Smaidiņš zina labāk

Blogs and Chats

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby pixy » 21 Oct 2017, 06:57

dresetajs wrote:Atgādini sev to treniņos, kad prasi no viņas kā no bordera 8-)
Treninš man ir pusstundu, stundu dienā, bet dzīvoju ar viņu visu diennakti. Neprasīt nav iemesla, ir lietas, kas arī sanāk kā borderam. Ir tādas, kas nesanāk un nesanāks, bet tādēļ vien nekad nebūtu ar mieru mainīt šo stundu pret 23h dzīvi kopā ar borderu, nevis lendzīru :noliedz: . Katram savs, pieņemu, ka citi šaubās, vai mana izvēle bija pareiza, bet es nešaubos ne mirkli un man ar to pietiek :labipadarits: .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 21 Oct 2017, 21:15

pixy wrote: Katram savs, pieņemu, ka citi šaubās, vai mana izvēle bija pareiza, bet es nešaubos ne mirkli un man ar to pietiek :labipadarits: .


Tā tak ir tava izvēle un tava dzīve! Kāds sakars ar to citiem? Lai šaubas cik grib, svarīgi ir tikai tav viedoklis un jūtas 8-)
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 22 Oct 2017, 17:25

Treninš man ir pusstundu, stundu dienā, bet dzīvoju ar viņu visu diennakti. Neprasīt nav iemesla, ir lietas, kas arī sanāk kā borderam. Ir tādas, kas nesanāk un nesanāks, bet tādēļ vien nekad nebūtu ar mieru mainīt šo stundu pret 23h dzīvi kopā ar borderu, nevis lendzīru


pixy - ir, par ko padomāt.

Rudens

Pievienojoties pārējiem rudens mīļotājiem, padalos arī ar mūsu bildēm. Šodien pabijām Siguldā - šī gada zelta rudeni nokavējām, taču šodien redzētais pierādīja, ka šis gada laiks ir niansēm visbagātākais un skaista ir katra no tām. Gājienu garu netaisījām, jo bieži tur pa takām staigāts, tāpēc nenogura ne cilvēki, ne arī mazais un apņēmīgais ceļabiedrs. Prieks, ka Smaidiņam izbraucieni dabā nav vairs - ak, Dievs, kur jūs mani atvilkāt - bet arī viņš atrod sev darāmo un interesanto, turklāt juzdamies bezgala svarīgs, naski tekot mums nopakaļ.

Sarma
Image

Image

Mazs rūķītis zālē paslēpies jeb mūsu artava foto kolekcijai "suņi no augšas".
Image

Image

Šis skats, jau dodoties mājās
Image
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 27 Oct 2017, 16:19

Kampējs

Šodien beidzot saņēmu fotogrāfijas no triku semināra, kurā piedalījāmies 8. oktobrī.
Ir skaitas un cēlas, kā, piemēram, šīs:

Image

Image

Un tad ir "kampējs", jo diena nav izdevusies, ja saimniecei nav draudzīgi rokas pažļembātas:

Image

Pēdējā laikam būs mājās pie sienas jāpieliek - nu ļoti pašapmierināta izteiksme. :D
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 27 Oct 2017, 16:53

Nekad nebūtu domājusi, ka man kāda bilde ar suni, kas *iekodies* saimniekam rokā, liksies mīlīga. :kanepe:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Māra » 27 Oct 2017, 17:04

Spigana wrote:Nekad nebūtu domājusi, ka man kāda bilde ar suni, kas *iekodies* saimniekam rokā, liksies mīlīga. :kanepe:

:par: ^^
Ārkārtīgi mīlīgi kož.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 27 Oct 2017, 17:46

Viņš tā mīlīgi, maigi un bez dusmām, tā kā sīcītis, kas konfekti dabūjis. Acīmredzot, roka ir baigi labā un pats var justies ļoti varens, ka tādu nomedījis. :)
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 27 Oct 2017, 21:07

Kā jums gāja tajā seminārā? Varbūt rakstīji, bet palaidīju gārām... Var ar pirkstu uz iepriekšrakstīto pabakstīt :)
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 27 Oct 2017, 21:11

Un mums tik pat mīlīgi koda pirmais... malunuā :kanepe: No ārkārtīgi liela sajusma :) Vienu reizi nesu bērnu uz vannu (neatcetos, bet ap mēnesi max 2 bija jaunākai) padusē un saprotu, ka jocīgas sajūtas - it ka bērns bremzē... Caca no mīlestības maigi tur bērna kaju mutē un pavada mani uz vannas istabu. Varu iedomāties to skatu no malas: niknais zvērs nokož kāju mazulim :kanepe:
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 27 Oct 2017, 22:14

Njā... malinua ir pavisam citi mērogi. :)

Nebiju rakstījusi, jo gaidīju fotogrāfijas.
Gāja labi, lai gan teju visus trikus, ko tur rādīja, mēs pie tevis jau bijām mācījušies ( :rej: ).

Ļoti, ļoti patika triks, kur vadītāja un viņas suns viens otram piespēlēja balonu (K.Mironovas facebook lapā ir arī video ar to, kā tas izskatās). Mēs tagad liekam tam pamatus - Smaidiņš šobrīd ir iemācījies pēc komandas "bumba" ar purniņu ripināt tenisbumbiņu. Ir doma pāriet uz lielāku bumbu sākumā un pēc tam uz balonu.
Tā kā puika labprāt arī ar ķepām vicinās un dažkārt "mērķē", tad varbūt kādā brīdī ierādīšu zvaniņa pašķindināšanu, bungu spēli, gaismiņas ieslēgšanu un tml.

Lietuviešu trenerei, kurai ir divi suņi Margis un Vētra (piedalījās arī rallijā un frīstaila seminārā), bija fantastisks repertuārs, kurā viens suns spēlēja ģitāru, ieslēdza policijas mašīnīti un pasniedza kabatlakatiņus raudošajai saimniecei, bet otrs savukārt balansēja saimniecei uz pleciem un rādīja citus trikus. Iedvesmojoši, pirmkārt, tādēļ, ka arī viņai ir jauktenīši, otrkārt - ka pat vienkāršu triku var padarīt interesantu un publikai pievilcīgu, ja ir pareizie priekšmeti un stāsts. Skatoties uz viņiem, man palika iespaids, ka man un Smaidiņam piemērotākas būtu nevis dejas kā tādas, bet gan etīdes izspēle.

Drusku arī pastāstīja par klikerapmācību un kur cilvēki parasti aizšauj greizi (vai - kāpēc nesanāk), un kā zināt, kad sunim uz klikeri ir izstrādājies reflekss. Man cita semināra dalībniece parādīja kluso klikeri - tagad tāds iegādāts un redzēs, kā ies ar trešo piegājienu tā pielietošanā.

Smaidiņš pats, protams, par apkārt valdošo jezgu nebija īpašā sajūsmā - divreiz gadījās tā, ka, sargājot savu privāto telpu no nelūgtiem viesiem, viņš nejauši trāpīja kājās man.
Situācija uzlabojās tad, kad no krēsla, jakas un mugursomas uztaisīju viņam drošo vietu, kur norobežoties no telpas un pārējiem suņiem. Viņš tur labprāt uzturējās un vienā brīdī pamanīju, ka viņš mierīgi snauž. Citā momentā - snīpja galu pa mēteļa apakšu pabāzis, vēroja, kur es esmu un kas notiek apkārt. Secināju, ka nākotnē suņu pasākumiem, kur paredzēta ne tikai darbošanās, bet arī ilgstoša sēdēšana un klausīšanās, viņam vajadzētu auduma būri vai vismaz vajadzētu ņemt līdzi ceļojumu somu. Tiesa gan, kamēr braukāju ar sabiedrisko transportu, tādu vadāt sev līdzi ir diezgan neērti.
Te draudziņš skatās gar slēpņa malu:
Image

Liels tomēr prieks, ka par spīti svešajai vietai, trokšņiem un pārējiem suņiem, Smaidiņš bija visai noskaņots padarboties. Lai pieslēgtu darbam, nedaudz paskraidījām apkārt (kustība mobilizē) un viņš labprāt un ar interesi izpildīja ļoti daudzu trikus. Tiesa gan tad, kad nāca fotogrāfs, vai arī viens no suņiem bija tik aizrautīgs, ka nevarēja vien beigt spalgi riet, tad gan puisis pateica, ka nupat jau viņam ir drusku par daudz.

Lielākais trūkums - man ieguvums būtu bijis lielāks, ja es krieviski saprastu labāk. Nevar jau arī visur prasīt, lai iztulko. Tāpēc tagad uz nākamo semināru par suņu uzvedību skatos ar dalītām jūtām - no vienas puses tas ir par tēmu, kas man ir ļoti tuva un interesē, bet no otras - ja pusi sanāk palaist garām un tāpēc vēlāk jautājumu nav, tad ir, kā ir. Tāpēc apdomāšos vēl.
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 27 Oct 2017, 22:48

Man šķiet, ka Smaidiņam būris būtu dikti noderīgs, tomēr patīkamām slēpties vietā, kas jau ir zināma.
Un saliekamie auduma būri nav pārmēru smagi, ja vēl izdodas atrast tādu, kam līdzi nāk soma vai vismaz plecu lenta, domāju, ka nebūs baisi neērti arī sabiedriskajā.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 28 Oct 2017, 06:16

Bumbu ripināšanu plaši izmantoju kanisterapijā, atsišanu (voleibolu)- paraugdemonstrējumos :) Forši ka varejat daudz ko parādīt!
Un būri man jau sen absolūti nepieciešama lieta semināros un vispār dzīvē :)
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4743
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 01 Nov 2017, 17:22

Šodien uzdūros "būrim", kas stprināms zem saliekamā krēsla. Nezinu, cik labs, bet varbūt šis ir risinājums Smaidiņam?
https://www.wrapsit.com/products/soft-crate?utm_campaign=Pinterest%20Buy%20Button&utm_medium=Social&utm_source=Pinterest&utm_content=pinterest-buy-button-0b49324b5-64a0-41c3-9f73-107d331abdc1
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 01 Nov 2017, 21:55

Šī izskatās pēc brīnišķīgas idejas! Iegrāmatošu un, kad nauda būs iekrāta, varēšu skatīties šajā virzienā. Liels paldies!
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 05 Nov 2017, 15:59

Zinātne: par neiromediatoriem un mācīšanās procesu

Smaidiņam pirms pusotra gada lielākais izaicinājums bija iekustināt pelēkās šūniņas, savukārt saimniecei - pilnībā pārskatīt visu, ko viņa bija iepriekš zinājusi par suņiem, lai kļūtu elastīgāka attiecībā uz mazā pintiķa audzināšanu un apmācību. Tagad "pastrādāsim" ir kļuvis par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu - ja saimniece kādreiz noslinko, tad Smaidiņš ar zīmīgiem skatieniem, izteiksmīgām nopūtām un nemierīgu soļošanu apkārt liek nojaust, ka "man kaut ko vajag" un "saimniec, tev kaut kas lietas labā ir jādara". Ja domājamās un fiziskās aktivitātes ir līdzsvarā, tad man blakus omulīgi snauž piekusis, bet bezgala apmierināts suns.

Līdzīgi kā Smaidiņam pirms darīšanas vajag apdomāties un saskatīt skaidru mērķi un jēgu komandai - mani ne vienmēr apmierina problēmsituācijas raksturojums "tāpēc, ka tā ir un viss", jo gribas uzzināt visus "kāpēc?" un no tiem izrietošos "vai varam lietas labā kaut ko darīt?". Cilvēkam, kuram patīk rakt dziļi, Smaidiņš ar savām bitēm un īpatnībām ir ļoti piemērots izpētes objekts, tāpēc, kad vien laiks atļauj, es meklēju un lasu dažādus zinātniskus rakstus un pieredzes stāstus, lai gūtu labāku izpratni par savu sarežģīto zvirbulēnu.

Image
Viena raksta sakarā īsi atgriezīšos pie tēmas par izslēgšanos - mums tuva, "mīļa" un mūžam aktuāla. Kad tikko Smaidiņu paņēmu, viņš vienas mājas izolācijā bija pavadījis vairākus gadus, tāpēc viss mācīšanās un adaptēšanās process mijās te ar īsiem intereses uzplaiksnījumiem, te ar pilnīgu atslēgšanos - tā, ka aiz plati ieplestajām acīm gaismiņa apdzisusi. Man daudz sarūgtinājuma brīžu bija tad, kad tik tikko viss bija gājis labi, un pēkšņi (tā toreiz likās) puikas vairs nav. Un viss - neko vairs nevar izdarīt. Es to ņēmu ļoti pie sirds, brīžiem likās, ka viņš tā dara, man spītēdams.

Tagad Smaidiņš dažreiz vēl joprojām samulst, taču veids, kā tas notiek, ir mainījies. Tā vietā, lai ierautos sevī, puikam stress laužas uz āru - viņš sāk elsot, trīcēt, tirināties riņķī un lāgiem izpildīt visas komandas, kuras vien viņš zina, pēc kārtas, lai tikai izbēgtu no situācijas, ar kuru viņš netiek galā (tas ir komandu mācīšanās kontekstā). Viņa interese un aizrautība par padarbošanos ir augusi - kā viņš redz našķu tarbiņu, tā viņš ir klāt, asti luncinādams un smaidīdams.

Image
Pagājušajā nedēļā es beidzot atradu rakstu, kas izskaidroja, kāpēc "Smaidiņš vienkārši ir tāds suns", man patīkamā, ļoti zinātniskā manierē. Smadzenes - kā zināms - ir sarežģīts bioloģisks un bioķīmisks dators. Būšanas un dzīvošanas process ir pakārtots vairākām ķīmiskajām reakcijām, taču īpaši neiedziļinoties visos sīkumos, vēlos izcelt atsevišķu grupu, kuru dēvē par neiromediatoriem (neurotransmitters), kas nodrošina impulsu pārvadi nervu šūnās un, vienkārši runājot, nosaka to, kā organismam reaģēt uz apkārtējās vides kairinājumu.

Ir uzbudinošie neiromediatori- adrenalīns, norepinefrīns un hormons kortizols - kuri atbild par "cīņas vai bēgšanas reakciju" un mobilizē organismu aktīvai rīcībai pret briesmām. Notiek atbrīvošanās no visa liekā (tāpēc ir dzīvnieki, kas stresa ietekmē atvieglojas) un tiek atslēgtas "augstākās sistēmas" līdz ar to ilgtermiņa atmiņa neveidojas un mācīties stresa apstākļos ir teju neiespējami.

Inhibējošie jeb nomācošie neiromediatori - serotonīns, kas atrodas ne tikai centrālajā nervu sistēmā, bet arī trombocītos un gremošanas traktā, kur viena no funkcijām ir zarnu kustību nodrošināšana, bet otra - nervu sistēmas līmenī rada laimes, eiforijas un sāta sajūtu, kā arī atbild par citiem emocionālajiem stāvokļiem. Ja ēdam, tad serotonīns izdalās vairāk, un jūtamies tāpēc laimīgāki. :D GABA - ir mediators, kas mazina nervu šūnu uzbudinājumu.

Uzbudinošie un inhibējošie neiromediatori - dopamīns savukārt kontrolē smadzenēs esošos atalgojuma un baudas centrus, kā arī kustības, emocionālās atbildes un motivāciju kaut ko darīt, lai sasniegtu mērķi. Ja dopamīna ir par daudz, tad suns kļūst viegli uzbudināms, impulsīvs un reaktīvs, bet, ja tā ir par maz, tad notiek pretējs process. Acetilholīns - mediators, kas palēnina sirds ritmu, taču var arī "pamudināt muskuļus" darboties aktīvāk.

Image
Kā tas izskatās dzīvē? Būtībā, ja sunim dotais uzdevums ir gan motivējošs (tātad būs patīkams iznākums), stimulē mērķtiecīgu rīcību, lai rezultātu sasniegtu, un ir dzīvnieka spēju robežās (nav pārāk sarežģīts un nav pārāk vienkāršs), tad dopamīna līmenis organismā paaugstināsies, un suns būs laimīgāks. Dopamīns arī ir saistīts ar tā saucamo "pozitīvo stresu" jeb "gaidām pēc kaut kā patīkama".

Savukārt, ja uzdevums būs pārāk sarežģīts, dzīvnieks mēģina risināt problēmu atkal un atkal, taču rezultāta nav, dopamīns pārvēršas par stresa mediatoru norepinefrīnu, ieslēdzas "cīņas vai bēgšanas reakcija", domāšana atslēdzas. Kas ir būtiski - organisms nešķiro vai briesmas ir reālas (tūlīt būs gals klāt) vai arī stress ir citu apstākļu radīts. Tāpēc, mācot jebkuru elementu, liekot izpildīt jebkuru uzdevumu, jāpatur prātā vienkārši principi: tam jābūt interesantam, motivējošam un paveicamam.

Kad es uz grūtajiem posmiem Smaidiņa apmācībā skatos no nervu sistēmas fizioloģijas skatu punkta, ir skaidrs, ka, piemēram, "izslēgšanās" nekad nav bijis apzināts process un ka viņam pār to nav kontroles. Ka, lai no "bēgšanas vai cīņas" reakcijas izrautos, ir jādod iespēja to realizēt. Tāpēc viņam stresa situācijās ļoti palīdz izskriešanās, rotaļa vai vienkārši atlaišana no uzdevuma, kuru šobrīd viņš nespēj atrisināt. Situācijā, kad viņam parādās pirmās stresa pazīmes, es arī vairs necenšos izvilkt uzdevumu līdz galam vai "pabeigt uz pozitīvas nots", jo es esmu pārliecinājusies, ka tādējādi paliek tikai sliktāk.

Es no Smaidiņa paklausības un triku repertuāra sadzīvē neizmantoju teju neko, taču pusotra gada laikā viņš ar dažādu uzdevumu palīdzību attīstīja iepriekš neesošo "motivācija -> mērķtiecīga rīcība -> patīkams rezultāts" ķēdīti, ar katru reizi kļūdams pašpārliecinātāks, priecīgāks un atvērtāks jauniem uzdevumiem. Viņš arī iemācījās jaunas problēmsituācijas risināt ar esošo zināšanu bāzi. Atkal fizioloģija, un vēl viens pamatots iemesls, kāpēc ar suni strādāt kaut vai prieka pēc un pozitīvā noskaņā ir ļoti nepieciešams.

Par dopamīnu/stresu jāatceras arī tad, kad sunim mājas apstākļos tiek dotas domājamās mantas vai citi uzdevumi - ja uzdevums būs pārāk sarežģīts, suns vai nu sastresosies vai arī kā Smaidiņš - viegli padosies.

Apsveicu visus, kuri tika līdz galam! :)

Ja kāds vēlas palasīt par šo tēmu, te ir pāris avoti:

1. Self Soothing & Cry It Out Are Neurologically Damaging Here Is Why - http://www.simplybehaviour.com/letting- ... nt-damage/

2. Stress and Dog Training - https://ppgworldservices.com/2014/07/08 ... -training/

3. Dog Brain Chemistry and the Use of Medications and Behavior Modification - https://pethelpful.com/dogs/Dog-Behavio ... -Chemistry
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 09 Nov 2017, 22:57

Eli, Ziemeļi un sniega suņi

Pirms pāris gadiem, iekams mesties atbildīga pieaugušā dzīvē pēc augstskolas beigšanas, es ar smagu mugursomu plecos mēroju garo ceļu no Rīgas un Enontekiö (Hetta) ciemu Somijas ziemeļos. 300 kilometrus aiz polārā loka - pie pakalniem, mežiem, ziemeļbriežiem, polārās dienas, kamanu suņiem un tālu, tālu projām no visa pazīstamā un ierastā. Kāda iespēja tur satikt kādu savu tautieti? 100%. :)
ImageImage
Lapzemes ainavas

Elīne bija pirmā latviete, kura kā brīvprātīgais strādāja darba haskiju fermā "Hetta huskies" , un diez vai tad, kad viņa turp devās pirmoreiz pēc mākslas vidusskolas beigšanas, viņa apzinājās, ka tas mainīs visu viņas dzīvi. Ne katram, kas vēlas izrauties no rutīnas, Lapzeme, smags darbs ziemas vidū, aukstumā un polārajā naktī, garas, saspringtas un smagas darba stundas, rūpējoties gan par suņiem, gan tūristiem, kas ir atbraukuši ziemeļu valdzinājuma dēļ, būtu pirmā un acīmredzamā izvēle. Taču dažkārt, lai dzīvē nonāktu tur, kur tu vēlies būt un darīt to, kas tev patiešām patīk, ir jāsaņem drosme un jāsper pirmais solis ceļojumā 1000 jūdžu garumā.
Viņa aizbrauca vienreiz, pēc tam atgriezās pie saviem suņiem un jauniegūtajiem draugiem katrā vasaras brīvlaikā, un galu galā Hettā palika pavisam. Vispirms Tundras dēļ, ar kuru īpaša saikne izveidojās no viņas piedzimšanas brīža, pēc tam nāca mīlestība un iespēja dzīvot skaistā vietā, netālu no sava sirds-suņa, kurš vēl joprojām dzīvo fermā, tūrisma sezonā kopā ar citiem haskijiem čakli strādā un laiku pa laikam viesojas pie sava mīļākā haskiju gida.

ImageImage
Elīne, Tundra un Tundrada

Es ar viņu iepazinos, pamanot brīnišķīgās fotogrāfijas draugos un uzrunājot. Vēlāk tieši ar viņas palīdzību man bija iespēja pastrādāt pie haskijiem tajā pašā vietā pašai un, lai arī es pēc trīs mēnešiem sapratu, ka man ir cits ceļš ejams, kontaktus uzturam vēl aizvien.Nesen, Elīnes pašas vārdiem, viņa atgriezās pie savām saknēm, un no dažādiem materiāliem (koka, ziemeļbrieža ragiem u.c.) sāka veidot gan oriģinālus interjera priekšmetus un rotaslietas Lapzemes stilā, un suņu portretus, kas darināti pēc pasūtījuma. Nelielais mājuzņēmums tika nosaukts par godu īpašajai sunei – “Tundrada” jeb “Tundra rada” - un turpina augt un radoši attīstīties.

Elīnes darbus ir iespējams apskatīties šeit:
https://www.facebook.com/tundrada/
https://www.facebook.com/TundradaPetPortraits/

Kā arī Etsy veikalā - https://www.etsy.com/shop/Tundrada

Image
Suņu portreti

Image
Rotaslietas

Turklāt, ja kādam ir idejas un īpašas vēlmes attiecībā uz ziemeļu stila priekšmetiem, iespējams ar Elīni sazināties personīgi un vienoties.Tā, piemēram, Smaidiņš ir ticis pie ļoti jauka raga žetoniņa ar savu vārdu vienā pusē un sāmu saulīti otrā.
ImageImage

Savukārt 11. novembrī Kalnciema ielas tirdziņā būs arī “Tundradas” stends, kurā varēs iegādāties gan aksesuārus cilvēkiem, gan smukumlietas un graužamragus suņiem klātienē. Visi interesenti tiek mīļi gaidīti!

Image
Graužamragi - labākais, ka ragu īpašnieks vēl joprojām priecīgi un apmierināti ganās Lapzemes mežos. :)
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 19 Nov 2017, 19:47

Mums būs ciemiņš...

Image
Kamēr Smaidiņš lauza galvu par to, vai ar jaunajiem iemauktiem vispār var pastaigāt un vēl izskatīties pēc cienījama suņa, tikmēr saimniecei pēdējais laiks gatavoties ārzemju ciemiņa uzņemšanai decembra sākumā. Pirmajai vizītei Latvijā, manuprāt, izvēlētais laiks ir galīgi garām - sevišķi, ja decembrī ne tikai dienas garums būs noīsinājies par vēl pāris stundām, bet turēsies tikpat pelēks un lietains laiks kā šobrīd. Taču darba grafika dēļ jāsamierinās ar to, kas ir, un par savu mītnes zemi ir jārada vis-vislabākais iespaids - lai nav pirmā un pēdējā vizīte.

Tāpēc - zinot, ka suņinieku tauta ir ne tikai aktīvi ceļotāji visa gada garumā, bet te apgrozās cilvēki no dažādām Latvijas vietām, vēlētos dzirdēt jūsu ieteikumus, kur ir vērts aizvest ārzemnieku Latvijas ziemā? Ar piebildi, ka mašīnas nav un vietām jābūt sasniedzamām ar sabiedrisko transportu.

Pašai padomā ir foto-orientēšanās/īsais ekskurss pa Rīgas centru, apmeklējot zināmākos un tradicionālākos tūrisma objektus (Pēterbaznīcas tornis, Brīvības piemineklis, Centrāltirgus, Kalnciema ielas tirdziņš utt.). Ja laiks galīgi nav labvēlīgs, tad varianti Rīgā būtu Latvijas vēstures muzejs/Ilūziju muzejs varbūt Kara muzejs, jo vēsture cilvēkam interesē, bet Okupācijas muzejs pirmajai reizei liekas, ka būtu tā kā par smagu. Savukārt Brīvdabas muzejā teju visa ekspozīcija ziemas laikā ir slēgta.

Variants Pierīgā ir Mangaļsalas mols, jūrmala un forti mežā vai arī Daugavgrīvas cietoksnis, kurā gan es pati nekad neesmu bijusi.
Sigulda un Gaujas nacionālais parks šķiet vietas, kuras vērts apmeklēt jebkurā gadalaikā. Ogres Zilie kalni arī ir iespēja, Tukuma pusē esmu gājusi pārgājienos, kā arī Cēsis, kaut gan nezinu īsti, kā tur ar tūrismu ziemā.

Ko iesakāt jūs?
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 16 Dec 2017, 19:39

Dzimšanas diena

Maniem vecākiem ir joks par to, ka abiem vēl joprojām ir 18 gadu, bet milzum liela pieredze. Tā arī Smaidiņš - kad vien jautās pēc viņa vecuma - vienmēr būs 5 - 6 gadus vecs (vīrietis labākajos gados, tā sacīt), taču katru gadu 16. decembrī varēs pielikt vēl vienu pieredzes gadu klāt.

Sākot rakstīt blogu par viņu, mani un mūsu garo ceļu pretim kārtīgai un piepildītai dzīvei, likās, ka interesantākais būs tikai pirmais gads, jo tad attīstībā notiek vislielākie lēcieni un progress, un ka vēlāk maz jau būs, ko par sadzīvi rakstīt. Taču, ja attiecības salīdzina ar koku, tad ne tikai galotne stiepjas pretim saulei un vainags žuburojas, bet arī saknes laika gaitā tiek dzītas dziļākas un plašākas. Tāpēc, atskatoties uz šī gada otro pusi, varu teikt, ka augšana notikusi garīgā plaknē - Smaidiņš ir vēl mīļāks, rotaļīgāks, drosmīgāks un paļāvīgāks, savukārt es esmu iemācījusies novērtēt viņu un pieņemt tādu, kāds viņš ir.
Image

Atceroties šī gada sākumu, kad ļoti aktīvi un intensīvi ar Smaidiņu strādāju, bija reizes, kad nolaidās rokas un bija sarūgtinājums par to, ka viņš reizēm atsakās darboties. Un ne reizi vien nākamajos mēnešos, bieži uzturoties sportistu vidū un redzot, kādi ir viņu suņi, pašai ienāca prātā, kā būtu, ja būtu, un, godīgi jāatzīst, cik daudz foršāk būtu, ja mans suns būtu motivētāks, draudzīgāks kā pret citiem suņiem, tā cilvēkiem, ka nebūtu fizisko ierobežojumu iesaistīties vienās vai otrās aktivitātēs, ka mums būtu daudz vairāk iespēju tusēt ar pārējiem suņiniekiem un tā tālāk. Tikai krietni vēlāk, kad dzīve lietas salika pa plauktiņiem, sapratu, ka Smaidiņš jau ir tur, kur viņam jābūt, un dara to, kas viņam ir jādara, un ka tieši man ir cits ceļš ejams. Ka suns, kurš ir tavs kompanjons, bet reizē arī ļauj tev pašam īstenot savus mērķus darbā un karjerā, ir milzīga vērtība. Tāpēc es strādāju un mācos, lai ietu uz priekšu, bet Smaidiņš man vienmēr ir līdzās, uzmundrinot, kad ir skumji un bēdīgi, uzjautrinot un liekot problēmām aizmirsties, un daloties manos priekos par panākumiem.
Image

Šogad bez paklausības sacensībām un treniņiem kopā ar MGD komandu, puisis ir atklājis talantu un patiesu aizrautību ošņāšanās spēlēs. Sākām mēs ar pāris bumbiņām, kuros paslēpti kārumi, tagad esam izauguši līdz vakariņām 30 - 40 minūšu garumā, kuru laikā mazais mednieks patstāvīgi un kārtīgi pārmeklē visu istabu un katru slēpni, kur kāds garšīgs gabaliņš paslēpts. Turklāt mantiņu skaits un slēpņu dažādība turpina augt, jo izrādās, ka facebook grupās par šo tēmu ir bezgala daudz un dažādu ideju. Vasaras laikā našķus slēpu arī zālienā, rudenī - zem lapām. Uzdevums grūtāks, ne tik acīmredzams, taču Smaidiņam nav jāstāsta, kā oža ir jālieto, tikai palaid un skaties, cik rūpīgi viņš strādā.
Image
Smaidiņa vakariņas

Nesen, pārlasot Lizas Telingtonas grāmatu par TTouch metodi suņiem, prātā aizķērās frāze par to, ka, lai iegūtu sev tādu suni, kādu vēlies, ir jāiztēlojas, ka esi nonācis pie rezultāta. Atceroties, ka arī es sev gribēju suni, kuru visur var ņemt līdzi, ar kuru var darboties un uz kuru var paļauties, varu teikt, ka Smaidiņš pēc diviem gadiem jaunajā dzīvē ir kļuvis par tieši tādu.

Daudz laimes divu gadu jubilejā, Smaidiņ!
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby pixy » 16 Dec 2017, 19:43

Daudz laimes Smaidiņam :alinji: ! Jā, to nekad nevar zināt, kurš ir tas aplaimotais, kad satiekas suns ar vēsturi un cilvēks, kurš it kā viņu "atbrīvo"... Lai bauda dzīvot šo Jūsu rimto kopdzīvi, tā ir milzīga vērtība, viss pārējais ir tikai bonusi ;) .
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4118
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 16 Dec 2017, 22:33

Sirsnīgi sveicieni Smaidiņam un saimniecei! Lai arī turpmāk gaiša, mīļa un mierīga kopdzīve. :roze:
Un šo blogu palasīties kļūst arvien interesantāk - man ārkārtīgi patīk tas, kā Tu pamazām atšķetini Smaidiņu un izproti viņu arvien labāk.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 22 guests