Suņu randiņšPirms kāda laiciņa man atrakstīja
Vēja sune un uzaicināja satikties ar viņu un brīnišķīgo Elesāru Eksporta ielas suņu laukumā. Pēc bildēm izskatās, ka bija baigais grautiņš, bet patiesībā Teodors bija kārtīgi "jākacina", lai atgādinātu viņam, ka tagad ir laiks skriet ar jauno draugu, nevis trīties man gar sāniem vai dzert no peļķes (kurā, neapšaubāmi, ir vislabākais ūdens).
Man bija sajūta, ka Teo ieskrējās, saprata, ka netiek Elesāram līdzi, un tad izlēma izlikties, ka viņu nemaz neinteresēja tā skriešana,
ja viņš gribētu, tad noskrietu pavisam mierīgi, viņš vienkārši
negrib.
Graciozas būtnes... un Teodors.Smuks, bet duraks, pareizi?Tikšanās pagāja ļoti forši, ja neskaita pašas beigas, kad uzradās bokseris (??? neviena nezinājām īsti) un bišķiņ par daudz uzkurbulējās, sāka plēsties un uzplēsa Elesāram lūpu. :/ Teo no nepatikšanām turējās pa gabalu, bet tādā drosmīgā veidā. :)
Noteikti, noteikti labprāt satikšos gan ar
Vēja sune, gan citiem, kas grib sarunāt suņu randiņu, un, nezinu, paņemt mani un Teo līdzi uz jūru skriet ar astoņiem suņiem (
wink, wink, nudge, nudge... just saying).
Suņu skolaAlleluja! Individuālās nodarbības ir tieši tas, kas man bija nepieciešams. Vakar bijām Ulbrokas angārā tikties ar Karīnu Grigori - šoreiz trijatā, nevis grupā - un man uzreiz bija sajūta, ka ir kaut kādas iespējas uz progresu, es saprotu, kas notiek, un manam apjukumam un lēnībai ir vieta, kas neļauj sadirst visu procesu.
Izrunājām ļoti daudz ko, galvenokārt to, ka Teodoram pagaidām ar mani strādāt īpaši neinteresē, kam ir aptuveni miljons cēloņi, ar kuriem visiem tagad strādāsim. Pirmkārt, ēšana. Teodoru līdz šim pārāk nav aizrāvis ēdiens, kas nozīmē, ka arī kārumi nav lieta, kas apstādina pasauli un kuras dēļ ir vērts kaut ko darīt.
Esmu nomainījusi jau trīs sausās paikas, bet dažreiz viņu neaizrauj pat jēla vistas gaļa. Nu jau kādu laiciņu bēru ēdienu bļodiņā no rīta, ļāvu viņam pašam izdomāt, kad beidzot gribēsies ēst, un tad tukšo bļodiņu atkal piepildīju vakarā, kad arī viņš pats izvēlējās brīdi, kad to iztīrīt. Nu jau otro dienu esmu pārgājusi atpakaļ uz "neēdīsi - labi, nedabūsi" pieeju, atkal ceļu bļodiņu augšā, ja viņš neizrāda interesi, bet tas rezultējās ar to, ka ir vakars un viņš šodien absolūti neko nav ēdis, izņemot dažus (mazus!) kārumus, izpildot komandas. Šobrīd vēl turēšos pie domas "sūdīgi viņam" un ceru, ka viņš drīz sapratīs, kāda ir lietu kārtība, un apetīte uzradīsies vismaz rīt no rīta.
Esmu izmainījusi arī "ēst došanas ceremoniju" pēc Karīnas ieteikuma. Lieku viņam ēdienu "nopelnīt" - ar bļodu rokās lieku viņam sēdēt un gaidīt, tad nolieku bļodu un uz komandu "lūdzu" ļauju ēst. Bet viņš tikai sagaida, paosta un aiziet prom. :)))))))))))) Kad izmēģinājām jauno paiku, viņam no sākuma patika labāk.
Otrais iemesls tam, ka nav uzmanības uz mani, ir tas, ka es "viņam jau esmu līdz kaklam". Vienmēr esam kopā, esmu pašsaprotama viņa dzīves daļa un dažreiz piekāpjos tur, kur nevajadzētu piekāpties. Piemēram, izmainu savu atrašanās vietu, kad mēģinu pievērst viņa uzmanību, bet viņš nav ieinteresēts. Karīna teica: "A kāpēc man klausīt? Mamma pati atnāks, mamma pati izdarīs, mamma pati paklausīs." :) Šo tad nu cīnīsim kopā ar spēju palikt vienam. Esam atraduši un pielietojam "gudrās mantas", trenējamies, kad sanāk, viņš ir sācis meklēt vietas, kur nolīst, un tajās ne vienmēr es varu redzēt viņu vai viņš mani, un nu jau par pavisam drošu un ērtu vietu (pēc tam, kad mana gulta kļuva par neatļauto zonu) ir kļuvis mīkstais, labais būris.
Jau parasti ir tādas dienas daļas, kad viņu ignorēju (jo strādāju), bet tagad to darīšu uzkrītošāk, ieturēšu pauzes starp brīžiem, kad viņš grib manu uzmanību, un - kad es viņam to dodu, biežāk atstāšu pie kādas "auklītes" un principā centīšos vairāk radīt sajūtu, ka tas, ka es viņam pievēršu uzmanību, ir kaut kas ekskluzīvs un foršs.
Mājasdarbu mums ir līdz ausīm, turpināsim iet gan uz individuālām, gan grupu nodarbībām, un vēl Karīna bija sajūsmā, ka Teo ar vislielāko prieku leca virsū kalnam un šūpolēm - izskatās, ka
agility būtu kaut kas, kas viņam nu ļoooooti patiktu. To es esmu novērojusi arī pēc tā, kā viņš mājās skrien augšā pa kāpnēm (sestais stāvs). Mums ir komanda "hop" un pēc katra kāpņu laidiena viņš absolūtā sajūsmā uz mani atskatās un gaida nākamo "hop".
Dabūja pa degunuRētas daiļojot vīrieti, tā man visi saka. Traumēts, bet priecīgs - nedēļu pēc notikuma, svaigi pēc suņuskolas ar slapjām ausīm no rasainās vakara zāles.Noslēgumā mazāk priecīgas ziņas. Varbūt Elesāra lūpa bija kaut kāds priekšvēstnesis tam, kas ar mums notiks pāris nedēļas vēlāk, bet pagājušajā trešdienā, mierīgi ejot pa ielu garām diviem šicū (varbūt???? es nezinu, es mēģināju tagad sagūglēt zem "short hairy dog"), Teo piebāza vienam purnu, lai saostītos, un pēkšņi viss aizgāja pa gaisu, asinis šķīda, Teo kauca un centās tikt prom, un mēs no situācijas aizgājām ar pamatīgu caurumu degunā.
Man tikai tagad ienāca prātā, ka pat neapskatījos un neapjautājos, vai otram sunim kaut kas ir noticis, jo man nešķita, ka tur varēja būt abpusēji ievainojumi. Teo vienkārši mēģināja tikt prom, un es biju pārāk šokēta, lai vestu dziļas sarunas ar suņu saimnieku - viņš pa gabalu apjautājās, vai viss okei, es teicu -
mana vaina, vajadzēja īsāku pavadu - un metos prom.
Es nezinu, vai būtu varējusi darīt kaut ko labāk tajos konkrētajos apstākļos - runāju pa telefonu, bet ar saimnieku saskatījos, pirms Teo devās ostīšanās misijā. Šicū saimnieks tobrīd smaidīja, bet teica kaut ko par to, ka "
puikām varētu nesaiet..." un tad pēkšņi viss bija par vēlu.
Devāmies taisnā ceļā pie vetārsta, šūt nebija ko, bet iedeva tīrāmo šķidrumu un dziedējošu, savelkošu ziedi, ko Teo patīk laizīt nost no sava deguna. Citādi viņš uz notikumu reaģēja kā brīnumsuns - degunu īpaši neaiztiek, nekasās, ar citiem suņiem joprojām grib iepazīties, bailīgāks nav palicis. Nu jau nedēļu katras dienas beigās krevele no deguna ir nokritusi (šodiena bija pirmais izņēmums), un vispār smuki nav, bet var dzīvot.
Smukais, melnais deguntelis pirms sadursmes. Dažreiz Teo māk būt arī cēls.Bet visbiežāk tomēr nē. Brīnišķīgas brīvdienas ar 10km pastaigu Cēsu mežos.Teo ar draugu uzmana darba procesu.Teo ar draugu mācās dalīties (Lotei mājas drēbes un mājas seja).Because he's worth it. Šampūnu reklāma ar ļoti ilgu laiku nemazgātu suni.