Fui,Suni, tev smird kājiņas! jeb kā mēs atvaļinājumā braucām.
Oriģinālais plāns gan bija bez suņa, by the way, bet gribējām kā labāk un sanāca kā vienmēr,ka beigās Aslans savam ceļojumu sarakstam varēja pievienot vēl 3 valstis.
Braucām no Beļģijas līdz Horvātijai, īsti bez plāna, bez bookingiem, ar Waze (labākā aplikācija ever!), ar māsu un ar suni. Mašīna līdz augšai pilna (tetris katru reizi,kad kaut kas jāņem ārā no mašīnas), teltis, suņa orto matracis (pieredze rāda,ka vajag, viņš jau neprasīja,lai viņu līdzi ņem...) un pretsāpju zāles,ja nu tas reimatisms sunim mēģina šačakarēt brīvdienas.
Austrija - palikām Halstatt, super duper pasaku cienīga vieta. Ciematiņš ar milzīgu ezeru, paslēpts kalnos. Palikām tikai vienu dienu, bet noteikti izbaudījām ga ezeru, gan ēdienu, gan viesmīlību.
Sunis un Halstatt ezers (ohh, kā man gribētos iemācīties fotografēt kā normālam cilvēkam!)
Horvātijas plāns bija vienkāršs - tikt līdz turienei un apskatīt visu,ko var apskatīt,līdz mums apnīk. Plāns? Plitvicas ezeri, Krka dabas parks un random lietas,kuras ienāk prātā.
Plitvicas ezeri bija viens piedzīvojums:
1-tas, ko es nebiju gaidījusi bija tie 42 grādi un bezvējš. Dzīvojot Beļģijā, citreiz aizmirstu,ka citiem ir normālas vasaras, nu tādāk,kādām tām ir jābūt. Bijām ekipējušies ar ūdens pudelēm priekš mums pašiem un suņa, labā ziņa - lai gan cilvēki ezeros nedrīkst peldēt, suņiem neviens neko neteica. Tā nu Resnais ik pa laikam tika ielidināts kādā no ezeriem, lai atvēsinās. Bet, līdz ar 42 grādiem un klinšaino zemi, sunim bija grūti iet. Tās 8h, ko pavadījām parkā suns ļoooti nogura, kājiņas sapampa, nācās daudz apstāties un atvēsināt suni. Tika nolemts,ka tiks pirkti suņu zābaciņi, jo atvaļinājums nav domāts, lai staigātu ar tulznām, pa karstu zemi.
2-cilvēku pūļi! Parkā bija ap 10tkst cilvēku, tas ir tas,ko mums teica reindžers, nekad parkā nebiju stāvējusi rindā, sastrēgumos,ko rada cilvēki taisot pašiņus. Note to myself - nekad nebraukt augustā.
3-Suņi parkā drīkst atrasties, tikai ar vienu noteikumu (kas man liekas tikai loģisks) - pie siksniņas.
Bija vairāki
drošie saimnieki, kuri savus mīluļus bija palaiduši vaļā un kuri desoja kur nu deguns rāda. Tas beidzās ar Aslana un viena veimārieša sakaušanos, kur, protams, vainīgs bija mans suns, ne jau veims bez siksnas, kurš neatšujas ne par ko, nereaģē uz saimnieku saucieniem.
4- mēs atradām sunīti. Tūktošiem cilvēku katru dienu viņam ir gājuši garām un nevienam pat prātā neienāca viņu izvest no parka. Kāds bija viņam uzlicis lentīti ap kaklu "Help me! take me home!" un beigta balle. Pēc suņa fiziskā stāvokļa spriedām,ka viņš tur kādu nedēļu varētu būt klaiņojis, pazaudējis saimnieku, izsalcis un tik pārguris,ka knapi staigāja. Mans vīrs viņu pus ceļu uz rokām nesa no parka laukā, pabarojām un uz 5min bijām gatavi ņemt sev līdz uz Beļģiju, vai māsa uz Hāgu. Bet skatoties uz suni un loģiski domājot - saimnieks ir kāds no tiem gudrīšiem,kurš suni tāpat laidis skriet un suns pazaudējies, suns atsacījās atstāt vienu parka daļu, pieņemam,ka tur arī pazaudējies. Parka darbinieku attieksme gan bija zem katras kritikas, atteicās suni vest uz izeju, tad nu mans vīrs viņu aizveda līdz izejai, atrada reindžeru un izstāstīja kas un kā. Apbrīnojami, cik tas suns uzticējās manam vīram un pacieta Aslana greizsirdības uzplūsmi (tad gan vairs kājiņas nesāpēja un saule nebija par karstu)
Plitvicas ezeri ir fantastiski skaista vieta, noteikti iesaku aizbraukt un redzēt, ne-sezonā, gan.
Krkas dabas parks ir vienlīdz skaists, bet daudz lielāks un citādāks. Labā ziņa - arī cilvēki drīkst mesties tirkīzzilajos ūdeņos un atveldzēties, ko tie pāris tūkstoši arī darīja. Vislabākais veids kā redzēt Krka ir ar mašīnu, jo parks ir liels un lai tiktu no viena skatu punkta līdz otram vai nu jāņem autobuss vai jābrauc ar mašīnu.
Krka ir slavena ar saviem ūdenskritumiem, ir klosterītis, skatu punkti, bet tie pāris tūkstoši,kas katru dienu tiek ielaisti parkā tā arī paliek pie ūdenskritumiem.
Krka parkā Aslans jau joņoja apkārt ar jaunajiem zābaciņiem, uzjautrinot cilvēkus. Man,kā jau suņa saimniekam, likās normāli darīt visu,lai mans seniors var staigāt apkārt nemocoties, nācās skaidrot cilvēkiem,ka sunim jau tā ķepa ar ir jūtīga. 'Take off your shoes. Walk 5m and back. How does your skin feels? Hot? Imagine a dog walking like this all day long...' Es neesmu nekāda suņu ģērbšanas fane, ja nav nepieciešamība, Aslans ar ne, bet pat ar visu sākotnējo diskomfortu, buciņš lēkāja apkārt kā maziņais.
Splitā mēs noīrējām mazo motorlaiviņu un devāmies apskatīt salas ap Hvar salu. No sākuma gan jātiek līdz Hvar, ar prāmi, uz kura, protams,ka suņi drīkst. Tikai - suņi paliek uz klāja, speciālos būros. No sākuma man likās tā mazliet aizdomīgi, kad tikām līdz tiem būriem, vēl joprojām likās aizdomīgi, bet būri salīdzinoši lieli, sunim atnesa svaigu ūdeni, un beigās tas 40min brauciens bija tā neko.
Tikt uz motorlaiviņas gan nebija Aslana plāns, bet ja jau saka,jādara vien ir un pat arada veidu,kā iekārtoties.
Aslans, iespējams,ir kompaktākais un easy going suns,ko man nācies satikt un priecājos,ka manējais. Viņš vienkārši pieņem lietas tādas,kādas tās ir. Tu gribi braukt ar mazo motorlaiviņu,kuru mētā pa viļņiem? Labi. Tu gribi šķērsot Eiropu ar mašīnu? Labi. Tu gribi braukt ar prāmi? Labi. Gulēt teltī? Labi. Vazāties no vienas vietas uz otru? Labi.
Horvātijas essentials - ūdens apavi un uzmanīties no melnajiem jūras ežiem. Vīrs vēl arvien velk ārā adatas no plaukstas, manējās nāca ārā lēni un sāpīgi, bet nu vairs neviena nav.
Pa lielam Horvātija ir suņu draudzīga vieta, ir daudz klaiņojošo kaķuļu, bet suņus neredzējām. Pludmalēs, gandrīz visās, suņi ir aizliegti, bet nu... mēs tur bijām, daudz uzmanības centāmies nepievērst (grūti gan,ja tev ir rotveilers zābaciņos,kurš staigā kā tāds parādes zirdziņš).
Slovēnija bija vienlīdz skaista,zaļāka gan, draudzīga un iedvesmojoša.
favorīts - Bohinj ezers, blakus slavenajam Bled, bet daudz, daudz,daudz skaitāks.
bildes ir daudz, tām vēl jāķeras klāt.
Ceļojums bija jauks, Aslana pretsāpju zāles nācās izmantot kādas 3 reizes, kad suns bija visu dienu pavadījis ūdenī un desojot apkārt.
Kad atbraucām mājās, Resnais pa taisno devās gulēt uz citu istabu, liekas,ka viņam ar mums jau bija par daudz.
Note to myself:
nākamreiz ņemt līdz īstas metāla bļodiņas, jo silikona ir parocīgas tikai tad,kad jāstaigā apkārt.
Aslans ceļojumos gandrīz neēd, nāksies vien pirkt svaigu gaļu,lai vismaz no kaut kurienes tā enerģijas rastos.
iemācies fotografēt
nopirkt labākus suņu zābaciņus
Suņiem smird kājiņas,kad visu dienu nostaigāts zābaciņos.