Paldies,
Elbe! Mierina, ka nāve šajā brīdī jau nāca vairāk kā atvieglojums mums abām. Grūtāk par eitanāziju bija tikai noskatīšanās ciešanās un apziņa, ka es nespēju palīdzēt. Viņu paņēma diska trūce. 2 plīsuši diski diafragmas rajonā, kas vienas nakts laikā pilnībā paralizēja pakaļkājas un arī zarnas un urīnpūsli. Kā nabags svētdien 9os no rīta sēdus piecēlās tā 9os vakarā pirmdienā tikai apgūlās, lai aizmigtu pavisam. Sāpes neļāva viņai pat gulēt. Varbūt, varbūt, ja es būtu varējusi tajā sestdienā sazvanīt Drap
či, būtu izdevies glābt. Tā vietā mēs tikām uz Kavet, kas sunim, kas pat pačurāt nespēj, sadeva urīndzenošas zāles un pirmdienas rītā viņa jau "čurāja" asinis... Smaga tēma. Ļoti ceru nekad vairs šo nepiedzīvot. Nav arī izskaidrojuma kāpēc, jo nevienam radiniekam šādas vainas nav....
Bet uz pozitīvākas nots. 17. pie mums dzimusi mūsu vienīgā meitene no E metiena. Mimī meitiņa