Lai kādam neliktos, ka ar to arī beidzās Reinas neēšana, pastāstīšu, kā mums tagad iet. Ir tā, ka pārsvarā viņa ļoti labi izēd savu bļodiņu. Bijām uz izstādi un mums teica, ka viņa tomēr ir par tievu. Ka droši var dot vairāk ēst. Nu, ja ņemtu vērā to, kas rakstīts uz sausās barības pakas, viņai būtu jāēd ap 150g dienā. Bet es viņai dodu 200g sauso un vēl tam klāt ap 100g konservus. Un viņa īpaši resnāka nepaliek. Lai gan nu jau kurtiskais tievums ir pazudis. Viņa ir tāda stiegraina, muskuļaina. Bez tauciņiem, bez kucēna pufīguma. Bet nu dzīvelīga gan.
Bet ir dienas, kā piemēram šodien, kad viņa vienkārši atsakās ēst no rīta. Negrib un viss. Tad parasti vakarā gan visu izēd un kādu laiciņu ir atkal viss kārtībā. Ar ko tas saistīts, nezinu. Vienu brīdi domāju, ka varbūt saēdusies trekno sieru trenējoties. Siers mums iet vislabāk, bet tas mani neapmierina. Pārāk trekns un ne pārāk veselīgs sunim. Bet vakar viņa trenējās par saviem smirdulīšiem. Tā kā siers var būt nav pie vainas. Nu bet tā kā viņa sver ļoti normāli priekš buldoga savā vecumā, tad liekos mierā. Negrib, lai neēd. Galvenais, lai nākamo ēdienreizi ēd.