Sveika visiem! Forumā reģistrējos tikai pagājušmēnes, bet pirms tam jau bijusi stalkojusi šo forumu, izlasīju daudz jaukus blogus, diskusijas, utt. Tas mani ļoti motivēja beidzot rakstīt manu blogu, man ļoti daudz patīk rakstīt, bet piedodiet, ja manos tekstos ieviešas daudz pareizrakstības kļūdas; visvairāk izmantoju angļu valodu kad rakstot internetā. Bet tagad, pastāstīšu visu no sākuma līdz šodienai
!
Mazs ieskats par mani.Mani sauc Amanda, mana dzimšanas diena ir 9. maijā, tātad, man paliks 15 gadi šogad, ups, tāda sajūta ka esmu jaunākā šajā forumā, bet viss par suņiem mani ļoti aizrauj, tāpēc ir jauki atrasties vietā kur ir daudz citu suņu mīļi tāpat kā es. Šķiet, ka jau piedzimstot esmu vienmēr mīlējusi dzīvniekus (it īpaši suņus uz zirgus). Kad biju ļoti maza, man ir bijušas daudz žurkas, viena degu, protams, ir arī bijis suns kuru tēta māsa izglāba no ielas, bet tas piederēja omei, viņu iemidzināja 2015. gada maijā, un godīgi sakot, es jutos daudz labāk, jo viņš bija ļoti vecs ar daudz veselības problēmām. Bet māja jutās ļoti, ļoti vientuļa bez suņa! Kautgan man vēl joprojām ir šinšilla Nellija, bet tas nepiepildījas dziļas sirds sāpes.
Vēlprojām, protams, eju skolā, it īpaši nepatīk, jo man nav draugu ar ko runāt. Pēc šīs skolas vēl plānoju kur tālāk gribu mācīties, mani stipri rauj uz kinoloģijas pusi, man ļoti padodas māksla, bet domāju, ka darbs ar dzīvniekiem mani aizrautu daudz vairāk, gribu strādāt ar prieku un darīt to kas man patīk un padodas.
Ģimenē esam 5 cilvēki ieskaitot mani, jā, ir grūti audzināt suni, kad daži ģimenes locekļiem nepatīk kādus noteikumus es nosaku Estrellai, ar to vēl cīnos kā varu, cenšos viņus daudz neņemt prātā.
Nevienam nekodīšu, man ļoti patīk runāt, man ir daudz vieglāk izteikties rakstot nekā runājot. (Par valodām - protu latviešu, angļu, un mazliet krievu valodu.)
Dzīves sākums, dažādi notikumi - VAS EstrellaUn tagad, pati galvenā stāsta varone- Estrella! Uhū... šeit man ir DAUDZ ko rakstīt. Sāksim ar to, kā mēs vispār tikām pie tik brīņišķīga suņa.
2015. gada jūnijs - mājās bijām atbraukuši no Disnejlenda kas atradās Francijā. Arī pat tad, kad mums bija vecais suns Džimis, es ļoti vēlejos pašai savu suni, kā tas ir, audzināt un apmācīt, rūpēties par to. Man ir šausmīgi vienmēr patikuši Vācu Aitu suņi, dievinu tos daudzos aspektos - šī šķirne ir tik daudzveidīga, uzticība, gudrība un skaistums, man ļoti patīk šķirnes kas spēj piedalīties daudzās sacensībās; sporta veidos. Nu tātad, kad bijām Polijā, mēs pēķšņi iegājām dzīvnieku veikalā, vienkārši tāpatās, paskatīties. Bet tad jau sākām skatīties uz dažne dažādām suņa lietiņām, es vairs īsti neatceros kā īsti bija, bet pēc īsa laika mēs bijām nopirkuši suņa bļodas statīvu, lielu barības kasti, utt. Uz mašīnu ejot, man bija ĀRKĀRTĪGI liels prieks, gandrīz vai apraudājos
Jo tas jau nozīmēja ka mēs gatavojāmies pirkt jaunu suni! Atbraucot mājās, skatījāmies ss.lv suņu reklāmas, atradām dažus VAS par samērīgām cenām, bet acīs iekrita tieši viena kucīte, viņai bija dažas dienas līdz 2 mēnešiem, uzreiz sazvanījām audzētāju un braucām skatīties tieši tajā pašā dienā!
Kad viņu ieraudzīju, jau zināju ka tas ir mūsu suns, un mēs viņas cilvēki, citus kucēnus pat negribējām iet skatīties, vecākus arī redzējām, abi bija šova līnijas VAS, 1 garspalvains, 1 ar normāla garuma spalvu. Bet nu, bija garais ceļš mājup. Bija jābrauc kādas 2 stundas vai mazāk, dzīvojam Rīgā; Estrellu nopirkām laukos. Āh un par vārda izvēli? Daži laikam jau iesmies, kāpēc es devu viņai vārdu kā Estrellas čipši?? Tiešām nezinu, es pat tajā brīdī nedomāju par čipsiem! Bet kad redzēju viņu, uzreiz teicu ka viņu sauks Estrella, pat nedomāju par citu vārdu izvēli.
Estrella - 2 mēneši
Atvedām viņu mājās, uzreiz ļepatoja apkārt lai izpētītu visu, visu kārtīgi apostīja un izstaigāja, iegājām mājās, tur mēs arī visu viņai parādijām, un paldies dievam, viņas audzētāji jau bija parūpejušies par nokārtošanos uz paladziņu, bet mēs arvien vairāk viņai mācījām nokārtoties ārā; bija vasara, nav ko daudz mājās sēdēt!
Nu jā.. pirms viņas iegādes un lielā ceļojuma, es biju lasījusi ļoti daudz informācijas par suņiem, ļoti daudz skatījos apmācības video angļu valodā, pat biju uztaisījusi prezentāciju par VAS, ko parādīt mammai!
Jau no pirmās dienas, es viņai mācīju ļoti vieglas komandas, piem., 'skaties', atsaukšanās uz savu vārdu, 'sēdi'. BET... šī ir mana vislielākā kļūda ko pieļāvu... pēc daudzām vakcinācijām, vetārsts teica lai nekur no mājas ārā neejot kādu vienu nedēļu, jo bija iespēja saslimt.. un ko tagad, es kā saimniece ar pirmo pieredzi suņu audzināšanā, baidījos ka viņa saslims - mēs palaidām garām visas socializēšanās iespējas
!!
Tagad protams zinu, kādas ir sekas tam, viņa nebija pieradusi ne pie svešiem cilvēkiem (nu, izņemot radiniekus kas bija apciemojuši mūs lai iepazītos ar kucēnu), un nebija nekāda kontakta ar citiem suņiem un dzīvniekiem vispār.
Kad viņai bija 6 mēneši, vedām pie veterinārsta kastrēt, nekādus kucēna metienus mēs nevēlējāmies, un domāju ka mazāka iespēja saslimt, bet tas ir tikai tas ko biju lasījusi internetā, tam ir gan plusi gan mīnusi.
Jā.. tagad visas tās nedēļas līdz 6 mēnešiem, mēs staigājāmies ārā no mājas.. viņa bija nevaldāms suns! Ar viņu staigāt bija ļoti apgrūtinoši, bija tā ka manas rokas pēc pastaigām bija tulznās.. ārkārtīgi nepatīkami, bija tik slikti, ka es pat raudāju, jo nezināju ko iesākt, ar tādu suni, kas rāvas uz visām pusēm pie pavadas, rēja uz visām lietām kas kustējās, pat uz mašīnām kas brauca uz ielas!!
Bija jāmeklē risinājums, tas vairs nevarēja turpināties, tajā situācijā bija tāda sajūta ka vajag vienkārši padoties - nekad vairs viņu nevest pastaigās, bet tas man nepatīk, negribēju tādu suni, kas uzvedas tā kā no ķēdes norāvies.
Estrella - 6-7 mēneši
Ok, meklējām suņu skolas. Atradām vienu kas atradās vistuvāk, kādas 10 minūtes bija jābrauc. Nu labi, trenere mūs uzreiz pieņēma grupas nodarbībā, tā mēs gājām katru sestdienu (vai svētdienu?).. nu nekas tur neiznāca, es neko jaunu neiemācijos, Estrella citiem suņiem gribēja kost dibenos un iebiedēt, spēlēties vispār nemācēja
.. Bet nu ko varēja sagaidīt no suņa kas nebija socializēts ar citiem dzīvniekiem. Tā nogājām 6 mēnešus līdz Estrellai bija apm. 1 gads.. es to skolu vairs, godīgi, nevarēju izturēt, nebija ne kāda prieka ne man, ne Estrellai mācīties, tur viss gandrīz bija jādara ar varu, tā ka Estrella pat skaļi 'iepīkstējās'.. mēs arī sabojājām visu 'blakus' komandu, Estrellai tā komanda riebās jo tā nebija nekāda pozitīva komanda, stipri rāvieni pie pavadas..
Bijām izmisumā, tāda sajūta ka viņai sabojājām psihi vēl vairāk
!
Centāmies kautkā pastrādāt mājās.. tiešām gribējās atrast kādu profesionālu kinologu/instruktoru.. kā risināt visas šis problēmas ko paši uztaisījām nezinot.
Sazinājāmies ar Zaigu. Gājām uz Mežciema laukumu, protams, Estrellai sākumā bija ļoti grūti strādāt, un visu laiku smilkstēja un gribēja skriet pēc manas mammas.. bet nu, uzlabojumus tiešām tagad varēja redzēt!! Zaiga patiešām ir ļoti forša instruktore, deva ļoti daudz savrīgus padomus, ko es nekad neiemācījos iepriekšējā suņu skolā. Pēdējo reizi mums treniņš bija Zaķumuižas angārā, tur man ļoti patīk, un Estrella sāk mazliet pierast pie jaunas vietas!
Progress bija tik labs, ka mēs pat piedalījāmies Dino Zoo ''Jautrās Astītes'' konkursā! Pilnīgi jauna vide, daudz cilvēki, un suņi! Bet ar viņu strādāju tikai pozitīvi, un jautri apbalvoju, nekādas vietas protams nedabūjām, kautkā visam konkursam tikām cauri.. dabūjām vismaz daudz balvu
un galvenais - pieredze!! Vispār jau man ļoti patīk apmeklēt visādus suņu notikumus, un interesentāk ir piedalīties ar Estrellu.
P.S. Šķiet, ka izlaižu pašas svarīgākās lietas.. kad Estrella bija 2 gadi, viņa pie pavadas staigāja tik jauki, neklūp virsū vairs ne mašīnām, ne cilvēkiem, ne velo, pie suņiem vēl jo projām velk bet mēs pie tā vēl līdz šim strādājam.
Staigājam pa Depo, pa Dino Zoo, ļaujam viņai kontaktēties ar darbininiekiem.
Vasarā mēs staigājam lielas distances, parasti pastaigās pavadām kādas 3 stundas un vairāk.
Mēdzam arī braukt uz laukiem kuri pieder manu vecāku draugiem. Tur Estrella riktīgi izskrienas un izpeldas cik tīk.
Mazliet pastāstīšu par Estrellas raksturu un ieradumiem...Estrella ir ļoti jauka kucīte, tas nav apšaubāms, viņa ģimenes un tuvāko radu lokā ir ļoti mīļa un draudzīga, ar zobiem viņa nevienu nevar nogalināt, bet gan ar bučām un apskāvieniem - jā
!!
Viņas dzimšanas dienas arī svinam! Viņai kā ūdens žurkai, par prieku mēs braucam uz dažādiem ezeriem, un dodam viņai pašai savu vaniļas saldējumu, kā viņai laimējies ka viņas dzimšanas diena ir vasarā!!
Ziemassvētkos mana interneta draudzene atsūtīja dāvanu, Estrellai tagu ar ''Beauty Queen'' , tāpēc viņa ir mūsu skaistuma, drāmas karaliene, un mūsu fluffybutts!
Man ļoti patīk VAS, kā jau pieminēju iepriekš, daudzveidības dēļ - viņa var būt gan slinkākais suns pasaulē, gan pats aktīvākais suns kas ir gatavs darbam. Un tieši tāda viņa arī ir. Pat neminēšu cik gudra viņa ir; ļoti ātri mācās! Dažas komandas viņa saprot pat pēc 3 mēģinājuma!
Ziemas laikā ir ļoti slikti slimojusi, tik slikti, ka neēda, zaudēja svaru, neko negribēja darīt, vajadzēja likt pie sistēmas, antibiotikas un vēl kas.. bet vienmēr izveseļojas un pēc tam ir ļoti aktīva kā vienmēr.
Pastaigās viņai mēdz uznākt ''moodswing'' - kādu dienu viņa staigā ar manīm kā ļoti paklausīgs un uzticams suns, bet nākošajā dienā jau var staigāt un uzvesties kā tikko no ķēdes norāvies suns
.
Visjaukāk ir tad, kad atnākam mājās, no vārtiņiem viņa nebēg prom, zin savu teritoriju, un to jau viņai māciju iepriekš, ka ir 'neredzama' līnija ko nedrīkst šķērsot. Viņa mūs sagaida tik priecīgi, ka nezin kur likties! Tur jāpaķer zeķe, mantiņa, tur zariņš
! Sagaida mūs tā, ka mēs būtu bijuši prom uz dažiem mēnešiem
!
Estrella vienmēr ir mūs smīdinājusi ar savām rīcībām jau kopš kucēna vecuma, saucu viņu par arī drāmas karalieni ne jau bez iemesla! Es nezinu vai tā ir taisnība vai kā, bet šķiet ka viņa saprot ko mēs viņai sakam, visvairāk viņa runājas ar mani. Nē tiešām, es viņai mēdzu jautāt jautājamus, un tad kad viņai ir rūnātīgs gastāvoklis, viņa runā pretī - īsi, gari, ar dažādiem toņiem rej un arī rāda ķermeņa valodu. (Nē, gaudot gan viņa nekad nav iemācijusies..) Un vēl tās amizantās sejas emocijas kādas viņa rāda.. vienmēr smiekli nāk!
Kad kautkas nepatīk, vai apgrūtinoši jautājumi, viņa vienkārši smagi un gari nopūšas
! Dažreiz tiešām izklausās un uzvedās ta kā cilvēks.. Pat mūsu gultā guļot, liek galvu uz spilvena kā mēs to darām, un durvis arī visu laiku taisa vaļā.
Estrella paspēja nozagt manas māsas balvu - pārāk laba lieta lai atdotu!
Mūsu panākumi un ieceres..Kā jau ļoti gudra VAS meitene, ir apguvusi vairāk nekā 20 komandas! Ieskaitot matemātikas rēķināšanu, jā, tas patiešām ir iespējams.
Ļoti lepojos par kādu suni viņa aug, neskatoties uz to ko mēs pārdzīvojām, viņa ir lielisks suns nekā vēl jebkad.
Nu.. un mūsu ieceres? Ir daži punkti.. bet nezinu vai tie ir iespējami.
1. Vairāk apgūt sociālizēšanas prasmes, to ko nokavējām, prasme nebaidīt citus suņus, ignorēt kas notiek apkārt un koncentrēties uz mani.
2. Apmeklēt adžiliti treniņus, šis sports man ļoti patīk, un domāju ka Estrellai arī ļoti patiks! Viņai ļoti patīk skriet, lekt, izpētīt un mācīties jaunas lietas. Ļoti gribētos ar to nodarboties šopavasar un vasarā - bet nezinu kas un kā, viens no iemesliem kāpēc esmu šajā forumā, vēlos uzzināt visādus sīkumus par suņu sporta veidiem, un citu cilvēku panākumiem
!
3. Iegūt vairāk kontaktu ar Estrellu, vairāk ticēt un paļauties uz viņu; nešaubīties par viņas spējām un mūsu mērķtiecību kopā strādāt.
Liels paldies par lasīšanu (ja vispār kāds izlasīja
), tāda sajūta, ka tikko uzrakstīju veselu grāmatu, un dažas lietas vēl esmu izlaidusi? Bet ja ir kādi jautājumi, priecāšos atbildēt!!!
Vēlams nekritizēt.. jo esmu šeit lai dalītos ar savu pirmo pieredzi ar suni, uzklausīt draudzīgus padomus no citiem un dalīties ar dažādiem notikumiem mūsu dzīvē
.
Ceļojumā