Ha ha, paldies
Imagine!
Jā, tas adopcijas process mums bija ļoti ātrs, atceros, ka ieskrējām 15 min. pirms patversmes slēgšanas, teicām, ka pie Dilana, jo vienīgais vārds bija, ko ātrumā atcerējos no mājaslapas, par laimi Bella bija rezervēta, jo šis kunkulis nenormāli baidījās un palīda zem būra. Par gudrību toreiz neatceros, ka būtu uztraukušies kā vairāk par to, vai varēs mums turēt līdzi, jo esam aktīvi dabas mīļotāji un mums teica, ka turēs un vēl pārspēs, tāpat teica, ka spriežot pēc radiniekiem diži lielāks neizaugs.
Tā arī ir, Dilis ir nenormāli aktīvs (un gribētu vēl vairāk būt dabiņā), izaudzis gan krietni lielāks kā mums teica, bet tas ir lieliski & par gudrību ir tā, ka viņš ir ļoti radošs, pats ar savu galvu uz pleciem, saviem dullumiem un idejām. Noteikti tā ir mūsu vaina, jo nekādas pieredzes suņu audzināšanā mums nebija, bet arī instruktors teica, ka viņš ir ļoti gudrs, ar to domājot, ka viņš pats visu zin un ir jāpieliek lielas pūles, lai darītu kā mēs gribam. Tas nu galīgi nav sanācis : ) Pārsvarā viss notiek kā viņš grib, izstrādā visādus jokus, ir pigors, nezina robežas, grūti atsaucams, iet blakus nemāk, velk un rauj. Tapēc visvieglāk man ar viņu ir iet bez siksnas, tad vismaz manas rokas paliek vietā un man nav jāgaida stundu, kamēr visi kakti būs izošņāti.
Bet visam pa virsu ir vismīļākais suns pasaulē un ne pret ko citu nemainītu nemūžam.
Te vēl dažas bildītes no rudens 2017
Klasiska rudens bilde upes malā, šoreiz gan ne Gaujas, bet novembrī noteikti uzņems vēl vienu, jo tas mums ir atskaites punkts.
Viltīgs skatien, jo gribas skriet, bet ir jāfočējas (tikko nopeldējies aukstajā upē)
Atkal pamanīju glītas gaismas un draugs drusku apvainojies, ka pamodināts