Uz šīm sacensībām braucu ar samērā lielām cerībām, jo man patīk šīs tiesneses (Svetlana Zolotņikova, EE) trases, parasti izskatās kā tieši man un Mio radītas.
Plus, man ļoti patīk jaunais igauņu angārs, patīkami tur skriet un nav arī nenormāli tālu jābrauc (tikai 3 stundas vienā virzienā 
); un vēl lielāks bonuss - A2 skrēja pēcpusdienā, man ļoti patīk izgulēties pirms sacensībām un nebraukt kaut kur nakts vidū. Turpceļā gan sanāca zināms čp, kas īsti nebija neviena vaina, bet nu plāni drusku nobīdījās, bija skaidrs, ka laikā vairs lāga nepaspējam, lielāko daļu ceļa pa šosejām lidoju uz 140km/h (totāli ar šo nelepojos un nealkstu atkārtot); GPS norādīto laiku apsteidzām par 20 minūtēm, bet sacensībās šoreiz kā jau pie Mērfija viss notika nevis vienkārši laicīgi, bet gan krietni ātrāk un uzreiz pēc atbraukšanas man nācās skriet mācīties trasi. Labi vēl, ka Māra varēja Mio izstaidzināt, kamēr es trasi mācos un trase tāda, ka var iemācīties izejot vienu reizi, beigās paspēju gan apavus pārvilkt, gan Mio daudz maz iesildīt, bet nu stress enīvei sanāca. Un tieši tāpēc, ka pirmie starti bija vēl uz stresa nots, es mega priecājos par to, cik izcili strādāja Mio. Par spīti tam, ka es pati nesapratu, ko es tur daru, Mio no sevis izspieda visu to labāko, izcili sekoja manām norādēm un bija gatava sadarboties pat tad, kad Spīgana smagi lažojās. Un mūsu tīrā trase vispār šoreiz ir totāla Mio uzvara - viņa izglāba visas tās vietas, kur es notirinājos un neizdarīju visu līdz galam. 
Mega lepojos ar savu superīgo suni. (Par sevi drusku kauns, bet vismaz jāatzīst, ka tomēr ir progress arī tanī, kā es skrienu.)1. trase. 2 atteikumi. Žēl man, protams, par tiem atteikumiem uz tuneli, jo tā bija tīri mana vaina; es jau atkal aizmirsu padomāt par Mio un pārāk ātri aizrāvos no tuneļa, nu loģiski, ka viņa skrien man līdzi. Mio toties drusku pelnījusi pa ausīm par to, ka šodien pat nedomāja stāties uz buma.
2. trase. Protokolā rakstīts, ka 2 atteikumi un 1 zonas kļūda, bet man ir aizdomas, ka tas ir neriktīgi, jo atteikumiem vajadzēja būt vairāk un attiecīgi - disks. Uz šo trasi es nezkāpēc vispār nespēju savākties un pirmo reizi dzīvē sapratu, kā suņiem var gadīties tā, ka apjūk pie it kā pazīstama objekta, kas tomēr izskatās atšķirīgi. Šoreiz trasē bija tādas uzbūves riepa, kādu dzīvē vēl nebiju redzējusi (šī viennozīmīgi ir labāka par citām versijām, vienkārši man jaunums), un par spīti tam, ka to riepu jau biju nobildējusi, lai parādītu kluba biedriem un trasi mācoties appētījusi, vienalga sākot skriet skatos uz to riepu, nesaprotu, kas tas tāds par objektu un kas ar to jādara.
Labi vēl, ka Mio prātīgāka un zina, ka šitām lietām ir jālec cauri, bet biju jau paspējusi sevi galīgi izsist no līdzsvara un beigās izira visa trase; visur es par vēlu, par lēnu, par nesavāktu. Īpaši izteiksmīgi Mio šo demonstrē uz šūpolēm: "Tā, man nav ne jausmas, ko tā Spīgana no manis grib, bet re ku priekšā šūpoles; davai pamēģinās tās? Ou, patika, ja? Nu paldies, ka pateici laicīgi!"3. trase. Mūsu tīrā, nevāji ātrā trase (laiks 31.07 sekundes; ātrums 5.21 metrs sekundē
). Un tad ir šī trase, kas bija tīrā bauda. Es beidzot ieslēdzu smadzenes, pārstāju maisīties pa kājām savam sunim un otro reizi šī gada laikā piedzīvoju to eiforisko sajūtu, ka sacensībās izbaudu katru trases brīdi, kad ir skaidrs, ka mēs ar Mio skrienam kopā kā komanda un viss iet lieliski; žēl tikai ka video nevar noķert to ātruma sajūtu, kas ir klātienē. Video gan redzu, ka joprojām man ir kur piestrādāt un ir vairākas vietas, kur Mio nākas atskatīties uz mani un pārbaudīt, vai tiešām es domāju šitā, bet šai trasē Mio ir izcila - lieliski nosēdēta izturība uz starta, perfekts slaloms un beigās vēl Mio vienkārši fantastiski skrien uz priekšu un lec barjeras brīdī, kad es čammājos pa aizmuguri. Nu kaifīgs man tas suns. 
Un jau atkal pārliecinos - Mio spēj strādāt brīnišķīgi, ja vien es viņai uzticos un dodu komandas ar pārliecību, ka viņa šo izdarīs. Pārliecināti nosēdinu uz starta un Mio sēž. Sūtu uz slalomu un viņa skrien. Nespēju tikt viņai līdzi, bet saprotu, ka nav izvēles kā vien dot komandas no aizmugures, saku lai lec un viņa lec! Ļoti centīšos šīs trases sajūtu saglabāt nākamajiem startiem - tā foršā piederības un komandas sajūta un pārliecība par mums dod ļoti daudz.
Daudz panākumu nākotnē!!! 
Tā nu pat trenēšanās šoreiz izpalika.
- dikti interesē, jo es mīlu velo - jūs sakāt riteņot kopīgi ar Mio? 
