Mio, manu Mio!

[Teodors]

Ooo, vai būtu iespējams kaut kad redzēt bildes vai video ar to, kā tas izskatās? Es savu velosipēdu atdevu māsai neilgi pēc Teo ierašanās, jo, lai arī agrāk ļoti bieži devos gan īsos, gan garos izbraucienos, ar suni tas šķita visai neiespējami. Negribēju pat atstāt sev kārdinājumu un aizvācu velo pavisam.

Tiesa, cik sunim var būt interesanta tikai tāda skriešana uz priekšu?

[fedelta]

Ooo, vai būtu iespējams kaut kad redzēt bildes vai video ar to, kā tas izskatās? Es savu velosipēdu atvedu māsai neilgi pēc Teo ierašanās, jo, lai arī agrāk ļoti bieži devos gan īsos, gan garos izbraucienos, ar suni tas šķita visai neiespējami. Negribēju pat atstāt sev kārdinājumu un aizvācu velo pavisam.

Tiesa, cik sunim var būt interesanta tikai tāda skriešana uz priekšu?

Mans suns kaifo par ko tādu, jo beidzot viņš var skriet un es nestādinu, jo tieku līdz. Laime pilnas bikses. Un ja braucu pa meža ceĺiem, tad vel laižu skriet brīvi, ne blakus un tad vispār ir gatavs pārdot asti aiz laimes.

[fedelta]

Ooo, vai būtu iespējams kaut kad redzēt bildes vai video ar to, kā tas izskatās? Es savu velosipēdu atdevu māsai neilgi pēc Teo ierašanās, jo, lai arī agrāk ļoti bieži devos gan īsos, gan garos izbraucienos, ar suni tas šķita visai neiespējami. Negribēju pat atstāt sev kārdinājumu un aizvācu velo pavisam.

Tiesa, cik sunim var būt interesanta tikai tāda skriešana uz priekšu?

Kvalitāte nekāda, jo braucot ir grūti filmēt, bet abos gadījumos sanāk sunim pastaiga (es ātri nebraucu pa asfaltu), un pēc viņa reakcijas, kad ierauga mani ar riteni, pieņemu, ka viņam patīk. Vienīgi, kad zinu, ka ļaušu skriet ritenim pa priekšu, bet pie pavadas, izmantoju speciali tam paradzētus iemauktus, ja lieku skriet blakus, izmantoju brīvu kakla siksnu, kas nesavelkas un neberž,kā video (braucot cauri pilsētai), bet pārsvarā braucam tur, kur nevienam netraucē un var skriet bez nekā.

[Spigana]

Mūs ar Mio parādīt nevaru, bet tā velo uzparikte, kas ir man, izskatās šitā. (Pirku Depo, 27€ laikam)


Bez šitādas uzpariktes es ar Mio uz velosipēda kāpt neriskētu, viņa ir pārāk psiha, ar kaklasiksnu pie velo arī nelaidīšu.

Mio (Un domāju, ka Teo arī) sajūsmu sagādā jebkas, ko var iesākt kopā ar cilvēkiem, un viņu sajūsmina jebkura iziešana no mājas, arī par jauno velo izklaidi izskatījās priecīga. Bet man gan arī galvenais mērķis ir nokausēt Mio, nevis izklaidēt, tam paredzētas citas lietas.

[Spigana]

Šonedēļ patrāpījās viens reti, reti sastopams vīkends, kad nevienam nav nekādu plānu un pavadām laiku kopā. Ja vakar bija velo tests, tad šodien nolēmām izpētīt jaunas dabas takas un devāmies uz Kārtavkalnu pie Jaunpils. Teritorija tur ir maza un ja grib garas pastaigas, tad būs vairākas reizes jāriņķo pa takām, bet vispār viss glīts un sakopts. Piedevām nevis tāds pielaizīts dabas parks, bet gan visai mežonīgs mežs, kurā vienkārsi tiek labi uzturētas takas. Prasījās gan pēc kādiem marķējumiem, tad varētu bez atkārtošanās izstaigāt garāku maršrutu. Kā apskates objekts cilvēkiem pilskalns un senā apmetnes vieta ir visai meh, būtu diezgan vīlusies, ja tāpēc vien būtu stundu braukusi turp. Toties suņu pastaigām vieta izcila. Cilvēku tur nebija vispār, apkārt izpētams un izošņājams mežs, siltākā laikā varētu arī nopeldēties upītē, nekādu aizliegumu suņiem nav. Mio bija stāvā sajūsmā un vienubrīd pat sapriecājās tā, ka pavisam sagāja uz īšo - ne mūs dzirdēja, ne redzēja. Bet kopumā uzvedās forši, patrenējām izturību pozējot bildēm un pārējā laikā komandām klausīja.
Staigājot visu laiku domāju, ka vienas pašas ar Mio otrreiz laikam nebrauksim, toties suņu tusiņam gan vieta būtu ideāli piemērota. Un, kad atgriezāmies pie mašīnas pēc pastaigas, izrādījās, ka ne es vienīgā tā domāju - tur tieši bija ieradies bariņš franču buldogu, no kuriem viens bija tik draudzīgs, ka bija gatavs Mio kāpt pakaļ mūsu mašīnā.

Nu, kur čammājās?!


Vienā no mazajām takām kaut kur bija pačibējis tiltiņš pāri upei un jau gandrīz gatavojos, ka līdīsim baļķiem pāri, bet tālāk atklājās ērta vieta, kur pa akmeņiem pārlēkt pāri.




Takas sākumā ir bezgala skaista lapegļu aleja ar milzīgiem, seniem kokiem.






Dusmīga varde?


Es ar tā protu!

[Spigana]

Velomācības trešā diena. Arvien labāk ir redzams, ka Mio ļoti iet pie sirds tā lieta un viņa ir sasaistījusi galvā iemauktu uzlikšanu un velosipēdu ar izklaidi.

Kas man šķiet ļoti dīvaini - Mio dod priekšroku skriešanai pa asfaltu, nevis zāli, kas galīgi nav forši. Tā kā šobrīd vēl tikai mācāmies, braukt riskēju tikai pa norobežotu ciemata iekšējo ielu, kur faktiski nav citu cilvēku. Sanāk, ka es braucu pa asfaltu un Mio lielāko daļu varētu skriet blakus pa zāli, bet man viņa tai zālājā ir būtiski jānospiež malā un i tad vēl iemanīsies pielīmēties man un skriet pa asfaltu, lai gan ja braucu pa ielas vidu, viņa grib skriet krietni tālāk no manis uz sāniem. Īsti vēl nezinu, kā labāk šo risināt, jo sunim skriet pa asfaltu nav veselīgi. Nu ok, šobrīd tie ir tikai 2 km dienā, bet vienalga nav forši.

Otra lieta, ko sapratu - šie iemaukti Mio tomēr ir par lielu, sagriežas uz sāniem un nestāv pareizi, tā kā gadāsim jaunus. Vienīgi tagad drusku muļķīga situācija - it kā vajadzētu jau tagad, bet loģiskāk būtu sagaidīt 30. septembra Ķīpsalu, kur būs gan cenas, gan izvēle labākas. Domājams, ja tagad nepārforsēsim, būs ok arī pagaidīt.

Kas interesanti - Mio gribētu skriet ātrāk, nekā es to lieku darīt. Šodien pirmo posmu ļāvu viņai pašai regulēt ātrumu, viņa uzreiz sāka nopietnāk skriet un faktiski vilka velosipēdu, es vispār neminos. Tikām gandrīz līdz 15 km/h (uzrakstot izklausās maz, bet ar tik mazu suni un pašai sēžot uz velosipēda galīgi tā nešķiet) un izskatījās, ka Mio labprāt dragātu arī krietni ātrāk, bet uz asfalta un ar neriktīgiem iemauktiem neļāvu.

Kopumā mums velo joprojām patīk - man mazāka piepūle Mio nodibināšanā, viņai krietni lielāka slodze gan fiziski, gan mentāli, rezultāts lielisks. Mio arī lieliski saprot ātrāk, lēnāk, stop un pagriezienus, tā ka sadarbība ir ļoti viegla. Šodien gan vienu reizi man nācās strauji bremzēt, kad Mio ieraudzīja suni un ar visām četrām ierakās zemē, lai tiktu pie viņa, bet prieks par velo ātri uzvarēja, aizbraucām tālāk un otro reizi sastapšanās ar suni jau bija bez liekām pauzēm.

[Teodors]

Lasu par velomācībām un reāli siekalojos. Kad tiksim tik tālu, tas ir kaut kas, ko labprāt darītu kopā ar Teo. Nauda tika jāsakrāj. Cik tas viss prieks izmaksāja/izmaksā?

[Spigana]

Izmaksas atkarīgas no tā, ko tur rēķina iekšā.
Ja neskaita pašu velosipēdu, tad velo stiprinājums Depo maksāja zem 30€ un iemaukti tai pašā Depo bija ap 10€. Tiešām žēl, ka šie tomēr neder, jo otru tik lētu variantu diez vai dabūšu un šie bija ļoti labi, polsterēti. Par to, cik man beigās izmaksās jaunie iemaukti varēšu ziņot pēc Ķīpsalas.

Nu, man pašai prasās arī velo ķiveri nopirkt, bet tas vairs nav specifiski suņa velo lietai.

Starp citu, ja Teo būtu labi iemaukti, varētu jau sarunāt atbraukt pie mums ciemos un patestēt velo lietu, pirms paši nopietni ķeraties klāt.

P.S. - pie velo gatavošanās nopietni iesaku sunim strauji sākt mācīt atpazīt puses, ko es ar Mio darīju tādējādi, ka mācīju griezties ap savu asi uz abām pusēm un pielieku klāt īsas, specifiskas komandas katram virzienam. Savējās aizņēmos no armēņu valodas.

[Teodors]

Ļoti labprāt patestētu! Tad tikai jātiek pie iemauktiem. Varbūt vari arī specifiski padalīties, ko tu meklē?

[nezinīte]

A es domāju, ka es vienkārši braukšu un suns skries līdzi (kad paaugsies). Nemaz neiedomājos par visādiem iemauktiem. Tie iemaukti ir, lai neaizklīst, ja?

[Spigana]

LoteOi, par iemauktiem tik labi nezinu, pati taisos paļauties uz pārdevēja ieteikumiem. Man galvenais, lai ir mīksti, labi izlīdzina svaru un vēlams būtu ar atstarojošiem elementiem.
Gūglē šis tas ir par tēmu, jautrībai var palūkot arī bikejoring ekipējumu, lai gūtu priekšstatu, bet vispār tur tomēr doma cita un mans mērķis nav likt sunim vilkt velosipēdu, bet gan droši skriet blakus.

nezinīte, man ir psihs suns, kuru nepieciešams nopietni ierobežot, pie kam viņa izrāda vēlmi dažreiz vilkt velo, tad svarīgi, lai slodze nav uz kaklu.

[Bonny Rain]

Kā jums veicas ar agility?
Es beidzot arī izskatīju tos video no sacensībām (darbā nav tādas iespējas) un varu tikai pievienoties Imagine - tiešām, katru reizi, kad Mio apstājas, izskatās, ka viņa nesaprot īsti, ko tu no viņas gribi. Nu, izskatās tā, it kā viņa gribētu pateikt: ko tev no manis vajag, es taču jau to izdarīju. Ko trenere saka par Mio uzvedību sacensībās? Jums treniņos arī tā gadās?

Jūs visi tā štukojat par riteņbraukšanu. Man skauž. Mēs šogad 2 reizes tikai ar riteni braucām. Parasti vasarā bieži braukājam, bet šogad mums mājās kucēns. Un diez vai kas mainīsies arī nākošgad - francūži nav īsti piemēroti skriešanai blakus ritenim (laikam). Diemžēl. Bet tā gribas izlaist kādu līkumu arī ar suni... Jau domāju par grozu sunim, ko pie riteņa pielikt, bet mums laikam nespīd - francūži ir pasmagi radījumi pieaugušā vecumā. Manējai vēl nav pilni 6, bet jau ap 8kg būs. Un pēc gada domājams tomēr sasniegs kādus 10-12kg. Bet tādam svaram diez vai atradīšu piemērotu grozu, ko priekšā karināt.

[Spigana]

Agility šitādus brīnumus Mio dara tikai sacensībās, treniņos nav bijis. Par nesaprašanu arī sākumā domāju, bet treniņā analizējām video un Mio apstājas arī vietās, kur ir skaidri dota komanda. Tātad apstājas pakaļisma, nevis nesaprašanās dēļ. Pie tā tad šobrīd arī strādāsim. Šo svētdien būs tepat Rīgā sacensības, bet rezultāts diez vai būs. Pēc tam sacensībām pauze līdz oktobra beigām, uz to laiku gan jau kaut kas varētu būt mainījies.

Varbūt francītim derētu aizmugurē stiprināms groziņš? Tie vispār ir drošāki un stabilāki, ir daudzi ar noslēdzamu režģa vāku, lai suns nemūk.

[Bonny Rain]

Nu es tādās situācijās daru sekojoši - nelieku nekādas lielās cerības, bet uzstādu sev pavisam minimālu mērķi, lai pēc tam var priecāties par to, ka kaut kas tomēr izdevās. Nu, piemēram, kad manējā vienā treniņā pilnīgi bija nevaldāms suns un es biju nikni izmisusi par visu to padarīšanu, nākamajā treniņā es sev uzliku mērķi vismaz brīžiem dabūt sava suņa uzmanību uz mani un vismaz kaut nedaudz pastrādāt. Un tad tiešām bija prieks par to, ka kaut kas tomēr izdevās. Savādāk vienā brīdī jau domāju, ka moš vispār nevajag iet uz treniņiem.
Hm, par to grozu aizmugurē jāpadomā. Labāk jau protams, priekšā, jo tad es redzu, ko dara suns. Un vispār, vai viņai būs kāds kaifs no tādas braukšanas? It īpaši tad, ja mēs tikai braucam un nekur nepiestājam?
Un starp citu, es konstatēju, ka mana sune uzvedas pie pavadas rātnāk tad, ja ir iemaukti, nevis vienkārši siksniņa. Kaut kā nopietnāka tā pastaiga sanāk.

[Spigana]

Sunim, ar kuru diendienā ir strādāts nu jau gandrīz 2 gadus, nav īpaši zemāk kur krist mērķos kā vienkāršā vēlmē tikt līdz trases finišam. Sadarbība agility ir pamatu pamats, mazāk vienkārši nav ko gribēt.

Ja izbrauciens ir tikai braukšana, tad laikam labāk tiešām atstāt suni mājās un mācīties gaidīt saimnieku. Bet var jau arī apvienot ar došanos uz mežu un pastaigu.

[Māra]

Varu tikai piebilst, ka tikai tā Spīgana ir uzbūvējusi visus sasniegumus ar Mio - pa solītim. Un pat kāpjoties atpakaļ tos soļus, ja nepieciešams, ne tikai uz priekšu. Viņai tiešām ir unikala pacietība, vērība un neatlaidība, ko spēju apbrīnot.
Maziem soļiem un maziem progresiem. Pat ja tie prasa ilgu laiku. Spīgana ir viens no maniem pacietības Guru.

Par velo - aizmugurē braukšana, domāju, ka varētu būt tikpat aizraujoša, kā aizmugurē. Suņi tak brauc arī auto bagāžniekā, lūr pa logu, aprej govis un vēro apkārtni. Nedomāju, ka vērot visu interesanto ap sevi var tikai priekšā. Plus, manā ļoti subjektīvajā skatījumā, pat labi aizmugurā - nav tik daudz vēja, nesapūš acis un tā.
Plus, iegūglējot, izskatās, ka cilvēkiem francīša svars galīgi nesagādā problēmas ar velo.





Un arvien biežak (internetos) redzu, ka lieto arī suņu somas.

[Bonny Rain]

Nu bet redz, ir jābūt kaut kādam iemeslam, kāpēc viņa tev tā uzvedas tieši sacensībās. Ja tas būtu arī treniņos, tad savādāk. Bet ja tā ir tikai sacensībās, tad jāmeklē, kas tieši izraisa viņas šādu izpildīšanos. Moš stress? (tas protams, ir tikai minējums) Moš viņa jūt tavu stresu? Nu kaut kam jābūt. Ja atradīsi, tad tas jau būs pusceļš uz uzvaru.

Paskaidrošu sīkāk savu domu gājienu. Es niekojos ar jāšanu. Tāpat priekš sevis. Un man nācās piedalīties vietējās sacensībās, nu tāpat starp savējiem. Nu tādās piedalās bērni, kas tikko iesākuši trenēties, nu pilnīgi iesācēji. Trase viegla - soļi, apstājies, rikši, apstājies, rikši. Nu tādā garā. Treniņos nekas nav vienkāršāk par to. Vadības maršruts. Un milzīgs bija mans pārsteigums, kad zirgs, kuru treniņā cītīgi jāpiesūta, lai piedabūtu rikšos, nemaz nerunājot par lēkšiem, jau uz starta bija gatavs lēkšot. Visu maršrutu cītīgi jo cītīgi ar milzu piepūli dabūju puslīdz normāli iziet visu trasi. Mans secinājums - tas, kā zirgs uzvedas treniņos, nav tas pats, kā zirgs uzvedas sacensībās. Man trenere teica, ka zirgs ļoti labi jūt, ka tās ir sacensības. Viņam arī ir tāds pozitīvs stresiņš iekšā. Bez tam zirgs ļoti lieliski jūt jātnieka stresu. Tas nav mocis vai veļļuks, dzīvniekam ir pašam savas domas par to, kas notiek. Viņam arī var nebūt noskaņojuma utt.
Nu, tā kā, varbūt ja tā ir zirgiem, tas varētu attiekties arī uz suņiem ?

[Bonny Rain]

Baidos, ka soma tomēr par smagu būs. Nu stundu mīties ar 10+ kg uz muguras . Nu nē, man vēl mana mugura ir dārga, tomēr vēl mums kopā dzīvot kādu laiciņu. Bet groziņu tomēr var apdomāt.

[Sisija]

Mans secinājums - tas, kā zirgs uzvedas treniņos, nav tas pats, kā zirgs uzvedas sacensībās. Man trenere teica, ka zirgs ļoti labi jūt, ka tās ir sacensības. Viņam arī ir tāds pozitīvs stresiņš iekšā. Bez tam zirgs ļoti lieliski jūt jātnieka stresu. Tas nav mocis vai veļļuks, dzīvniekam ir pašam savas domas par to, kas notiek. Viņam arī var nebūt noskaņojuma utt.
Nu, tā kā, varbūt ja tā ir zirgiem, tas varētu attiekties arī uz suņiem ?

To visu 100% var attiecināt arī uz suņiem. Manējās visas trīs, sīko ieskaitot, lieliski zina kad ir vienkārši treniņš, un kad sacensības. To ko var atļauties treniņos, nekad nedara sacensībās, savukārt ir lietas, kuras "izlien" tikai sacensībās, tas viss jāņem vērā. Laxmi, piem., nepatīk treniņi, bet ļoti patīk sacensības, tāpēc tagad, jau veterānos, cenšos sagādāt viņai to prieku

P.S. Nedaudz ne par tēmu, ja kādam vajag to velo stiprinājumu, varu pārdot savu (lēti). Šogad pārdevu savu velosipēdu, jo salāgot visu trīs suņu skriešanas ātrumus un soļu garumu nebija iespējams .

[Bonny Rain]

Atvainojiet, ka piespamošu šo brīnišķīgo blogu, bet man ir jautājums mazsunīšu īpašniekiem: kā jūs savus suņukus izžāvējat un notīrat pēc pastaigas slapjā (dubļainā) laikā? Es ar dvieli ķepas un vēderu slauku, bet nu sauss suns noteikti pēc šīs procedūras nav. Pēc tam palēnām pati izžūst. Bet tas nav minūtes jautājums.
Un vēl viens (ne tikai mazsunīšiem): vai vajag jau pieaugušu suni vest ārā nokārtoties uzreiz pēc pamošanās, vai var suns pagaidīt stundu un iet tikai pēc ēšanas, kad mēs ejam garākā pastaigā? Pašlaik es viņu ātri izvedu uzreiz pēc pamošanās uz dažām minūtēm, lai nokārtojas. Tad mēs dodamies ēst. Un pēc stundas mēs dodamies pastaigā. Nu jau sunīte paaugusies un es domāju, vai varbūt var šo padarīšanu apvienot. Vai tomēr nē?