lauva wrote:Man pat radusies interese par agility
ligakrista wrote:Pirms sāku uzdot vēl visādus stulbus jautājumus par man wannabe suni, lasu blogu tavu no sākuma un sasmaidījos par galda spēlēm. Mums tas gaus 10 bija TOP hobijs, visās mājās allaž goda vietā spēļu plaukst, bet nu, gaidot suni, apsveru spēļu plauktu vākt āra no galvenās istabas - sak, tagad dzīvē būs tikai suns, bet varbūt tomēr ir cerība, ka nē - tu spēles vēl spēlē?
Spigana wrote:Šorīt bijām vieglā svētdienas pastaigā pa jauno Ķemeru purva laipu. Laiks bija fantastisks: silts, bet bez uzmācīgas saules, uzpūta spirgts vējiņš un vispār pilnīga pavasara noskaņa. Un jaunā laipa arī ir ļoti laba - gan lieliski tiek uzturēta un sakopta, gan garums patīkams vieglai pastaigai, gan met jaukus līkločus, lai purvu var vairāk redzēt. Endomondo man rāda, ka kopā nostaigājām 4.4 km.
Vienīgais Ķemeru purva mīnuss bija iepriekšparedzams - tā ir populārākā taka Latvijā un cilvēku tur ir pārlieku daudz. Mums gan paveicās, ka bijām gana laicīgi - staigāt sākām ap 12 un nebija gluži tā, ka kāds uz papēžiem mītu, atpakaļejot gan jau redzējām cilvēku jūru, kas plūda uz laipu.
Suņu arī netrūka - satikām 4 Jorkšīras terjerus, 1 toiterjeru, 1 pundurpinčeru,1 Bernes suni un pa gabalu redzējām taksīti. No visiem minētajiem Mio gan dabūja padraudzēties tikai ar vienu jorku un lielo bernieti, pārējie gārāmejot tkai redzēti. Bernietim par Mio bija vislielākā interese, nāca draudzēties un Mio tā kā arī gribēja iepazīties, bet jau atkal viņai ieslēdzās cāļa dvēsele un bija jāslēpjas man aiz kājām. Patiešām nezinu, no kādu zvaigžņu stāvokļa ir atkarīgs tas, kā kuro reizi Mio uzvedīsies ar lieliem, draudzīgiem suņiem.
Pa purvu gan Mio staigāt arī nebija šausmīgi interesanti, jo lielākoties nācās turēties uz laipiņas. Es gan Mio laidu paskrieties arī pa pašu purvu, bet viņa ātri atklāja, ka tā interesanti smaržojošā vieta tomēr ir netīkami slapja un rāva vien mani pa laipiņu. Pie viena atgādināja man arī to, ka Mio patiesi vēl ir bēbis ar visu bēbja neveiklību - viņa tik ļoti gribēja visu apskatīt vienlaicīgi, ka pāris reizes no laipas netīšām novēlās un vienā no šīm reizēm tā līdz kaklam ievēlās ūdenī. Aizvainoti paskatījās uz mani par to, ka esmu atvilkusi viņu uz slapju un garlaicīgu vietu un gājām vien tālāk. Palaist tālāk pa purvu paskrieties traucē arī tas, ka no muguras vienmēr nāk cilvēki un ir grūti stāvēt uz laipas, gaidot, kamēr Mio izošņāsies un būs gatava doties tālāk. Tā nu laikam Mio tika vismazāk prieka - viņai bija vienkārši stundu gara palēna pastaiga pie pavadas, bet redzoot garo pavadiņu jau bija sacerējusies uz izskriešanos. Par to Mio man atriebās, kad gājām jau caur mežu atpakaļ uz mašīnu. Gribēju Dāvidam palielīties, cik smuki Mio var piesaukt, atstāju Mio pie viņa, bet pati atejju ierasto treniņa attālumu. Saucu Mio un jau sapriecājos, ka viņa uzreiz skaisti skrien pie manis līdz... tādā pašā pilnā ātrumā aizdeso man garām, nevis glīti nostājas blakus kā to pienāktos darīt. Tā nu pat trenēšanās šoreiz izpalika.
Mani vispār baigi velk uz purviem, man tie šķiet ārprātīgi skaisti un interesanti (priekš Spīganas tas laikam arī nav pārsteidzoši), bet laikam jau par Ķemeriem atkal varu aimirst. Jaunā laipa ir apskatīta un atzīta par labu esam, bet cilvēku daudzums nokauj jelkādu vēlmi uz turieni doties. Nākamreiz būs atkal jāatgriežas pie mana iemīļotā Cenas tīreļa, tur varbūt arī Mio varēs mierīgāk izskrieties blakus laipai. Cenas tīrelis gan prasa krietni vairāk laika un nevarētu kā šodien apvienot ar pusdienu gatavošanu mājās un vēl teātri vakarā.
Vispār tomēr pastaiga bija absolūti burvīga un svētdienas rīts godam aizvadīts.
P.S. - varbūt kādam ir ieteikumi, uz kurieni varētu doties vieglā pastaigā ar suni? Vēlamie nosacījumi - ne vairāk kā stundas braucienā no Mārupes, vieta, kur nav daudz cilvēku, un kur ne tikai Mio būtu interesanti staigāt, bet arī Spīgana ko skaistu/interesantu redzētu. Ideāli, ja var maršrutu apiet pa apli un nav kādā brīdī jāgriežas apkārt.
Visādām garajām pastaigām man jau ir salasītas idejas, bet priekš šāda tipa apvienojamām pastaigām, kas neaizņem visu dienu, man trūkst padoma.
karalislauva wrote:
PS. Lieliski dzirdēt, ka ir vēl kāds, kuram šāds bezdievīgs karstums ir izdzīvošanas jautājums.
Spigana wrote:
Bet vispār es jutos kā pilnīgi stulbs suņa saimnieks un varu iedomāties, kā šis atgadījums izskatījās no puikas skatu punkta - vispirms suns gribēja viņam atņemt bumbu, pēc tam rejot skrēja pakaļ un dullā saimniece vēl bļauj, lai tak viņš stāv uz vietas!
Spigana wrote:Šodien ar Mio bijām falšā zaķa sacensībās un, ak dies, cik man ir brīnišķīgs suns!
Spigana wrote:ash, Mio ir apķērīgs suns un droši vien ātri apgūs velo lietas, bet tikai pie nosacījuma, ka es visu pirms tam būšu pārdomājusi, jo viņas veselais saprāts un pašsaglabāšanās instinkts ir nulles līmenī. Mio mēģinājums paskriet zem velo mani ne mazākajā mērā nepārsteigtu.
Spigana wrote:Mēs ar Mio sestdien plānojam piedalīties lielajā suņu pastaigā, Dobija ar varbūt būs. Varbūt vēl kādam ir ineterse?
Users browsing this forum: No registered users and 16 guests