatot mazo Bostonas terjera kucīti, novērtēju, cik labi esmu izvēlējusies savu šķirni. Laiku pa laikam bija jāieliek abi timeout būrītī, pie kura radinu arī Teo. No sākuma viņam būrī ļoti nepatika - ja dzīvoklī suns man visur seko, tad brīdī, kad gāju uz būra pusi, lai norādītu, ka tagad vajag līst iekšā, viņš no manis bēga. Bet pēc būra atkārtotas iepazīšanas divatā, es izkārtoju pa visu būri gardumiņus, ļāvu salasīt, tad izkārtoju vēlreiz, bet aiztaisīju ciet durtiņas. Tagad būrī iet labprāt.

Image
Pirmajā bildē māsa audzina terjeru, lai nebrūk virsū Teo. Nav tā, ka neaudzināma, klausa, kad kārtīgi sabar. Vidū kolektīvais timeout, bet pa labi draudzējamies ar būri.

Jāsāk audzināt
Līdz ar baiļu un kautrības zudumu pa gaisu aizgāja arī ideālā suņa tēls - vismaz no malas skatoties. Teo tagad ļoti, ļoti, ļoti grib draudzēties ar VISIEM suņiem, uz ielas vienmēr rauj pavadu, kad ierauga suni, ko cenšos izaudzināt, liekot viņam mierīgi apsēsties un atslābt. Reizēm izdodas. Ja kādreiz esmu atļāvusies bez pavadas kaut kur palaist, tad pēc suņa ieraudzīšanas viņš nav sasaucams, kamēr nebūs aizskrējies sasveicināties. Pie tā man nopietni jāstrādā.

Ar cilvēkiem draudzējas labprāt, bet vairāk ar sievietēm, nekā ar vīriešiem, un kaut kāda iemesla dēļ vienmēr rej un rūc uz maziem bērniem, kad viņi ienāk "viņa telpā" (kaut kur, kur viņš ir bijis pirmais un bērnus "sagaida"). Pēc kārtīgas iepazīšanās nekādas citas agresijas pazīmes nav, labprāt ar bērniem spēlējas, ļauj glaudīt, apskaut, ņurcīt, un publiskās vietās arī nekādas riešanas nav. Uz pieaugušajiem tā reaģē reti - tikai tad, ja ilgstoši grabinās pie durvīm, un uzreiz apklust, kad ierauga. Pāris nedēļas nogales dzīvojām vienā mājā ar zīdaini, kuru reizēm liek atpūsties uz grīdas - Teo viņu aposta, bet citādi pārāk neinteresē.

Image
Spīgana jau padalījās ar bildēm, bet es vēlreiz ielikšu mūsu tikšanos ar Mio. Ļoti labi saskanēja, labprāt tiksimies vēl!

Nākamais raižu punkts ir tas, ka Teo nav lielākais mantiņu fans. Esmu ieinteresējusi viņu rotaļās ar bumbiņu, bet vienīgajā suņu skolas nodarbībā, uz kuru aizgājām, otrā daļa bija rotaļa ar aportu - bet Teo, pirmkārt, aportā negrib ieķerties, un, pat ja ieķeras, uzreiz man atdod, ja es izrādu interesi. Viņam vairāk patīk rotaļāties ar mani, mantiņa paliek vienaldzīga, un ļoti viegli arī pazūd uzmanība - ja aizmetu bumbiņu, viņš skries pakaļ, spēlēsies, nesīs atpakaļ, mēģinās mazliet aizbēgt ar bumbu (bet vienmēr atdos), bet, ja būs kāds skaļāks troksnis, vai atnāks jauns cilvēks, vai kāda spēcīgāka smarža, viņš uzreiz metīsies izpētīt to. Tas notiek arī tad, ja viņu par daudz saslavēju. Viņš tik ļoti priecājas par manu "malacis", ka uzreiz metas man virsū, guļas uz muguras un aizmirst visu, ko darījām. Tā reizēm notiek arī ar citām komandām, piemēram, "sēdi". Ar šo arī jāstrādā.

Image
Ja uz ielas kāds izrāda interesi, vienmēr atļauju draudzēties. Attēlā sākām ar vienu bērnu Ziedoņdārzā, pēc minūtēm desmit bija jau seši. Teo ļāvās, bet visa uzmanība bija uz mani. Attēlā pa labi saņemam rakstisku brīdinājumu par suņa vešanu pastaigā (pavadā) cauri jaunajam Barona ielas bērnu laukumam. Zīmes nekur nebija, bet man tā pat tas esot bijis jāzina.

Man nav šaubu, ka Teo visu var iemācīt, un jautājums nav par neaudzināmu suni - jautājums ir par to, vai es mācēšu sevi disciplinēt pietiekami, lai to suni izaudzinātu. Vai atradīšu pareizo pieeju, lai ieinteresētu viņu aporta tipa mantās, vai nesūtīšu jocīgus signālus, ko suns nemācēs iztulkot.

Šobrīd Teo māk sēdēt pēc komandas, mācu arī gaidīt. Tas pajūk, ja notupjos, lai uzņemtu bildi - tad viņam gribas pie manis skriet, nevis sēdēt. Ja viņš mani dzirdēs (kas notiek selektīvi, ja citur ir kas interesantāks, piemēram, putns), viņš nāk uz komandu "nāc". Viņš galīgi nesaprot, ko no viņa gribu, kad mēģinu pierunāt iedot ķepu.

Dzīvoklī Teodors man seko pat uz tualeti. Es smejos, ka viņam tā vēlme būt ar mani visur kopā ir ļoti selektīva - es nekur bez viņa nedrīkstu iet, bet viņš pats var bizot prom bez jebkādiem satraukumiem. Tāpēc, ja man jāieskrien veikalā, es pieskatītājam palūdzu iet prom ap stūri, kamēr pati stāvu uz vietas, vai, ja eju prom, daru to, kamēr viņš neredz. Tomēr, ja arī viņš kaut kur aizbizo un izliekas mani nedzirdam uz mirkli, kad izpētāmais ir izpētīts, tad gan taisnā ceļā jāskrien pie manis.

Image
Brokastis ar skatu.

Ēšana
Teo šobrīd vēl cenšas nomocīt audzētāju līdzi doto, milzīgo sauso barības paku, kas viņam ļoti neinteresē, bet paralēli dodu arī gaļu - vistu kakliņus, cāļa pusspārnus. Kārumiem ir kaltētas cūkas ausis, dažreiz sagriezta desa, vistas kotletes, pa kādai paciņai veikalā pērkamo gardumu. Ēd viņš ļoti aizrautīgi, ja ir konkurence, citādi bļodiņa var pilna stāvēt ilgi, paēdīs varbūt reizi dienā. Svešās vietās reti kad dzer ūdeni.

Image
Mežaparkā Teo skaisti nosēdās uz komandu "sēdēt", un neskrēja pie manis, jo fotografēju, kājās stāvot.

Piedzīvojumi
Ceļot ar viņu ir ļoti viegli. Teo patīk braukt ar mašīnu, nav nekādas vemšanas vai siekalošanās. Arī ar vilcienu ceļojam visai daudz, Teo tikai čuč. Ja mājās viņu atstāt ir grūti, jo viņš mēdz kaukt (lieta, ko izdevās apkarot ar komandu "gaidi" un iešanu prom un atgriešanos sešas reizes pēc kārtas), un man ejot prom uz ielas (kad jāieskrien veikalā, kur suņi nevar), viņš ļoti rauj pavadu, tad mašīnas bagāžniekā viņš paliks labprāt bez jebkādiem iebildumiem.

Regulāri braucam ar vilcienu uz Cēsīm, kur viņš pats jau māk ielekt vagonā no perona (tomēr liels augstums). Bijām arī Līču-Laņģu klintīs, kur viņš ar ieskrējienu uzskrēja augšā pa principā stāvu sienu, kur cilvēkiem bija iecirsti pakāpieni, lai uzkāptu alā. Bez manis jau nevar, un tad jau var skriet arī augšā pa sienām.

Image
Cēsīs Teo satika savu konkurentu uz manu mīlestību - jaukteni zirga lielumā vārdā Remis. Abi satiek ļoti labi, bet tikai tad, kad nav mani jādala - kad iekāpju gultā un man pievienojas viens no suņiem, tad viņš rūc, kad nāk otrs. Tā dara gan Remis, gan Teo, kuri abi citādi ir mazliet memmesdēliņi. Vienīgais veids, kā abi var gulēt gultā, ir tad, ja tie ir katrs man savā pusē.

Image
Kad man visu dienu bija jāstrādā Gulbenes pusē, atstāju suni pie māsas, kura, savukārt, suni uz savu darba laiku "aizdeva" savam draugam. Visas dienas garumā saņēmu bilžu ziņas par Teo piedzīvojumiem, kuros viņš meties ļoti nekautrīgi, daudz nebēdājot par manu prombūtni. Par to man bija liels prieks.

Image
Nupat pavadījām trīs dienas, ceļojot pa Latgali. Nekādu sūdzību par Teo uzvedību man nebija, palikām Sventes muižā un viesu mājās pie Ežezera. Teo bez manis nevarēja, tāpēc arī bez problēmām kāpa arī visus skatu torņos.

Kad atbraucām mājās, tad gan piedzīvojumu bija gana, suns man nogūlās blakus, paskatījās acīs un jautāja: "Nu, varbūt pietiks?" Diez vai pietiks. Bet kaut kā sadzīvosim. Tā, lūk.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Spigana » 05 Jul 2017, 12:30

Lote, ak dies, Tev ir vienkārši sapņu suns. :sirsninas: :sirsninas: :sirsninas:
Un parkā skatoties uz to, cik jums ir forss kontakts un cik gribīgi Teo ar Tevi strādā, Tu noteikti viņam vari iemācīt absolūti jebko. :jaa:
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1168
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 05 Jul 2017, 12:53

Paldies, man arī tā šķiet, ka sapņu suns. Es tiešām nesaprotu, kāpēc visiem nav velsieši, jo, nu - Teo. :sirsninas:

Pārlasot, ko sarakstīju, redzu vēl ļoti, ļoti daudz, ko neesmu pastāstījusi. Liela daļa no lietām ir tādas, kas varēja būt problēma, bet nav, tāpēc es aizmirstu, ka par to vispār jārunā.

Piemēram, Teo pirmajās divās nedēļās divreiz piečurāja dzīvokli (koridorā pie durvīm) un divreiz kāpņutelpu. Pēc fakta es viņu baigi nebāru, jo esmu dzirdējusi, ka no tā nav jēgas, un zināju arī, ka tas ir tikai tāpēc, ka biju novilcinājusi kārtējo pastaigu. Vienkārši visu uzreiz saslaucīju, nelaidu pašu klāt. Kāpņutelpu viņš sačurāja pa ceļam uz āru, un arī vietā, kur uz grīdas noplēstas flīzes - viņš ļoti pievērš uzmanību tam, kur viņš čurā vai kakā, vienmēr nost no ietves, zālītē, un laikam tās noplēstās flīzes likās kā gana "neoficiāla" vieta, kur čurāt. Brīdī, kad sāka čurāt, strauji rāvu aiz pavadas un teicu: "Nē!", sanāca tikai mazliet sapilināties. Tagad problēmu vispār vairs nav, viņš ciešas pat tad, ja sanāk izskriet ārā tikai divreiz dienā.

Kad nebiju vēl izmēģinājusi būrī izkārtot kārumus un iet prom sešas reizes ar komandu "gaidi", Teo, atstāts viens būrī, ļoti satraucās, un visu gan piečurāja, gan piekakāja. Tagad arī tādu problēmu vairs nav, lai gan uz ilgu laiku es viņu vairs būrī negribu atstāt, neesmu pārbaudījusi.

Vēl viņš pirmajā dienā bija sadomājis pagrauzt grīdas līstes, un es laidu vaļā savu dusmīgās balss tirādi, par ko mana māsa ļoti smejas, jo es nevaru izdomā, ko teikt, tāpēc tikai atkārtoju: "Es esmu dusmīga!" ļoti uzvilktā balsī. Viss, vairs nekas šajā dzīvoklī nav aiztikts, grauzt var tikai savas mantiņas un miers.

Noteikti ir vēl ļoti daudz kas, tā kā droši jautājiet, ja kaut kas interesē.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Spigana » 05 Jul 2017, 13:06

Sasmējos par to "Es esmu dusmīga". :kanepe:
Bet suņiem jau vispār intonācija ir svarīga, viņu tak neinteresē, ko tiesi tie vārdi nozīmē, viņs saprot noskaņu. Un Tev ir tik izteiksmīga balss, ka arī es aizietu nokaunēties, ja Tu man uzvilkti stāstītu, ka Tu dusmojies. :kanepe:

Par sačurāšanu un sagraušanu - ak dies, nu tas tak ir kucēns! Tā un ne tā vien ir gadījies principā visiem un pie normālas audzināšanas no tā izaug. Tā pat īsti nav problēma, drīzāk jau augšanas posms.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1168
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Māra » 06 Jul 2017, 15:27

Ak, Teodors šķiet BURVĪGS! Gaidu nākamos ierakstus, vēl vairāk bilžu un lai izdodas!
(Teodoram varbūt ir arī Instagram konts? Vai vismaz viņa saimniecei ar daudz Teodoriem? :sarkstosa: )
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2484
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Imagine » 10 Jul 2017, 22:01

Apsveicu ar pievienošanos blogu sadaļai!
Jauneklis ļoti jauks un simpātisks - ar interesi sekošu līdzi jūsu gaitām. :)

Kā puikam ir ar palikšanu vienam pašam mājās? Vai arī tāda situācija vēl nav bijusi.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 526
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Alpina » 17 Jul 2017, 17:22

Vai vari padalīties ar savu Latgales braucienu komplektā ar suni? Ko apskatījāt un kā ar draudzīgumu suņiem šajās vietās? :)
User avatar
Alpina
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 390
Images: 13
Joined: 22 Dec 2014, 09:25

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 10 Aug 2017, 20:43

Esmu atgriezusies, lai ar jaunu sparu ieguldītos Teo treniņā. Nolēmu, ka mājupceļš no jaunās suņu skolas varētu būt laiks, kad arī regulāri atskaitīšos par progresu vai regresu.

Suņu skola
Vispirms par mani. Man nepatīk suņu skola. Tam nav nekāda sakara ar vietu, treneri vai skolasbiedriem, šādas lietas vienkārši nav viens no maniem talantiem. Es atkal jūtos kā sporta stundās, deju nodarbībās, tenisā, jāšanā un teātra kustību nodarbībās - brīdī, kad man ir jākustas, man nav nekādas nojausmas par to, kur atrodas un ko dara manas ķermeņa daļas, bet galva pārstāj reģistrēt domas un darbības, un spēj tikai atkārtot to, ko esmu iepriekš cieši nodomājusi, ka teikšu vai darīšu - nekādi labojumi, pielāgošanās vai novērojumi.

Es zinu, ka tā ar mani notiek, tāpēc visu maksimāli cenšos noskaidrot, pirms sāku darbību, un pēc darbības cenšos uzzināt, ko esmu izdarījusi, no tiem, kas skatās no malas. Galu galā pazīstamas darbības es ar laiku iemācos, bet tas notiek lēni - vispirms man ir jāsaprot, ko es vispār daru, un tikai tad - kā to izlabot. Tas mani ārkārtīgi nogurdina un lepnuma vietā, kad esmu apguvusi kaut ko jaunu, es jūtu tikai atvieglojumu, un pēc nodarbībām esmu pārgurusi un īgna.

Teodoram pašam bija ļoti grūti sakoncentrēties uz darbu - vispirms satrauca tas, ka apkārt ir citi suņi, ar kuriem ļoti gribējās draudzēties, bet pēc tam es pat nezinu - tas, ka ļoti smaržīga grīda? Kaut kādas komandas mēs izdarīt spējām - piemēram, iet uz apli un apsēsties. Bet mierīgi sēdēt vispār nebija opcija, nemaz nerunājot par gaidīšanu, lai es kaut kur ietu. Teo ļoti labprāt pie manis skrien, ja es kaut kur dodos (pamati komandai "šurp/nāc"), bet tas nebija nekāds pārsteigums. Nekad nebijām darījuši komandu "gulēt", ar to vēl individuāli strādāsim.

Es nemāku strādāt ar pavadu labajā rokā un suni - kreisajā pusē, jo pavadu vienmēr turu kreisajā rokā. Karīna teica, ka kārumus varētu arī mazākus, bet man jau tagad tie nemitīgi krīt ārā no rokām, novēršot Teo uzmanību. Kopumā tas viss man šķita kā spīdzināšana, es nemitīgi svīdu un pazudu savos melnajos caurumos, kad centos prasīt no Teo komandas. Bet zinu, ka Teo to vajag, un viņa dēļ es varu arī paciest. Galvenais, ka tagad ir suņu skola, ko varu pati arī sasniegt bez auto.

Manas izjūtas par fizisku skološanos kā tādu noliekot malā, pirmā nodarbība pie treneres Karīnas Ulbrokas ielas angārā atstāja patīkamu iespaidu. Man patīk treneres pozitīvā attieksme, pacietība, arī pieejas es saprotu un viss tiek paskaidrots.

Kārumiem nopirku kilogramu vistu sirdis, ko novārīju un sagriezu astoņās daļās katru. Bet bija brīži, kad arī par kārumiem bija pofig, jo reāli smaržīga grīda taču, un kaut kur jāskrien.

Teo ir iekaisusi auss, ko reizi dienā tīru un pilinu tajā zāles, un sestdien ir Velsas springerspanielu salidojums, kurā noteikti būs skaisti, bet nav tā, ka varēšu lepoties ar labi audzinātu suni. Labu suni - noteikti. Bet ne gluži labi audzinātu.

Karīna teica, ka jāapgriež spalvas uz vēdera, lai viņš nečurā sev virsū. Tagad jāizdomā, kur un kā to noorganizēt.

Image
Mēs noguruši rakstām bloga ierakstu.
Last edited by Teodors on 10 Aug 2017, 21:12, edited 1 time in total.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 10 Aug 2017, 21:11

Māra wrote:(Teodoram varbūt ir arī Instagram konts? Vai vismaz viņa saimniecei ar daudz Teodoriem? :sarkstosa: )

Teodoram sava konta nav, bet tāds ir Lotei. Tur nav tik daudz Teodora, kā gribētu būt, bet, ja seko līdzi InstaStories, tad tur gan ir gandrīz tikai Teodora video.

Imagine wrote:Kā puikam ir ar palikšanu vienam pašam mājās? Vai arī tāda situācija vēl nav bijusi.

Mājās kopš maija viņš ir palicis kādas piecas reizes. Viņam vienam palikt patīk tikai mašīnā, un mājās viņš ļoti gaudo - te ir attēls ir skaņas ierakstiem četrās no piecām reizēm, kad viņš ir bijis viens - hronoloģiskā secībā no augšas uz leju. Visi pīķi pa vidu ir gaudošana.

Image

Sākumā bija ļoti traki, bija izārdīts un piekakāts, piečurāts būris, tagad ir mierīgāk, bet joprojām gaudo. Labi, ka strādāju no mājām/varu vest suni uz ofisu.

Kad nupat atskaņoju skaņas failus, vietās, kur grabinos gar durvīm un tās slēdzu ciet, Teo sāka riet. :)

Alpina wrote:Vai vari padalīties ar savu Latgales braucienu komplektā ar suni? Ko apskatījāt un kā ar draudzīgumu suņiem šajās vietās? :)


Tā kā Latgalē bijām darba dienās, cilvēku visur bija maz vai nebija vispār - suni ņēmām līdzi visur. Pilskalnos un dabas takās staigājām arī bez pavadas, uzkāpām Lielā Liepu kalna skatu tornī, aizgājām līdz Čertoka ezeram, patupējām uz Nīcgales lielā akmens, pastaigājām pa Dinaburgas pilsdrupu takām. Apgājām apkārt Aglonas bazilikai - tā arī netapa skaidrs, vai vispār drīkstējām iet teritorijā ar suni, bet prom neviens nedzina. Izmetām arī pastaigu loku pa Rēzekni, kur vienās humpalās, kur drēbes pārdod uz svaru, atļāva ienākt ar suni. Suņiem draudzīgas ēstuves gan neatradām ne Daugavpilī, ne Rēzeknē - Rēzeknē vienīgi tā laime, ka Ausmeņa kebabam bija terase. Citādi Teo atvilka elpu mašīnas bagāžniekā - ēdām ātri un ilgi meklējām stāvvietu, kas būtu ēnā.

Pa nakti palikām Sventes muižā un tad vienā ļoti shady viesu mājā, kura izrādījās kā vienkārši māja ar vienu brīvu istabu. Abās vietās par suni nedaudz piemaksājām - 7 un 10 EUR, nebija tā, ka suņus baigi gaidītu, bet sūdzēties arī nesūdzējās.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Imagine » 10 Aug 2017, 21:31

Tam nav nekāda sakara ar vietu, treneri vai skolasbiedriem, šādas lietas vienkārši nav viens no maniem talantiem.


Nepārdzīvo - visiem sākumā ir grūti, un strādāšana ar suni ir darbs, kas prasa pūles un daudz laika.
Un pat pēc tam, kad liekas - kas tad tur, es jau visu zinu - nākamais suns visu apgriež ar kājām gaisā. Man, piemēram, Smaidiņam sākumā pat ideja "no rokas ņemt ēdienu" bija pilnīga mistērija, par kaut kādu "sēdi", "guli" un visu pārējo nemaz nerunājot.

Būs labi - tavam puikam viss mūžs vēl priekšā un laika mācībām vēl daudz.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 526
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 13 Aug 2017, 10:50

Kamēr vēl esmu savā doggo high, gribu uzdrukāt atsauksmes no Velsas springerspanielu ballītes, kuru organizēja Alīna no Kennel Redsprings. Tik milzīgu sirsnību un mīlestību pret savu šķirni un saviem cilvēkiem, manuprāt, var sastapt reti kur.

Mēs satikāmies Jaunmārupē, blakus vietai, ko sauc Jaunmārtiņi, kur ir liels suņu laukums un ezers (? patiesībā nezinu, nepārbaudījām, bet suņi un saimnieki no brīžiem no kaut kurienes atgriezās slapji). Alīna un Aleksejs bija sagatavojuši balvas un piemiņas nieciņus, kā arī sagaidīja no katra velsieša un saimnieka prezentāciju (introverta šausmas). Uz mirkli satiku arī Imagine (bez Smaidiņa), kura (vai drīkstu izpļāpāties?) apsver iespēju tikt pie ideāla suņa velsieša izpildījumā. :) Pārrunājām arī velsiešu un Teo vienīgo trūkumu - nespēju palikt vieniem. Kā jau minēju agrāk, Teo palicis viens ļoti kauc.

Aizkustinoši bija arī noskatīties, kā Alīnai sekoja viņas pieci velsieši - kad viņa izgāja no teritorijas, žoga stūrī pacietīgi sēdēja vismaz četri no pieciem suņiem, luncinot astes un gaidot "mammu" atpakaļ. Arī Teo, lai arī labprāt ar visiem sapazinās, pārsvarā vienmēr atrada manu pēdu, uz kuras nolikt dibenu, kad viss interesantais bija apostīts. Izņēmums, protams, bija tad, kad mums bija sevi jāprzentē - tad gan interesants bija pilnīgi viss cits. Bet galu galā savu "mazo programmu" mēs nodemonstrējām - "sēdi", "dod ķepu", "otru ķepu", un tad visu samulsināšanai Lote uzmeta kūleni.

Mums diemžēl pasākums bija jāpamet pirms konkursiem, ko Alīna un Aleksejs bija sagatavojuši, bet nākamgad plānojas pasākums ar palikšanu pa nakti, uz ko noteikti parakstītos.

Visi suņi uzvedās pieklājīgi un draudzīgi (ar diviem izņēmumiem, kas jutās īpaši seksuāli aktīvi). Nebija nekādas plēšanās, arī ne pārāk lielas ālēšanās. Visi labprāt ļāvās, lai ar viņiem iepazīstas, bet vislielāko sirsnību izrādīja pret savējiem, klausīja saimniekus. Sapņu suņi.

Te daži foto no pasākuma:
Image
Velsieši pozē.

Image
Priecīgs.

Image
Velsieši ir TIK DAŽĀDI! Man nebija problēmu atšķirt Teo no citiem suņiem, jo, kā pati teicu, Teo bija vissmukākais un visvairāk izskatās pēc duraka.

Image
Skaistuļi.

Image
Alīnas un Alekseja sagatavotās balvas. Pa pudelei tika gan tiem, kam labi gājis sacensībās, gan tiem, kas iesākuši velsiešu dzimtu Latvijā, gan velšukam, kas šogad pārcietis trakas operācijas un uz pasākumu ieradās ar pilnībā noskūtu garo spalvu - arī tā izskatījās ļoti jauki!

Image
Iekšā 100% brieža gaļa. Teo garšoja.

Image
Alīna ar Velsas karogu. :)

Te arī viens video, lai dotu ieskatu suņu paradīzē.

__________________________

Viena no lietām, ko saņēma visi velsiešu saimnieki, bija īsa choke tipa pavada. Es nezinu, kāda attieksme pret tādām pavadām ir forumā, bet es izmēģināju to ar Teo, un šobrīd iešana kaut kur ir pavisam cita lieta - viņš ir daudz, daudz labāk vadāms, neārdās pat tad, kad ejam garām kaķiem, jo pie pirmā spiediena saprot, ka nebūs aršana, un kopumā uzvedas kā paraugsuns. Ļoti palīdz arī tas, ka pavada ir īsa, jo dažreiz sanāk Teo palaist garākā pavadā, un tad rāviens ir šausmīgs, ja tāds notiek - liekas, ka viņš man izraus no pleca roku.

Nezinu, kā uz pavadu skatīsies suņu skolā, bet es to redzu kā ideāli piemērotu arī tiem apstākļiem. Citādi savu melno pavadu piecreiz tinu ap roku un tā tik un tā visur pinās.

Image
Teo jaunā pavada.
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby fedelta » 13 Aug 2017, 11:10

Jaunmārtiņos ir ezers/dīķis, ja nemaldos, tur mēdz notikt suńu glābēju nodarbības.
Bet varbūt arī jaucu kaut ko.
Sunim piemīt skaistums bez iedomības, spēks bez uzpūtības, drosme bez nežēlības un visi cilvēka tikumi tikai - bez grēkiem...
Image
User avatar
fedelta
Veteran
Veteran
 
Posts: 1506
Images: 25
Joined: 13 Aug 2013, 21:47
Location: Jelgava

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Imagine » 13 Aug 2017, 14:46

Žēl, ka bija jādodas tik ātri projām un velsiešu prezentācijas neredzēju. Būtu bijis interesanti dzirdēt, ko katrs stāsta. Toties suņi ar dažiem izņēmumiem ļoti ziņkārīgi, ļoti draudzīgi un galvenā iezīme - lai kur dotos un ko darītu, aste luncinās nemitīgi. :D
Kamēr ar māsām maliņā sēdējām, tikmēr savs pusducis klāt pienāca un ļāvās pabužināties, paglaudīties, samīļoties.

Mani pārsteidza arī augumu atšķirības - dažs labs tāds miniatūrs un smalciņš (bet pieaudzis), bet dažs labs dūšīgāks par vidusmēru. No Teo bildēm arī likās, ka viņš augumā būs lielāks, bet dzīvē pintiķītis vēl. :)

Uz mirkli satiku arī Imagine (bez Smaidiņa), kura (vai drīkstu izpļāpāties?) apsver iespēju tikt pie ideāla suņa velsieša izpildījumā. :) Pārrunājām arī velsiešu un Teo vienīgo trūkumu - nespēju palikt vieniem. Kā jau minēju agrāk, Teo palicis viens ļoti kauc.


Laika ir daudz, otrā suņa variantu arī, tāpēc palēnām eju cauri un iepazīstos ar visām iespējām. Mani drusku biedē "velcro dog" raksturojums un grūtībām palikt vieniem. Darba specifika tāda, ka no mājām strādāt sanāk maz, un paņemt līdzi ne vienmēr ir variants. Taču citādi - suņi, protams, brīnišķīgi. :)
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 526
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 01 Sep 2017, 14:29

Paturpinot "velcro dog" tēmu, pastāstīšu, kā mums iet ar būšanu vieniem - galvenie jaunumi šobrīd ir ap to, ka nedēļu bijām šķirti un es izmēģināju Dog Monitor aplikāciju, kad uz pāris stundām atstāju Teo vienu būrī.

Pēc prombūtnes satiku pusaudzi
Pagājušajā nedēļā biju Polijā, bet Teo atstāju māsai, jo nebraucu ar savu transportu un kalnos Polijā suņus nevar (lai arī uz ielām un laukos suņi ir visiem - piezīme, ka poļi pārāk neaizraujas ar savākšanu aiz saviem mīļuļiem). Es uzdrošinos apgalvot, ka es pēc sava drauga ilgojos vairāk, nekā viņš pēc manis - māsas sūtītos video skatījos vairākas reizes, un bez aizķeršanās atliku pilnīgi visu citu, ja ienāca jauns video. Teo ar māsu uzvedās labi, tikai ļoti ošņājās katru reizi, kad viņi atgriezās manā dzīvoklī (māsa domā, ka viņš meklēja mani), un viņai lielākas problēmas sagādaja tas, ka Teo īsti nevar atstāt vienu dzīvoklī - viņš gaudo. Vienu reizi māsa bija izskrējusi uz veikalu ap pusdesmitiem vakarā un es saņēmu īsziņu no kaimiņienes, kas lika gulēt savus bērnus, ka Teo briesmīgi gaudojot. Atvainojos un steidzīgi sūtīju māsu mājās.

Kad atgriezos, vainas sajūta par viņa atstāšanu lika ieslēgties paranojai un uz brīdi man viņš šķita pilnīgi svešs - pārāk mierīgs, pārāk tievs, jocīga vēdera izeja etc. Pēc pāris dienām izkristalizējās, kuras pārmaiņas ir īstas, bet kuras - iedomātas.

Ar vēdera izeju tiešām kaut kas bija nogājis greizi, bet Teo ir īsts veselīgas ēšanas čempions - ja suņu barība viņā izraisa patiesu interesi tikai tad, ja uz to ir konkurence, tad novārītos griķīšus viņš izēda uzreiz un ar lielu entuziasmu. Tā pat viņš trinas gar mani katru reizi, kad paņemu rokā ābolu vai bumbieri. Jēla gaļa, protams, arī ir topā, un es cenšos neskopoties - vienīgā problēma ir tā, ka nevaru pietiekami bieži iepirkties, jo negribu viņu atstāt mājās vienu. :) Bet līdz ar jaunajiem pavērsieniem ar Dog Monitor aplikāciju, centīšos tikt pie tādiem labumiem biežāk - un tad arī svara problēmu mēs nocīnīsim. Gribas viņu mazdrusciņ uzbarot.

Mierīgums gan bija absolūta ilūzija, jo šobrīd pastaigu laikā man ir sajūta, ka esmu atbraukusi atpakaļ pie kārtīga pusaudža. Iešana blakus vairs neeksistē, pasaule ir interesanta un skriet no manis prom ir forši. Kad uzdrošinos palaist Teo vaļā no pavadas, viņa pirmais mērķis ir nokļūt pēc iespējas tālāk no manis, un nav vairs svarīgi izčekot, kur es atrodos. Arī mantas beidzot ir foršas un notiek īsts cīniņš par manu striķī iesieto veco zeķi (iepriekš tā bija problēma - nevarējām spēlēties, jo viņš uzreiz visu atdeva). Skatīšos, cik no tā ir vienkārši māsas disciplīnas trūkums, ko izlabosim ar pieradumu atkal pie manis un maniem noteikumiem, bet cik - patstāvība, kas prasīs stingrāku roku un nopietnākus treniņus. Man gan ir ļoti, ļoti grūti saņemties uz suņu skolu. Šonedēļ atkal izlaidu, jo slimoju (tas arī iespējams ietekmēja Teo uzvedību, jo esam mazāk kustīgi).

Dog Monitor
Jau iepriekš minēju, ka ierakstu skaņu, kad atstāju Teo vienu, bet šodien izlēmu iet soli tālāk - sameklēju aplikāciju, kas man piedāvā gan audio, gan video ar manu suni reāllaikā. Līdzīgi kā zīdaiņu monitori, tikai vēl ar iespēju man pašai runāt ar manu suni, ja tas ir nepieciešams. Samaksāju aptuveni 10 EUR (5 EUR par aplikāciju datorā (Mac) un 5 EUR par aplikāciju telefonā (iPhone)) un izglābu savu kaimiņu ausis šodien. Aplikācijas mājaslapa ir pieejama šeit - nezinu, cik maksā Androīdiem, bet pieejama ir.

Es biju prom aptuveni divarpus stundas. Teo kaut kādā līmenī trokšņoja nepārtraukti (smilkstēja, negulēja, staigāja apkārt), bet vismaz katru reizi, kad viņš sāka kaukt, es viņu varēju apsaukt, pasargājot kaimiņu ausis. Izmantoju "nedrīkst" un "nē", kad viņš gaudoja, retajos brīžos, kad iestājas klusums, slavēju, un laiku pa laikam atkārtoju komandu "gaidi", un īpaši nodrošinājos, lai uz komandu "gaidi" es arī nāktu iekšā pa durvīm. Pārējais bildēs.

ImageImageImage
Aplikācijas skats bez video. "Teo is resting" nekad neredzēju ilgāk par divām minūtēm, bet izslēdzot aplikāciju pienāk paziņojumi, ja suns trokšņo - mierīgākiem suņiem droši vien ļoti noderīgi. Aplikācija nemitīgi atskaņo, ja suņa pusē ir kādi trokšņi, bet skaņu var arī izslēgt - tad nāk tikai paziņojumi.

ImageImageImage
Teo pirmā rekacija (pirmā bilde) uz to, ka kaut kur skan mana balss, kas saka "gaidi", bija ļoti smieklīga - no nolaistas galvas uz "kas tas bija?!". Vidējā bildē redzama gaudošana visā savā godībā - nezinu, kā vislabāk tai pieiet, jo it kā jau tādai uzvedībai nevajadzētu dot nekādu uzmanību, kā es arī daru ar smilkstēšanu, bet Teo gaudot pārtrauc, ja sabaru, un man tiešām bail par maniem kaimiņiem. Izvēlos klusumu pār labu audzināšanas metodi. Uz beigām Teo jau bija pieradis pie tā, ka mana balss kaut kur skan, un izskatījās varen apmierināts, kad viņu slavēju par klusuma brīdi. Interesanti, ka uz komandu "gaidi" viņš nemitīgi griezās uz durvju pusi, lai mani sagaidītu. Domāju, ka tā ir laba komanda un jāturpina izmantot.

Tā, lūk. Nezinu, vai šī aplikācija man palīdzēs Teo audzināšanā uz mazāk velcro suni, bet tā palīdz gaudošanas apturēšanā un man arī nav jāuztraucas, kā viņam vienam tur mājās iet. Tagad es zinu, ka slikti, nevis tikai domāju. :) Vienīgais mīnus - nājās vienmēr jāatstāj viena no manām ierīcēm, lai viņu monitorētu. Bet nu, es tā pat pārāk bieži viņu vienu neatstāju, un uz ofisu ejam abi kopā.

Citās ziņās - šodien randiņš ar Mio un Māras saluki!
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Henriete » 01 Sep 2017, 14:54

Baigi foršais blogs, apsveicu ar izveidi. ;) Redzu, ka esmu nogulējusi tā sākumu!

Par aplikāciju, forši. Esmu pārsteigta. Nebūtu iedomājusies, ka tādu piedāvā. Jāpamēģina un varbūt varēs ieteikt vēl kādam.
User avatar
Henriete
Veteran
Veteran
 
Posts: 2620
Joined: 13 Jan 2010, 21:22
Location: Latvia, Riga

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Māra » 01 Sep 2017, 14:59

Oo, es ar par aplikāciju nezināju. Skatīšu, ko viņi piedāvā androīdiem... Paldies, ka atrādīji. ^^
Uz drīzu tikšanos tad! Iespējams, pēc tikšanās ar saluki būsi augstākās domās par sava suņa uzvedību :kanepe:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2484
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Imagine » 01 Sep 2017, 20:29

Interesantas tās aplikācijas suņu novērošanai.

Ar atšķirtības stresu grūti cīnīties, taču, manuprāt, liela loma ir tam, ka tu iemāci sunim būt patstāvīgākam. Smaidiņš man gan ir ļoti neatkarīgs un patstāvīgs, bet, lai mazinātu to, ka viņš reizēm mani neliek mierā, uzsvērti un izteiksmīgi garlaikojoties, es viņa ēdiena porcijas saliku gudrajās mantās - kongos, kārbiņās, kastītēs u.c. Protams, šāda sagatavošanās prasa laiku, arī man reizēm ir slinkums, taču ar šādu ēdienreizi viņš patstāvīgi darbojas minūtes 30 - 45. Dažreiz pat ilgāk un rezultātā ir stipri piekusis. Ņemot vērā, ka tev ir spaniels ar labu ožu, varbūt arī Teodoram varētu patikt spēles, kur jāliek lietā gan deguns, gan galva. Tavā gadījumā tas nenozīmē, ka iedosi ēst un atstāsi vienu, sāc kaut vai ar to, ka viņš patstāvīgi darbojas tavā klātbūtnē. Facebook grupa "Dog Enrichment" var dot ļoti daudzas idejas domājamām mantām mājas apstākļos.

Otra lieta - tev sadzīvē visas suņu skolas lietas arī nevajadzēs, taču vērtīgas komandas būtu "vietā" (suns atgriežas uz savas sedziņas, deķīša) un "gaidi" jeb komandu sēdi/guli/stāvi fiksēšana gan uz laiku, gan uz attālumu, gan beigās abiem kopā. Man reiz bija audžubērns - VAS metiss - kuram par visām varēm vajadzēja man sekot pa pēdām. Prata arī durvis atvērt vaļā un pa logu izlēkt laukā (pirmais stāvs gan), tāpēc sākumā iemācīju "gaidīt" aiz durvīm un ātri atgriezties. Pēcāk jau varēju droši atstāt arī ilgāk, suns pakaļ nelauzās.

Te ir interesanta BBC dokumentālā filma par to, ko suņi dara, kad paliek vieni mājās, un ir trīs dažādi gadījumi par atšķirtības stresu, kuriem pieredzējuši treneri piedāvā arī risinājumus. Saite - http://www.dailymotion.com/video/x1e11m6 .
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 526
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Teodors » 07 Sep 2017, 21:47

Suņu skola - Lote turpina bastot
Ir ceturtdiena, diena, kad "pēc suņu skolas" biju nolēmusi regulāri ierakstīt kaut ko blogā, bet nu jau trešo nedēļu pēc kārtas esmu ļāvusi pat vismazākajam traucēklim mani atturēt no braukšanas uz suņu skolu. Darbs, slimošana, un šoreiz - pilns trolejbuss. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šādi "traucēkļi" paši par sevi ir smieklīgi - labāk plāno savu laiku, norij ibīti un pieciet iesnas, izsauc taksi - un es vienkārši padodos tai balstiņai manā galvā, kas man saka negribu negribu negribu negribu negribu. Man tā jau riebjas ar suni braukt sabiedriskajā transportā (kontrole piesienas 70% gadījumu, prasa, lai pērkam EUR 1,50 biļeti pie šofera, pēdējā reizē piekasīgs kontroles džeks sāka beztēmā kaut ko dirst par potēšanas pasi), bet pārpildīts transports ir reālas šausmas - nav, kur nolīst, nezinu, vai kāds nesāks uz mani aurot vai nenomīs sunim ķepas.

Ir jau kauns, bet labāk nevis kaunos, bet meklēju sev piemērotus risinājumus - jā, man riebjas, jā, man nav rakstura, jā, esmu tikai vienu soli no tiem cilvēkiem, kas nekad neiziet suņu skolu un ļauj savam sunim iet pa gaisu (mani lielā mērā glābj tikai tas, ka Teo ir absolūts mīļumiņš). Kad trenere cels klausuli, gribu sarunāt individuālās nodarbības sev izdevīgā laikā (un varbūt arī vietā?), ja tas būs iespējams. Ja nē, meklēšu citu treneri. Varbūt ir kādi ieteikumi? Vajag pacietīgu cilvēku, kas mani neapcels.

Individuālās nodarbības ir grūtāk nobastot, un man ir sajūta, ka varētu labāk strādāt tieši man ar visu manu nepatiku pret suņu skolu. Man ir iedoma, ka tur mēs neskriesim uz priekšu, pietiks laika uzdot visus jautājumus, un varēšu trenerim prasīt 100% uzmanību un skaidrojumus par to, ko es daru vispār, un kas no tā ir pareizi vai nepareizi.

Teo - emociju termometrs
Māra un Spīgana abas jau paspēja uzrakstīt par mūsu foršo pastaigu 333 trasē - par to, kā Rūsa no sākuma izdomāja, ka spēlēties ar Teo vajag tādā baigā mačo stilā, Teo no sākuma ("drošs paliek nedrošs") uzmetās uz muguras un rādīja vēderu ("nav ko lieki lekties"), bet pēc tam, sapratis, ka tā ir spēle, priecīgi lēca Rūsam atpakaļ purnā.

Pastaigas sākumā savu suni ļoti cītīgi vēroju, un, lai arī brīžos, kad Rūsa "draudēja", viņš cēla spalvu gaisā, asti starp kājām un vēderu gaisā, tad tūliņ pēc tam, kad Rūsa aizdesoja tālāk, arī Teo vicinot asti metās pakaļ - jo skriet taču ir forši. Līdz ar to, kad "draudiem" nesekoja īsti uzbrukumi, viņš bija gatavs mainīt savu uzvedību, balstoties tajā savā tīrajā dzīvespriekā un optimismā. :)

Tāda emociju lasīšana ir kaut kas, ko ļoti bieži novēroju un mīlu savā ideālajā sunī - viņš ļoti lasa telpu, uz priecīgiem cilvēkiem reaģē priecīgi (tiesa, jāsāk strādāt ar lekšanu virsū no prieka), bailīgiem īsti neiet klāt, vienaldzīgos ignorē. Tāpēc arī mājās un birojā ir miers - neviens cits neārdās, tad kāpēc lai viņš to darītu.

Dažreiz gan sanāk emocijas sajaukt un, ja, teiksim, viņš ļoti sapriecājas par kādu pazīstamo, kas nāk pretī pa ielu, iespējams mēģinās no prieka uzlekt virsū cilvēkam, kas iet pirms šī pazīstamā. Bet tā jau durakiem iet.

P.S. Pastaigu labprāt atkārtosim!

Velcro suņa update - sačurāta gulta
Kārtīgi saslavēts pēc tikšanās ar Rūnu, Mio un Teodora fanuklubu, Teodors divas stundas pēc atnākšanas mājās un stundu pēc manas aizmigšanas izlēma, ka tomēr nejūtas pārāk droši par to, ka toreiz aizbraucu uz nedēļu prom un todien izdomāju atstāt viņu vienu pašu uz divarpus stundām. Tā nu es pamodos ar suni, kas čurāja gultā tieši man blakus. Grūdu viņu ārā no gultas, uz ko viņš pretreaģēja ar pārlekšanu pāri manai sejai, kas savukārt pievērsa manu uzmanību otrai gultas pusei, kas arī izrādījās grandiozi sačurāta. Principā iezīmēts bija viss man apkārt. "Tu esi mana, un šī gulta ir mana, un viss smaržo pēc manis, šīs ir mājas, cik viss ir lieliski, nekad neej prom," ir tas, kā es iedomājos aptuveno Teo domu gājienu tonakt.

Nākamo dienu nebijām īsti on speaking terms, ko Teo ļoti labi nolasīja. Kamēr es, iesākusi jau nakts vidū, visu sestdienu pavadīju, demonstratīvi mazgājot katru dzīvokļa kaktiņu, Teo sēdēja būrī, lai nemaisītos man pa kājām. Būrī viņš pavadīja arī visu iepriekšējo nakti pēc incidenta. Un, ja parasti viņš būrī čīkst un visu laiku pavada sēdus, gaidot, kad atkal laidīšu viņu ārā, tad šoreiz pat nemēģināja smilkstēt un visai ātri apgūlās.

Gulta vismaz uz šo mana dziļā aizvainojuma brīdi viņam vairs nav atļauta nekādos apmēros, un arī šim noteikumam viņš ļoti klausa - pēc pirmajiem trim mēģinājumiem iekāpt gultā, kam sekoja kārtīga izlamāšanās no manas puses, izpratne par to, kas ir atļauts, un kas - nē - ir ideāla. Ja gribam pamīļoties, darām to uz grīdas, kur noklāju segu, un nu jau laiku pa laikam Teo ielien arī būrī, kur viņš var pagulēt uz sava mīkstā paklāja, ko viņš agrāk nedarīja. Jo kāpēc būris, ja var gultu?

Atsaucoties uz Imagine komentāru (paldies, ļoti forši ieteikumi, arī gudrās mantas plānoju), mani priecē tas, ka viņš tagad ļoti aizraujas ar savām mantiņām (kas manuprāt ir manas aizbraukšanas un pēdējās nedēļas attieksmes sekas) - labprāt iesaistās spēlēs gan ar mani, gan ar kaimiņu bērniem, kas dažreiz atnāk ciemos, un arī viens pats labprāt nosēžas kaut kur un grauž uz nebēdu.

Domāju drīzumā nomainīt sava bloga nosaukumu, bet vēl neesmu izdomājusi, uz ko. Varbūt varētu - "Es mīlu savu stulbo čurātāju". :) Ticu, ka iemācīsimies patstāvību, un domāju, ka viņš ļoti adekvāti reaģē uz mainīgajiem apstākļiem. Neko nevar padarīt, ka tik ļoti bail mani pazaudēt, ka jāsačurā visa gulta. Vismaz manas reakcijas viņš saprot un robežas ņem vērā - mums vienkārši vēl jāpastrādā.

Noslēgumam nosperšu vienu Spī bildi ar Teo, ko liku arī Instagram.
Image
Teo! || My wonderful idiot, my velcro dog, the reason I can't do anything social unless dogs are allowed, my biggest fan, my crybaby, my expert at cleaning faces, hands and feet, my night walk companion, my dance partner, my burden, my family.
User avatar
Teodors
Baby
Baby
 
Posts: 36
Joined: 10 Jun 2017, 13:53

Re: Audzināšanas darba programma

Postby Spigana » 08 Sep 2017, 09:55

Aaaau, jūtu līdzi par čurāšanu. :sajucis: Vienīgais, ko varu ieteikt - šādos gadījumos mazgāšanai noder etiķis. Noņem visas smakas un sunim pēc tam vairs nav asociācija, ka tā bija vieta, kur varēja pačurāt.
Bet Tava reakcija arī izklausās adekvāta, domāju ka otrreiz Teo neko tādu nemēģinās.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1168
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest