Pixy. Suņu stāsti.

Blogs and Chats

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 09 Nov 2017, 09:46

Bonny Rain wrote: visur rādīts, ka laimīgam un mierīgam sunim mute ir vaļā.
Iemet, lūdzu, citātiņus vai linkus, kur kas tāds ir rakstīts, gribas izlasīt.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 3962
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 09 Nov 2017, 10:22

Tas noteikti bija youtube. Esmu darbā, tagad nav iespējas tikt pie youtube. Bet noteikti tur ir. Liku dog body language. Un vairākos video tur pat speciāli bija parādīts mute ciet - anxious dog, mute vaļā - relaxed dog.
Nu te kaut kas līdzīgs:
https://doggonesafe.com/dog_detective
Bet es pieļauju, ka tas ir viens no variantiem - ja mute pavērta, tad suns relaksēts. Jo nudien man nu gluži neliekas, ka mans suns ir nepārtraukti nelaimīgs un satraukts. Protams, tagad es toč redzu, KAD viņa ir satraukta. Ir gan galvas griešana prom, gan purināšanās, gan kasīšanās, gan deguna laizīšana. Nu viss, kā pēc grāmatas.
Un vispār, ar šito vajadzēja iepazīties katram pirms suņa iegādes. Un ne tikai, to vajadzētu zināt visiem drošības nolūkos.
Tagad man ir izskaidrojums, kāpēc mana sune griež prom galvu, kad meita cenšas atvadīties no suņa un iet uz skolu, bet mēs paliekam uz ceļa un noskatamies, kā viņa aiziet. Bet meitai visu laiku likās, ka sunei par viņu vienalga. :akes:
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 09 Nov 2017, 11:22

Some dogs do naturally tend to keep their mouth shut most of the time. If that’s true for your dog, just watch for the other signs and see if you can learn the difference between a relaxed closed mouth and a tense one.
Atradu! Laikam manējā pieder pie šiem SOME dogs. Vismaz es tā domāju.
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 09 Nov 2017, 12:54

Nezinu, man šāds teorija liekas pagalam aplama. Cita lieta protams, ja mute ir ciet un sasprindzināta, bet arī vaļā (elsojot, žāvāties) var norādīt uz stresu. Es nekad nebalstītos uz tādu pieņēmumu. Tas man izklausās tik pat absurdi, kā suns luncina asti - tātad priecīgs. :kanepe: Suņa ķermeņa valoda ir jāvērtē kā viens vesels. Viena no lielākajām problēmām ar Fēliksu bija tas, ka cilvēki nemācēja viņu nolasīt, kamēr es, kopā dzīvojot, skaidro zināju, kas tālāk sekos. Ja nerūc un nerej Značit draudzīgs. To, kā viņš sacementējās visi "lielie suņu spečuki" nejuta. "Jā, jā, man arī mājās sunītis, es zinu kā ar viņiem apieties." KLAKC!
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 379
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 09 Nov 2017, 15:01

Nu tāpēc jau arī jautāju, ka man likās tā visai vienpusīgi tas.

Bet vispār, jūs, suņu eksperti, gandrīz eksperti un pārējie pieredzes bagātie, paskaidrojiet, kā lai es savu suni dabūju normālkondīcijā ārpus mājas. Spriežot pēc ķermeņa valodas viņa visu laiku ārpus sētas ir saspringta. Līdz ar to tas var būt par iemeslu, kāpēc nespēj sakoncentrēties uz mani. Nu pareizi, kāda tur vēl saimnieka komanda, ja ārā viss ir tāds, tāds, tāds... Treniņā ir savādāk. Tur viņa spēj savākties, bet ārpus sētas viņa ir diezgan nekontrolējama. Līdz ar to arī uz kārumiem nereaģē. Vai tas ar laiku pats var pāriet? Vai arī man tomēr kaut kas ir jādara šajā sakarā? Katru dienu ejam pa vienu un to pašu maršrutu. Un katru dienu viņa ir uzvilkusies. Pavadu rauj, velk, skrien, ostās, spicē ausis, sastingst.
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Spigana » 09 Nov 2017, 16:18

Man kā super neekspertam šķistu, ka varbūt suns ir dabūjis par maz iespēju vienkārši brīvi izlikt savu enerģiju. Skriet bez pavadas, brīvi spēlēties ar citiem suņiem utt.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1130
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Māra » 09 Nov 2017, 16:34

Nu re, Spīgana uzsita manī veco domu, ko gribēju rakstīt, bet aizmirsu.
Liekot kopā ar to enerģijas izlikšanu.
Sūdzejāties, ka nav iespēja sunim uztaisīt tusiņu ar citiem suņiem. Lai gan uz Rīgu braucat reti, varbūt ir iespēja ieplānot un apvienot braukšanas ar suņu laukumu apmeklējumu. Mana pieredze rāda, ka suņi tur lielākoties ir draudzīgi, saimnieki tāpēc aŗī atnākuši, lai suņiem būtu balle, vai vismaz gatavi tam, ka tas var notikt un draudzīgs suns netiek uztverts ar šķībiem skatieniem, plus dažādība gana plaša, ka iespējams atrast piemērotu biedru (suņi to izdara paši). Eksporta ielas laukums ir ļoti apmeklēts pēc darba laika, kad visi no darba ved tur savus pūkaiņus un mazāk pūkaiņus.
P.S. Tieši Eksporta laukumā esam vairākkārt satikuši ļoti draudzīgu, nu ļoooti aktīvu un gudru francīti, skriet un dauzīties gatavu.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2469
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 09 Nov 2017, 19:12

Spīgana, Māra Auč, uzkāpāt gan uz manas sāpīgās varžacs... :histerija: Zinu, jūtu, ka par maz socializācijas ar suņiem. Tas tiešām varētu būt vismaz viens no iemesliem šādai uzvedībai ārā.
Starp citu, Māra, man kaut kā liekas, ka ejam pie vienas treneres. Tikai nezinu, vai vienā grupā. Tā kā, ja (kad) jūs būsiet Zaķumuižas angārā, droši varam sakomunicēt 8-) Mūs nevar palaist garām. Vismaz Reinu toč. :jautri:
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Imagine » 09 Nov 2017, 20:51

Spriežot pēc ķermeņa valodas viņa visu laiku ārpus sētas ir saspringta. Līdz ar to tas var būt par iemeslu, kāpēc nespēj sakoncentrēties uz mani. Nu pareizi, kāda tur vēl saimnieka komanda, ja ārā viss ir tāds, tāds, tāds...


Es piekrītu tam, ko saka Spīgana un Māra, un no manas pieredzes - kucēni un jauni suņi pasauli ārā "ņem lieliem kampieniem". Viss ir jauns, viss ir interesants, viss piesaista uzmanību utt. - līdz ar to arī ir nemiers, haotiska pārvietošanās un absolūta koncentrēšanās uz to, kas notiek apkārt. Suns pieaug, saprot, ka pasaule nekur neaizbēgs, iet lietām cauri mierīgāk un sistemātiskāk.

Turklāt ne jau visur un vienmēr tev kaut kas ir jāvērš par labu, ir jāmaina un jāiejaucas. Ir reizes, kad sunim vienkārši jāļauj būt sunim un pašam lietas izdomāt un sagremot. Palīdzi tad, kad tas ir nepieciešams - ja nobīstas, ja situācija kļūst bīstama, ja vēršas tieši pie tevis, ka "saimniec,tagad kaut ko vajag darīt", bet pārējā laikā vēro savu suni.

Attiecībā uz komandu mācīšanos pastaigas laikā. Atceries, ka pastaiga ir tas laiks, kad suns var būt suns un darīt suniskas lietas. Ziņu lasīšana, visa izpēte, komunikācija un socializācija ar citiem suņiem un citiem būtņiem - tur komandām vieta ir tikai tad, kad situācija to pieprasa, un, nevis tāpēc, ka tāpat vien gribi pārliecināties, ka suns tur vēl ir un ir atsaucams. Tas ir, tāpat kā tu it kā esi atvaļinājumā, bet darba devējs zvana ik pēc stundas un liek to vai šito darba sakarā izdarīt. Labi, ja vienreiz vai ja ir patiešām pamatots iemesls, bet visu laiku?

Ja gribi ar Reinu komandas atkārtot, tad vispirms atrodi tam piemērotus apstākļus, kur nav pārāk daudz kairinātāju apkārt, un tad pastrādā nedaudz un palaid vaļā, turpini pastaigu. Tev jāsāk ar to, ka sīcītim uzaudzē izturību un tikai tad liec klāt sarežģītākus apstākļus.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 517
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby lauva » 09 Nov 2017, 21:51

Piekrītu Imagine. Sen tas bija,kad Resnais bija kucēns, bet gan tad, gan tagad svarīgi ir,ka saimnieki atļauj vienkārši būt, netrobelēt bez liekas vajadzības, komunicēt un darboties pa sunisko. Aslans daudz labprātāk sāka izpildīt komandas, kad viņam ļāva izdauzīties, izālēties un nolaist tvaiku. Arī tagad, pastaigu laikā, es sunim gandrīz nekad neko nelieku izpildīt un viņš ir daudz relaksētāks.

Par to suņu ķermeņa valodu - pirmais ir iemācīties nolasīt savu suni. Mans suns, piemēram, nekad neluncina asti, nekad nav luncinājis un savu prieku izrāda veidos,kuri daudziem nav saprotami, tai skaitā suņiem. Es ļoti labi zinu,kad mans suns ir priecīgs, dusmīgs, stresā, neapmierināts, etc, bet esmu piefiksējusi,ka citu suņu saimniekiem Aslana uzvedība citreiz ir pilnīga ķīniešu ābece (esmu arī iemācījusies,ka daudzi suņu saimnieki nekad nav savu suni iemācījušies saprast, līdz ar to nevar paredzēt,ko viņu pašu suns darīs vai kā reaģēs uz vienu lietu vai citu). Uz doto brīdi baigi nekocentrējies uz tiem citiem, katram sunim ir kas savs.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2551
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Sisija » 10 Nov 2017, 08:28

Bonny Rain wrote:... Bet kāpēc arī iekšā viņai mute ir ciet? Vai tomēr varētu būt tā, ka nav obligāti tai mutei jābūt vaļā. Vai arī man ir super stresaini nelaimīgs kucēns? :apstulbis:

Nu nezinu, man tad laikam visi mani suņi (5) ir bijuši un ir izcili nelaimīgi, jo mute vaļā stāv tikai tad kad ēd, rej, vai ir karsti :kanepe:
Image Image
Sisija
Veteran
Veteran
 
Posts: 2265
Joined: 13 Jan 2010, 21:45
Location: Rīga, Pārdaugava

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Bonny Rain » 10 Nov 2017, 09:42

Jums visām taisnība. Cik labi, ka vismaz kaut kur var aprunāties ar zinošākiem cilvjiem. :roze:
Sākšu mācīties nolasīt savu suni.
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 211
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby pixy » 14 Nov 2017, 21:01

Vakar apritēja desmit gadi, kopš manā pagalmā ienāca Simba. Suns, par kuru domājot, vēl aizvien kaklā kunkulis un sirds kamolā. Atliek novēlēt katram satikt savu sirdssuni, ja viņas nebūtu toreiz, visticamāk nebūtu arī Habī šodien... Paldies, Tev, Simbiņ, ka Tu atnāci pa pareizo ceļu :sirsninas: . Atmiņas ir tikpat spilgtas kā šeit trijos stāstos par šo suni - viewtopic.php?f=29&t=1920&start=40 :svece:
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 3962
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Pixy. Suņu stāsti.

Postby Felix_PS » 15 Nov 2017, 10:47

Izlasīju stāstus par Simbu un ļoti Tevi saprotu. Man ir tāds mazliet (vai ļoti) lielāks četrkājainis - dvēseles radinieks. Esmu pateicīga par katru dienu, kas viņam atvēlēta uz šīs zemītes un par katru dienu, kad viņam nav slikti. Martā būs desmit gadi, kopš viņš ir mans, bet uz šo brīdi ir 10 gadi, kopš pirmo reizi tikāmies un es iemīlējos līdz pašiem ausu galiņiem tajā neviena nesaprastajā mežonēnā ar kaudzīti veselības un uzvedības problēmu. Bet es neskaitu tās asaras, pārdzīvojumus un reizes, kad nezināju, vai pienācis laiks atvadīties. Es skaitu katru sekundi, ko esam pavadījuši kopā un to, cik neizmērojami un nenovērtējami viņš ir izmainījis manu dzīvi un laikam jau arī - es viņējo. :samilejies:
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 379
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Previous

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 3 guests